Balvu Novada muzejs

Aprīlis tuvākā un tālākā pagātnē (2025)

Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 26 Februāris 2025

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] aprīļa mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

Aprīlis

1925.gada 1.aprīlis Pirms 100 gadiem oficiāli sāk darboties no Ludzas apriņķa atdalīts Jaunlatgales (Abrenes) apriņķis. Par apriņķa centru sākotnēji izvēlēti Balvi, uz kurieni tajā paša dienā pārcelts apriņķa kara priekšnieks, bankas nodaļa, nodokļu inspektors. (Balvi par apriņķa centru nav apstiprināti)
1885.gada 5.aprīlis Pirms 140 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Burmeisters Jānis, Latgales partizānu pulka leitnants, LKOK nr.3/1282. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 10.jūlijā
Apbalvots 1922.gadā par kauju Latgalē pie Plešovas sādžas, 1919.gada 24.oktobrī ar savu rotu pārrāva ienaidnieka nocietinājumu līniju, saņēma 186 gūstekņus, ieguva 2 ložmetējus u.c. trofejas. Atvaļināts 1920.gada 7.jūnijā, ieskaitīts robežsardzē, pildījis dažādus amatus līdz 1928. gadam, pēc tam dzīvojis Šķilbēnu pagastā, vēlāk iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā, bijis uzraugs Daugavpils policijas prefektūrā. 1941.gada 21.februārī arestēts, deportēts uz Krieviju. Miris 1942.gada 15.maijā Jeņisejskas cietumā Krasnojarskas apgabalā, nesagaidot tiesas spriedumu.
1900.gada 8.aprīlis Pirms 125 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Antons Supe. Pašvaldības darbinieks, Baltinavas pagasta vecākais līdz 1939.gada augustam, lauksaimnieks, Baltinavas spirta kopdedzināšanas vadītājs. 1941.gadā ģimene represēta, izsūtīta uz Sevurallagu. 1957. gadā atbrīvoti.
Atsauces: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 468.lpp.; Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvijas Valsts arhīvs: Nordik, 2007. 123.lpp.
2000.gada 11.aprīlis  Pirms 25 gadiem nodibināts 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda Balvu klubs „Vairogs”.
 1950.gada 12.aprīlis

Pirms 75 gadiem Abrenes rajona Susāju ciema padomes Birznieku ciemā dzimis Ainis Šaicāns. Mācījās Žīguru pamatskolā (1957-1965), Viļakas vidusskolā, studēja LVFKI. Pamatskolas un vidusskolas gados spēlēja futbolu, bija Balvu rajona jaunatnes un pieaugušo izlašu sastāvā. Skolas gados spēlēja skolas estrādes grupā, skolas pūtēju orķestrī un dziedāja skolas jauniešu korī. Studiju laikā spēlēja futbolu Rīgas meistarsacīkstēs komandas „Orions” sastāvā. Divus gadus izcīnīja Latvijas augstskolu čempiona nosaukumu futbolā. Studiju gados spēlēja un dziedāja institūta estrādes ansamblī.
Strādāja par sporta skolotāju Viļakas vidusskolā (1972-1976). No 1977.gada Balvos - treneris vairākām bērnu un jauniešu komandām. Sporta skolotājs Balvu vidusskolā, par sporta darba attīstību, bērnu un jauniešu iesaistīšanu sportiskās aktivitātēs apbalvots ar krūšu nozīmi „Teicamnieks tautas izglītības darbā” (1988).
Sākoties “Trešajai Atmodai”, iesaistās Tautas frontes aktivitātēs. Ar grupu „Leijerkastnieki” muzicē daudzos Tautas frontes Balvu nodaļas pasākumos. 1988.gada februārī ievēlēts par sporta biedrības „Daugava”, (vēlāk „Vārpa”) Balvu rajona padomes priekšsēdētāju. Vienlaikus veic Balvu rajona Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja amata pienākumus. 1990.gadā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par Balvu rajona padomes deputātu. Strādāja rajona Valsts dienesta pārvaldē (1991-1992). Rajonā organizē pirmo atjaunotās Latvijas Republikas armijas iesaukumu, piedalās Latvijas robežas atjaunošanas darbos. Balvu rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieks (1992.gada 6.aprīļa - 21.oktobrim), līdz 1994.gada 9.jūnijam - priekšsēdētājs. Ar A.Šaicāna iniciatīvu un atbalstu 1994.gada vasarā Balvos notiek 18.Lauku sporta spēles.
Deputātu pilnvaru laikam beidzoties, A. Šaicāns vairs nepiedalās rajona padomes vēlēšanās. Strādā kā Balvu pilsētas Domes speciālists kultūras, izglītības un sporta jautājumos (1997-2000), Balvu pilsētas Sporta centra direktors (no 2001).
No 2000.gada Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona futbola līgas vadītājs. Bija iniciators futbolkomandas „Balvu Vilki” izveidošanā. 2002.gadā Latvijas Futbola federācija un Latvijas Jaunatnes futbola līga pirmo reizi organizēja Latvijas reģionālo jaunatnes izlašu turnīru Balvos. Sakarā ar UEFA (Eiropas futbola asociāciju savienība) 50 gadu jubileju 2004.gadā Ainis Šaicāns saņēma UEFA diplomu par futbola servisa attīstīšanu.
Apbalvojumi: Balvu pilsētas Domes Atzinības raksts par ieguldījumu pilsētas kultūras un sporta dzīvē (2008), piešķirta jubilejas zīme „Valsts robežsardzei 80 gadu” (1999), Ministru kabineta Atzinības raksts par darbu, kas veicinājis Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu un pašvaldību demokrātijas nostiprināšanu (2004).
Miris 2011.gada 25.oktobrī (Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze)

1925.gada 24.aprīlis Pirms 100 gadiem dibināts 19. Jaunlatgales (Abrenes) aizsargu pulks. Parakstīta komandiera Maršalka pirmā pavēle. Nozīmīgākie notikumi: 1932. gada februārī pulka 2 bataljonu vietā izveidoti 3 bataljoni, pa 2 rotām katrā bataljonā, jātnieku eskadrons pārveidots par jātnieku divizionu ar 2 eskadroniem;  1935.gadā uzbūvēts aizsargu nams; 1938. gadā pārdēvēts par 19. Abrenes aizsargu pulku. 1943. gada 1.augustā atjaunota pulka darbība. Pulka komandieri: Fridrihs Maršalks (1925-), Staņislavs Kursītis (-1934), Gustavs Mežulis (1934-1938). Atsauces: “19. Jaunlatgales aizsargu pulka 10 gadi.” Aizsargs, 1935, Nr. 4.

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa

Izmantotie avoti, literatūra

1. Balvu Novada muzeja materiāli:
  1.1. Balvu hronika;
  1.2. Tematiskā mape “Novadnieki”;
  1.3. Informatīvā lapa “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – novadnieki”
  1.4. Latgales partizānu pulks
2. Šaicāne I. Balvi - pilsēta ezeru krastos, Vītola izdevniecība, 2009.- 447 lpp.
3. Šaicāne I.Balvenieši padomju režīma gados 12.-16.lpp.
4. Lācplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiskā vārdnīca, Jāņa sēta, 1995.
5. Datu bāze „Latgales dati”
6. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Tuvojas Lieldienu laiks

Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 26 Marts 2025

Tuvojas  Lieldienu laiks un tā pasākumi

Piemiņas brīdis un ziedu nolikšana 25.martā

Kategorija: Aktualitātes
Pirmdiena, 17 Marts 2025

1949. gada 25. marta deportācija Latvijā (Nacionālā enciklopēdija)

Atmiņas par Sibīriju (No Balvu Novada muzeja materiāliem)Piemiņas brīdis un ziedu nolikšana

 

"Kultūras ziņas" stāsta par viesošanos Balvu Novada muzejā

Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 14 Marts 2025

KZ viesojas BNM

 Protams, "kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei ir nozīmīga loma nacionālās identitātes stiprināšanā, tradīciju izzināšanā un attīstīšanā", bet ļoti svarīgi, ka par iespējām iepazīties ar izpētes rezultātiem tiek pastāstīts plašāk. Pateicamies "Kultūras ziņām" un Edgaram Raginskim par jauko sižetu, kas ne vienam vien, kam Balvu puse nozīmīga, deva stimulu gremdēties atmiņās un pat uzrakstīt iedvesmojošos vārdus.

Lasīt tālāk...

Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres diena (2025)

Kategorija: Aktualitātes
Ceturtdiena, 27 Februāris 2025

Pirms 80 gadiem Stompakos notika lielākā un ilgākā nacionālo partizānu kauja pret padomju okupācijas karaspēku Latvijā. Nometne teritoriāli un skaitliski bija lielākā Latvijā, tajā dzīvoja 350 – 360 cilvēki. 2. martā Stompaku nometnei uzbruka čekas karaspēka karavīri un vietējie istrebīķeļi kopskaitā 483. Kauja ilga lielāko dienas daļu, naktī uz 3. martu nacionālajiem partizāniem izdevās iziet no aplenkuma. 

Kopš 2022. gada 2.marts Latvijas atzīmējamo notikumu kalendārā iekļauts kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. 2025.gada 2.marta atceres dienas programma: ŠEIT

Piedāvājam apskatīt Balvu Novada muzeja sagatavoto prezentāciju "Nacionālo partizānu darbība Abrenes (Viļakas) apriņķī":

Marts tuvākā un tālākā pagātnē (2025)

Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 26 Februāris 2025

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] marta mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

Marts

1930.gada 1.marts Pirms 95 gadiem Viļakā dzimis Ruberts Jānis. Zinātnieks, vēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts (1966), galvenās enciklopēdiju redakcijas redaktors, “Dabas un vēstures kalendāra” redaktora vietnieks (1964-1974). Miris 1984. gada 13. augustā, apbedīts Kandavas kapsētā.
1945.gada 2.marts

Pirms 80 gadiem Stompakos notika lielākā un ilgākā nacionālo partizānu kauja pret padomju okupācijas karaspēku Latvijā. Nometne teritoriāli un skaitliski bija lielākā Latvijā, tajā dzīvoja 350 – 360 cilvēki. 2. martā Stompaku nometnei uzbruka čekas karaspēka karavīri un vietējie istrebīķeļi kopskaitā 483. Kauja ilga lielāko dienas daļu, naktī uz 3. martu nacionālajiem partizāniem izdevās iziet no aplenkuma. Kaujā kritušie un vēlāk no ievainojumiem miruši 28 nacionālie partizāni.
Bojā gājušajiem nacionālajiem partizāniem, Balvu-Viļakas šosejas malā, pretī Stompaku purvam, 2011.gada 11.augustā atklāts piemineklis. 
Kopš 2022. gada 2.marts Latvijas atzīmējamo notikumu kalendārā iekļauts kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena.

1865.gada 4.marts Pirms 160 gadiem Lietuvā dzimis Jassas Jāzeps. Katoļu garīdznieks, Viļakas draudzes prāvests un dekanāta dekāns (1897-1918). Persona ar vārdu"Jassas" reģistrēta ka dalībnieks 1917.gada Latgales latviešu kongresa sagatavošanas sanāksmē. Miris 1942. gada 3. martā. Apbedīts Viļakas kapos.
Atsauces: Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri: 1918-1995: Uzziņas. Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1996. 79.lpp.
2020.gada 4.marts Pirms 5 gadiem lai ierobežotu “COVID-19” izplatību, Latvijā izsludināts ārkārtas stāvoklis. Balvos un novadā atcelti visi pasākumi, daudzviet dievkalpojumi, 25.martā plānotie atceres brīži komunistiskā genocīda upuriem, p/a “San-Tex” uz laiku pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē.
1950.gada 5.marts Pirms 75 gadiem izdots laikraksta ”Balvu Taisnība” pirmais numurs (vēlāk ”Vaduguns”).
1950.gada 5.marts Pirms 75 gadiem notika zirgu skriešanās sacensības uz Balvu ezera, rīko Balvu rajona izpildkomiteias lauksaimniecības nodaļa, piedalās 17 zirgi.
1930.gada 7.marts Pirms 95 gadiem dibināts Šķilbēnu pagasts. Jaunais pagasts dibināts, atdalot teritorijas no Baltinavas un Viļakas pagasta.
Atsauces: “Valdības rīkojumi un pavēles.” Valdības Vēstnesis. 1930. 11. marts
1915.gada 8.marts Pirms 110 gadiem Madonas apriņķa Vietalvas pagastā dzimis skolotājs, žurnālists, literāts Fricis Arvīds Lasis. Mācījies Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā, LVU studējis Latviešu valodas, literatūras un vēstures fakultātē. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. Žurnālistikā sācis darboties vidusskolas laikā, publicējies „Pļaviņu Ziņās”. Strādājis „Madonas Ziņu”, „Gulbenes Ziņu”, „Malienas Ziņu” un lairaksta “Rīts” redakcijās, 7. Siguldas kājnieku pulka laikrakstā. Strādājis Salacgrīvas vidusskolā, bijis Rīgas 4. vidusskolas mācību daļas vadītājs, Slokas 1.vidusskolas direktors, skolu inspektors Preiļos. Bijis Balvu maizes kombināta direktors. Balvos nodibinājis vietējo tūristu klubu, kura priekšsēdētajs bijis vairāk kā 20 gadus 1993.gadā iznākusi stāstu un noveļu grāmata „Trīs meitenes un pavasaris”, 1995.gadā skolu dzīves romāns „Līčupes dumpinieki”, 1998.gadā dzejoļu krājums „Tai, kuras nav”, 1999.gadā stāsti „Saules pievārtē” un „Atmiņas stāsts”. Bijis Latvijas Tautas Frontes Balvu rajona padomes sastāvā, LNNK, Latviešu Neatkarības partijas un Pilsoņu Komitejas nodaļas priekšsēdētājs, vadījis partiju „Helsinki – 86”. Miris 2004.gada 11.februārī.
1955.gada 13. marts Pirms 70 gadiem notika laikraksta „Balvu Taisnība“ ceļojošās balvas izcīņa slēpošanā Balvu pilsētas parkā.
1920.gada 15.marts Pirms 105 gadiem Kārsavas pagasta Kabilovas ciemā dzimis rakstnieks, tulkotājs Jezups Laganovskis. Laikraksta "Balvu Taisneiba" redaktors 1950.gadā. Miris 1987.gada 14.februārī Rīga, apglabāts Raiņa kapos.
1990.gada 18.marts  Pirms 35 gadiem Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās no Balvu rajonā uzvarēja visi LTF atbalstītie kandidāti - Andris Līgotnis, Juris Cibulis, Kazimirs Šļakota.
1895.gada 21.marts Pirms 130 gadiem Balvu pagasta Gobusalā dzimis LKOK Augusts Ķerāns . Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 28.maijā. Apbalvots 1920.gadā. 1920.gada naktī uz 15.martu Latgalē pēc paša ierosmes vadīja izlūkgājienu ienaidnieka aizmugurē, uzbruka Novaja Postroikas sādžai, kurā ielauzās pirmais, atņēma pretiniekam ložmetēju, no kura tūlīt sāka apšaudi, kā arī saņēma gūstekņus un ieguva trofejas. Atvaļināts 1921.gada 11.martā. Jaunsaimnieks Balvu pag. Tropiņos. Vēlāk dzīvojis Balvu pag. Sitas stacijā Kraujās, zemkopis, dzelzceļnieks. Pēc Otrā pasaules kara īslaicīgi apcietināts. Vēlāk atbrīvots, pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis VEF. Miris 1979.gada 24.janvārī. Apbedīts Ulbrokas kapos.
1970.gada 28. marts Pirms 55 gadiem Šķilbēnu pagasta Pakašovas ciemā dzimis Keišs Imants. 2007. gadā izdota grāmata „Cerību dziesma”, dzeja un atmiņas ar Antona Slišāna pēcvārdu par Pakašovas ciemu un tā ļaudīm. Miris 2010.gada 6.aprīlī un apglabāts Brieksīnes kapos.
1940.gada 22.marts Pirms 85 gadiem tagadējā Vīksnas pagasta "Augstabirzī" dzimis mediķis Andrejevičs Viktors. 60.gadā iegūst feldšera - akušiera profesiju. 1963.gadā atgriežas dzimtajā pusē, strādā Balvu rajona Daugasnes medpunktā par feldšeri - akušieri. 1964.gadā uzsāka darbu Balvu rajona centrālās slimnīcas "Ātrajā palīdzībā". 1967.gadā iestājas Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. 1973.gadā V.Andrejevičs institūtu beidz un iegūst ārsta - ftiziatra profesiju. Pēc medicīnas institūta beigšanas strādā Balvu tuberkulozes slimnīcā par nodaļas vadītāju. No 1974.gada līdz 1996.gadam Balvu tuberkulozes slimnīcas ar prettuberkulozes dispansera kabinetu galvenais ārsts. Apbalvots ar Balvu Centrālās slimnīcas Goda rakstu (1981), Balvu izpildkomitejas Goda rakstu (1983), piešķirta Latvijas PSR krūšu nozīmīte "Veselības aizsardzības darbinieku Teicamnieks" (1986), apbalvots ar medaļu "Darba veterāns" (1988), Balvu rajona padomes Goda rakstu (1990). Miris 1998.gada 20.februārī, apglabāts Balvu Rozu kapos.
Atsauces: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze.
1910.gada 28.marts Pirms 115 gadiem tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā dzimusi pedagoģe, kordiriģente Menca Amālija. 1948.gada rudenī sāka strādāt Tilžas skolā par matemātikas un dziedāšanas skolotāju. Nodibina skolēnu un ciema jauniešu korus un dramatiskos pulciņus skolā un ciemā. Kā pateicību par darbu pasniegts koru piemiņas karogs uz mūžu. Nodibināja koklētāju ansambli „Kokle”. Trešās atmodas laikā viena no pirmajām Tilžas novada ļaudis organizēja Tautas frontē. 1989.gada 18.novembrī Tilžas ciema svētkos uzdāvināja Latvijas valsts karogu uzvilkšanai pie Tilžas ciema kultūras nama. Mirusi 1994.gada 25.februārī, apglabāta Tilžas pagasta Kāpessila kapos.

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa

Izmantotie avoti, literatūra

1. Alūksnes ZVA 352 f., 1.1pr.,743.l., 51 lapa
2. Alūksnes ZVA 352.f., 1.apr., 744.l.,228 lapa
3. Alūksnes ZVA 353 f., 1.apr., 4.l.,74 lapa)
4. Balvu Novada muzeja materiāli:
  4.1. Balvu hronika;
  4.2. Tematiskā mape “Novadnieki”;
  4.3. Nacionālo partizānu dartbība Viļakas (Abrenes apriņķī) BNM m.a.192
  4.4. Informatīvā lapa “Dziesmu svētki Balvu rajonā”
  4.5. Informatīvā lapa “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – novadnieki”
  4.6. Latgales partizānu pulks
5. Šaicāne I. Balvi - pilsēta ezeru krastos, Vītola izdevniecība, 2009.- 447 lpp.
6. Šaicāne I.Balvenieši padomju režīma gados 12.-16.lpp.
7. Lācplēča Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiskā vārdnīca, Jāņa sēta, 1995.- 613 lpp.
8. Datu bāze „Latgales dati”
9. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
10. Latvijas Nacionālā digitāla bibliotēka periodika.lv
11. Saldus novadpētniecības enciklopedja. https://novadpetnieciba.saldus.lv › novadnieki › rita-arm
12. Wikipedia https://lv.wikipedia.org › wiki › Kārlis_Irbe
13. Timenote https://timenote.info › Arvids-Fricis-Lapsa
14. Literatūra https://www.literatura.lv
15.Vaduguns http://www.vaduguns.lv
16. https://www.ludzasbiblio.lv › vasiljevs-mihails

Mums ir svarīgs Tavs viedoklis!

Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 29 Janvāris 2025

apmekletaju anketai