Latviešu tradicionālais telpu rotājums - puzuris
Mūsu tautai jau no sendienām piemitusi izteikta daiļuma izjūta. To var labi redzēt rotājumos uz senajiem darba rīkiem, mūzikas instrumentiem un tērpiem, apkārtējās vides sakoptībā. īpašās goda reizēs vienmēr tika pušķota sēta, lopu laidars, māja, istaba. Šī jaukā tradīcija saglabājusies vēl līdz mūsdienām, taču, laikam ritot, mainījušies rotāšanas veidi un materiāli. Latvieši un līvi neko nav savā dzīvē darījuši tāpat vien, skaistumam — visam bija savs dziļāks saturs, jēga. Tāpat ir ar telpu rotājumiem.
Par to seno izcelsmi liecina apstāklis, ka blakus daiļumam pušķojumiem piemīt sekojošas īpašības:
Aicinām izzināt vēstures notikumus!
Balvu Novada muzejā līdz šī gada beigām apskatāmas izstādes “Pāri Baltijas jūrai: 1944 – 1945” un "Leo Jānis Briedītis 100”.
Lai vēl vairāk varētu iedziļināties tā laika notikumos, ir iespējams gan Balvu Novada muzejā, vai internetā noskatīties dokumentālu filmu "Ar dzīvību uz spēles", kurā fiksēti Pētera Jansona (1922-2020) stāsti par saviem pārdzīvojumiem un atmiņām no ceļojumiem, kas notika, riskējot ar dzīvību.
Diemžēl arī mūsdienās notiek līdzīgi notikumi, ka cilvēki ir spiesti pamest savas mājas, riskēt ar dzīvībām, lai dotos tālāk no tiešām kara briesmām vai represijām. Klātpieliktajā saitē var rast informāciju (angļu vai zviedru valodās) par projektu, kas veicināja dziļāku izpratni par šiem notikumiem dažādos laikos.
Skatīt https://www.balticartcenter.com/projects/balticboat/
Skaidrītei Šneperei - 95!
Foto: Skairīte un Arvīds Šneperi 2002.gadā.
Šodien savu 95.dzimšanas dienu svinētu Skaidrīte Šnepere. Strādājusi par fizikas – matemātikas, rokdarbu skolotāju. Pēc aiziešanas pensijā adījusi cimdus "Daiļradē". Darbojās pulciņā "Mežģis" no tā dibināšanas sākuma (1997). Kopš 1998.gada rudens Balvu rajona Daugavas Vanagu kopas līdzdalībniece. Apbalvota ar Balvu pilsētas domes Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes audzināšanā un tautas amata prasmju saglabāšanā (2006). Mirusi 2022.gada 27.janvārī, apglabāta Balvu luterāņu kapos.
Dzīves laikā, Skaidrīte Šnepere ir sniegusi lielu atbalstu muzejam un tā kolektīvam. Dāvinājusi vairāk kā 200 priekšmetus muzeja krājuma papildināšanai.
3.novembrī plkst. 16:00 tiks atklātas divas izstādes
3.novembrī plkst. 16:00 Balvu Novada muzejā tiks atklātas divas izstādes.
“Pāri Baltijas jūrai: 1944 – 1945”- zviedru fotogrāfa Dāvida Holmerta (David Holmert) fotohronika par laiku, kad Otrā pasaules kara laikā daudzi latvieši bija spiesti emigrēt uz Zviedriju.
“Leo Jānis Briedītis 100” - veltīta mūsu novadnieka, mākslinieka Leo Jāņa Briedīša dzīvei un daiļradei.
- No Zviedrijas atvestajā lielformāta fotogrāfiju izstādē skatāma fotogrāfa Dāvida Holmerta foto hronika par bēgļiem no Latvijas, kuri, piedzīvodami kara šausmas savā zemē, izmisuma dzīti kāpa vienkāršās, primitīvās zvejnieku laivās un devās tumšajos Baltijas jūras ūdeņos, lai nonāktu Gotlandē (Zviedrija). Diemžēl ne visi nonāca šajā salā, jo ceļā viņus iznīcināja gan vācu, gan krievu izliktās mīnas, šāvienus raidīja abu armiju karakuģi, dzīvības paņēma arī jūra. Fotogrāfiju izstāde ir vienreizēja dokumentācija ne tikai par latviešu izmisīgajiem centieniem tikt brīvībā, bet arī par zviedru iedzīvotāju iesaistīšanos bēgļu sagaidīšanā un aprūpē.
- Pirms 100 gadiem Rugāju pagastā dzimis mākslinieks, tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju. Piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, Eiropā. Tēlniecības darbi ieguvuši zelta un sudraba medaļas konkursos, kā vides objekti uzstādīti dažādās Zviedrijas pilsētās. Leo Jāņa Briedīša iemīļotākais tēlnieciskais materiāls - nerūsošais tērauds – formu valoda galēji lakoniska, konstruktīvi skaidra. Darba virsmas liektas, spoguļgludas un raisa sarežģītas saspēles ar zemi un debesīm, gaisa un gaismas vidi. Tēli tā iegūst dzīvību un kustību, tie it kā atrodas mūžīgā mainīgumā, arī tajā, ko tiem piešķir cilvēks – garām iedams, tuvodamies, attālinādamies.
Mēs dzīvojam laikā, kad atkal skaļi runā tērauds, tiesa - ne mākslas darbos. Tā rezultātā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vai pat līdzdalībniekiem, kā tagad – 21.gadsimtā– cilvēki Eiropas vidienē ir spiesti vairīties no kara posta, meklējot patvērumu citās zemēs. Dažādi laiki, bet tik daudz līdzību!
Izstādes tapušas ar Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Holmertu un Briedīšu ģimeņu atbalstu.
