Balvu Novada muzejs Ekspozīcija - Balvu Novada muzejs
Balvu Novada muzejs

Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums

Drukāt
Kategorija: Ekspozīcija
Sestdiena, 25 Aprīlis 2015

Š.g.30.septembrī oficiāli tika atklāta jauna patstāvīgā ekspozīcija Balvu Novada muzejā, kas veltīta Ziemeļlatgales nemateriālajam kultūras mantojumam. Muzeja projekts realizēts Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Saglabāt, lai nepazaudētu!” ietvaros. Piecās muzeja ekspozīciju zālēs mūsdienīgā valodā un izteiksmes veidos tiek atspoguļotas dažādas tēmas, tostarp tradicionālā mūzika, folklora, paražas, psalmi, Maija dziedājumi, cilvēku prasmes un citas vietējās vērtības. Balvu Novada muzejā realizēts viens no galvenajiem mērķiem - izveidot mūsdienīgu muzeju, kurā tiktu izmantoti dažādi multimediji un inovatīvas tehnoloģijas, lai jaunā ekspozīcija būtu interesanta dažādām paaudzēm un interešu grupām. Muzeja interjera elementi (autentiski priekšmeti, eksponāti) ekspozīcijā kombinēti ar moderniem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģijām - video projekcijas, novatorisks grafiskais dizains, skārienjūtīgo ekrānu programmās aplūkojams plašs informatīvais materiāls. Jaunā ekspozīcija ļauj uzrunāt dažādu paaudžu cilvēkus vienlaikus, atraktīvā veidā iepazīstina un nodod kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Muzeja ekspozīcijas projekts realizēts sadarbībā ar uzņēmumu Dd studio, kurš jau 13 gadus darbojas dizaina projektu izstrādes un realizācijas jomā un ir guvis starptautisku atzinību, veidojot mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas gan Latvijā, gan ārpus tās.

Š.g.30.septembrī oficiāli tika atklāta jauna patstāvīgā ekspozīcija Balvu Novada muzejā, kas veltīta Ziemeļlatgales nemateriālajam kultūras mantojumam. Muzeja projekts realizēts Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Saglabāt, lai nepazaudētu!” ietvaros.
Piecās muzeja ekspozīciju zālēs mūsdienīgā valodā un izteiksmes veidos tiek atspoguļotas dažādas tēmas, tostarp tradicionālā mūzika, folklora, paražas, psalmi, Maija dziedājumi, cilvēku prasmes un citas vietējās vērtības. Balvu Novada muzejā realizēts viens no galvenajiem mērķiem - izveidot mūsdienīgu muzeju, kurā tiktu izmantoti dažādi multimediji un inovatīvas tehnoloģijas, lai jaunā ekspozīcija būtu interesanta dažādām paaudzēm un interešu grupām. Muzeja interjera elementi (autentiski priekšmeti, eksponāti) ekspozīcijā kombinēti ar moderniem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģijām - video projekcijas, novatorisks grafiskais dizains, skārienjūtīgo ekrānu programmās aplūkojams plašs informatīvais materiāls. Jaunā ekspozīcija ļauj uzrunāt dažādu paaudžu cilvēkus vienlaikus, atraktīvā veidā iepazīstina un nodod kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.
Muzeja ekspozīcijas projekts realizēts sadarbībā ar uzņēmumu Dd studio, kurš jau 13 gadus darbojas dizaina projektu izstrādes un realizācijas jomā un ir guvis starptautisku atzinību, veidojot mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas gan Latvijā, gan

ārpus tās.

ETNOGRĀFIJA, FOLKLORA UN TRADICIONĀLĀ DZIEDĀŠANA. Tradicionālā kultūra ir Ziemeļlatgales nemateriālā mantojuma kodols.  Godā tiek turēti teicēji – cilvēki, kuri atceras senās dziesmas un bolsus un zina stāstīt gan par latgaliešu ikdienas ieražām, apstrādājot laukus un kopjot savas mājas, gan par šejienes ļaužu garīgo spēku un tā avotiem.  Par teicējiem ziņu būtu maz, ja nebūtu cilvēku, kuri kultūras mantojumu vākuši un apkopojuši. Vācēju pierakstos un uzņemtajās filmās, audio ierakstos un fotogrāfijās var ieraudzīt un dzirdēt arī to, kas citādi būtu palicis apslēpts.  No svešo acīm sargātākas tradīcijas ir maija dziedājumi pie krucifiksiem, kas Ziemeļlatgales ceļmalās un sētās ir ap simtu, un dziedājumi par mirušajiem jeb saļmas, kas ierasti notiek mājās.  Iebraucējiem un interesantiem redzamākā kultūras mantojuma daļa ir Ziemeļlatgales krāšņie etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, kas skandē dziesmas dzimtajā vietā, Latvijā un arī ārpus tās.  Dažādos dzīves godos un saviesīgos pasākumos muzicē tautā iemīļoti tautas muzikanti un kapelas.  Dziedāt prasme, senču tradīciju zināšana un vēlme tās saglabāt izpaužas rotaļīgajās paražās un spēlēs gan ikdienā, gan gadskārtu svētkos.

ETNOGRĀFIJA, FOLKLORA UN TRADICIONĀLĀ DZIEDĀŠANA
Tradicionālā kultūra ir Ziemeļlatgales nemateriālā mantojuma kodols.
Godā tiek turēti teicēji – cilvēki, kuri atceras senās dziesmas un bolsus un zina stāstīt gan par latgaliešu ikdienas ieražām, apstrādājot laukus un kopjot savas mājas, gan par šejienes ļaužu garīgo spēku un tā avotiem.
Par teicējiem ziņu būtu maz, ja nebūtu cilvēku, kuri kultūras mantojumu vākuši un apkopojuši. Vācēju pierakstos un uzņemtajās filmās, audio ierakstos un fotogrāfijās var ieraudzīt un dzirdēt arī to, kas citādi būtu palicis apslēpts.
No svešo acīm sargātākas tradīcijas ir maija dziedājumi pie krucifiksiem, kas Ziemeļlatgales ceļmalās un sētās ir ap simtu, un dziedājumi par mirušajiem jeb saļmas, kas ierasti notiek mājās.
Iebraucējiem un interesantiem redzamākā kultūras mantojuma daļa ir Ziemeļlatgales krāšņie etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, kas skandē dziesmas dzimtajā vietā, Latvijā un arī ārpus tās. Dažādos dzīves godos un saviesīgos pasākumos muzicē tautā iemīļoti tautas muzikanti un kapelas.
Dziedāt prasme, senču tradīciju zināšana un vēlme tās saglabāt izpaužas rotaļīgajās paražās un spēlēs gan ikdienā, gan gadskārtu svētkos.


PRASMES. Ziemeļlatgalē prasmīgi meistari un amatnieki jau izsenis mācējuši pagatavot teju visas saimniekošanai, ēšanai un apģērbam nepieciešamās lietas. Tie laika gaitā izkopuši un pilnveidojuši savu amatu, izmantojuši vietējos dabas produktus un sekojuši gadalaiku ritumam. Darbus, kas prasījuši fizisku spēku – kalšanu, kokapstrādi, mūrniecību, skaidu plēšanu, cūku kaušanu – galvenokārt veikuši saimes vīrieši. Viņi bijuši arī grozu, virvju, vīžu pinēji, alus un šmakovkas brūvētāji, biškopji un podnieki. Par apģērba darināšanu un rotāšanu, kā arī vēdera priekiem – maizes cepšanu, siera siešanu un garajiem goda galdiem  - rūpējušās sievietes. Bērni pratuši savas ganiņa stabules maukt un salmu cepures nopīt. Mūsdienās seno prasmju nesēji labprāt nodod savas zināšanas tālāk, aicinot amatus apgūt un praktizēt ikvienā mājā.

PRASMES
Ziemeļlatgalē prasmīgi meistari un amatnieki jau izsenis mācējuši pagatavot teju visas saimniekošanai, ēšanai un apģērbam nepieciešamās lietas. Tie laika gaitā izkopuši un pilnveidojuši savu amatu, izmantojuši vietējos dabas produktus un sekojuši gadalaiku ritumam.
Darbus, kas prasījuši fizisku spēku – kalšanu, kokapstrādi, mūrniecību, skaidu plēšanu, cūku kaušanu – galvenokārt veikuši saimes vīrieši. Viņi bijuši arī grozu, virvju, vīžu pinēji, alus un šmakovkas brūvētāji, biškopji un podnieki.
Par apģērba darināšanu un rotāšanu, kā arī vēdera priekiem – maizes cepšanu, siera siešanu un garajiem goda galdiem - rūpējušās sievietes. Bērni pratuši savas ganiņa stabules maukt un salmu cepures nopīt.
Mūsdienās seno prasmju nesēji labprāt nodod savas zināšanas tālāk, aicinot amatus apgūt un praktizēt ikvienā mājā.

 

KOLEKCIJU STĀSTI. Kolekciju stāsti iepazīstina ar 14 ekspozīcijām Ziemeļlatgalē. Izbraucot ārpus Balviem, ir vietas, ko redzēt, cilvēki, ko iepazīt, un lietas, ko darīt. Ziemeļlatgales muzeji, tūrisma un kultūras centri un privātas ekspozīcijas ir atvērtas ikvienam apmeklētājam. Kolekcijās ieraugāmi seni saimniecības priekšmeti un mūsdienu mākslas darbi, agrāko laiku tehnika un atjautīgi izgudrojumi. Ikviens var izmēģināt roku dažādos amatos un doties ekskursijās gida pavadībā.

KOLEKCIJU STĀSTI
Kolekciju stāsti iepazīstina ar 14 ekspozīcijām Ziemeļlatgalē.
Izbraucot ārpus Balviem, ir vietas, ko redzēt, cilvēki, ko iepazīt, un lietas, ko darīt.
Ziemeļlatgales muzeji, tūrisma un kultūras centri un privātas ekspozīcijas ir atvērtas ikvienam apmeklētājam.
Kolekcijās ieraugāmi seni saimniecības priekšmeti un mūsdienu mākslas darbi, agrāko laiku tehnika un atjautīgi izgudrojumi. Ikviens var izmēģināt roku dažādos amatos un doties ekskursijās gida pavadībā.


BALVU MANTOJUMS. Balvi – pilsēta, kur dzīvo radoši un dvēseliski bagāti cilvēki. Viņu padarītais un izveidotais ir liela daļa no Ziemeļlatgales kultūras mantojuma. Laika ritējums un notikumi pilsētas vēsturē atstājuši savas pēdas arī Balvu kultūrā. Pilsētvides kultūras dzīvē darbojas talantīgi mākslinieki un kolektīvi ar senām tradīcijām. Par deju kolektīvu, koru, ansambļu, orķestra un teātra sasniegumiem liecina gan krāšņie svētki un festivāli, gan gūtās atzinības ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.

BALVU MANTOJUMS
Balvi – pilsēta, kur dzīvo radoši un dvēseliski bagāti cilvēki. Viņu padarītais un izveidotais ir liela daļa no Ziemeļlatgales kultūras mantojuma.
Laika ritējums un notikumi pilsētas vēsturē atstājuši savas pēdas arī Balvu kultūrā.
Pilsētvides kultūras dzīvē darbojas talantīgi mākslinieki un kolektīvi ar senām tradīcijām. Par deju kolektīvu, koru, ansambļu, orķestra un teātra sasniegumiem liecina gan krāšņie svētki un festivāli, gan gūtās atzinības ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.

ĢENERĀĻA VALDA MATĪSA (1944 – 2010) PIEMIŅAS ISTABA

Matīsu dzimta ir viena no Ziemeļlatgales kuplākajām dzimtām. Liela daļa no dzimtas pārstāvjiem -ļoti talantīgi un sabiedrībā atpazīstami cilvēki.
Brigādes ģenerālis – Valdis Matīss, dzimis 1944. gada 24. oktobrī Rugājos skolotāju Ādolfa un Alīnas Matīsu ģimenē. V.Matīss beidzis Ļeņingradas artilērijas kara akadēmiju un Frunzes kara akadēmijas aspirantūru, bijis militāro zinātņu kandidāts. Valdis Matīss - pirmais Latvijas militārais atašejs pasaules lielvalstīs ASV, Krievijā un Kanādā. Pirmais Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors.Pēdējos dzīves gados bijis Latvijas aizsardzības ministrijas padomnieks.
Viestura ordeņa Lielvirsnieks. 1997. gadā Valdis Matīss apbalvots ar Triju Zvaigzņu ordeņa Goda zīmi. Apbalvots ar vairākiem aizsardzības ministra un NBS komandiera apbalvojumiem, ir bijis Latvijas Ģenerāļu kluba un Latviešu virsnieku apvienības biedrs.
Miris 2010. gada 24. maijā.
Pēc viņa nāves, Valda Matīsa dzīvesbiedre Īrisa Elvīra Matīsa muzejam dāvinājusi vairāk kā 152 priekšmetus – fotogrāfijas, dokumentus, vēstules, apbalvojumus, ģenerāļa parādes un ikdienas formas tērpus un citas personīgās lietas, kuras veido muzeja ekspozīciju.


BALVI SENAJĀS FOTOGRĀFIJĀS
Ekspozīcijā apskatāmas 25 fotogrāfijas- Daiņa Puncuļa dāvinājums Balvu Novada muzejam. Tās dod iespēju ieskatīties Balvu pilsētas vēstures lappusēs pirms II Pasaules kara.