Skaidrītei Šneperei - 95!
Foto: Skairīte un Arvīds Šneperi 2002.gadā.
Šodien savu 95.dzimšanas dienu svinētu Skaidrīte Šnepere. Strādājusi par fizikas – matemātikas, rokdarbu skolotāju. Pēc aiziešanas pensijā adījusi cimdus "Daiļradē". Darbojās pulciņā "Mežģis" no tā dibināšanas sākuma (1997). Kopš 1998.gada rudens Balvu rajona Daugavas Vanagu kopas līdzdalībniece. Apbalvota ar Balvu pilsētas domes Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes audzināšanā un tautas amata prasmju saglabāšanā (2006). Mirusi 2022.gada 27.janvārī, apglabāta Balvu luterāņu kapos.
Dzīves laikā, Skaidrīte Šnepere ir sniegusi lielu atbalstu muzejam un tā kolektīvam. Dāvinājusi vairāk kā 200 priekšmetus muzeja krājuma papildināšanai.
3.novembrī plkst. 16:00 tiks atklātas divas izstādes
3.novembrī plkst. 16:00 Balvu Novada muzejā tiks atklātas divas izstādes.
“Pāri Baltijas jūrai: 1944 – 1945”- zviedru fotogrāfa Dāvida Holmerta (David Holmert) fotohronika par laiku, kad Otrā pasaules kara laikā daudzi latvieši bija spiesti emigrēt uz Zviedriju.
“Leo Jānis Briedītis 100” - veltīta mūsu novadnieka, mākslinieka Leo Jāņa Briedīša dzīvei un daiļradei.
- No Zviedrijas atvestajā lielformāta fotogrāfiju izstādē skatāma fotogrāfa Dāvida Holmerta foto hronika par bēgļiem no Latvijas, kuri, piedzīvodami kara šausmas savā zemē, izmisuma dzīti kāpa vienkāršās, primitīvās zvejnieku laivās un devās tumšajos Baltijas jūras ūdeņos, lai nonāktu Gotlandē (Zviedrija). Diemžēl ne visi nonāca šajā salā, jo ceļā viņus iznīcināja gan vācu, gan krievu izliktās mīnas, šāvienus raidīja abu armiju karakuģi, dzīvības paņēma arī jūra. Fotogrāfiju izstāde ir vienreizēja dokumentācija ne tikai par latviešu izmisīgajiem centieniem tikt brīvībā, bet arī par zviedru iedzīvotāju iesaistīšanos bēgļu sagaidīšanā un aprūpē.
- Pirms 100 gadiem Rugāju pagastā dzimis mākslinieks, tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju. Piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, Eiropā. Tēlniecības darbi ieguvuši zelta un sudraba medaļas konkursos, kā vides objekti uzstādīti dažādās Zviedrijas pilsētās. Leo Jāņa Briedīša iemīļotākais tēlnieciskais materiāls - nerūsošais tērauds – formu valoda galēji lakoniska, konstruktīvi skaidra. Darba virsmas liektas, spoguļgludas un raisa sarežģītas saspēles ar zemi un debesīm, gaisa un gaismas vidi. Tēli tā iegūst dzīvību un kustību, tie it kā atrodas mūžīgā mainīgumā, arī tajā, ko tiem piešķir cilvēks – garām iedams, tuvodamies, attālinādamies.
Mēs dzīvojam laikā, kad atkal skaļi runā tērauds, tiesa - ne mākslas darbos. Tā rezultātā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vai pat līdzdalībniekiem, kā tagad – 21.gadsimtā– cilvēki Eiropas vidienē ir spiesti vairīties no kara posta, meklējot patvērumu citās zemēs. Dažādi laiki, bet tik daudz līdzību!
Izstādes tapušas ar Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Holmertu un Briedīšu ģimeņu atbalstu.
Aicinām godināt Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņu
11.novembrī 10:00 Priedaines kapos tiks iedegtas svecītes Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņai.
Šogad ar iedzīvotāju iniciatīvu un uzņēmēju atbalstu tur tika veikti arī labiekārtošanas darbi.
Balvu novada iedzīvotāja Ausma Plūme vērsās Balvu novada pašvaldībā ar lūgumu rast iespēju sakārtot Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Bukāta kapavietu, kuru pieskata vien tuvējie “kaimiņi”, jo tuvinieku, acīmredzot, nav. Kopā ar Bērzkalnes pagasta pārvaldnieci Skaidrīti Salenieci un vēstules autori devāmies uzmeklēt J.Bukāta atdusas vietu Priedaines kapos. Par dalību Brīvības cīņās liecināja vien uz papīra uzdrukāts uzraksts pie vienkārša koka krusta. Atsaucās Tālis Korlašs. Īsā laikā kopā ar savu “TAKO AKMENS” komandu izveidoja J.Bukāta nopelniem atbilstošu piemiņas zīmi, pats arī uzņemoties ar pieminekļa uzstādīšanu saistītās izmaksas.
Paldies!
Priedaines kapos atdusas vietu raduši 4 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, vairāki Brīvības cīņu dalībnieki un starp tiem arī leģendārais Balvu stiprinieks Jānis Pilmanis.
Aicinu katru apzināt savas apkārtnes vēsturi un 11.novembrī aizdegt svecīti varoņu piemiņai!
Balvu Novada muzeja vadītāja I.Supe.
Tālāk ir aplūkojami daži foto no J.Bukāta atdusas vietas un rastā risinājuma realizētājs Tālis Korlašs un informācija par Jāni Bukātu no Lāčplēša kara ordeņa kavalieru mājaslapas.
‘’Pāri Baltijas jūrai: 1944 – 1945” un “Leo Jānis Briedītis 100” izstādes
Aicinām uz tikšanos ar mākslinieku Andri Kaļiņinu
Leo Jānim Briedītim - 100
Pirms 100 gadiem Rugāju pagastā dzimis mākslinieks, tēlnieks Leo Jānis Briedītis.
Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju. Piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, Eiropā. Tēlniecības darbi ieguvuši sudraba medaļas Romā (1971), Londonā (1972), zelta medaļu Romā (1973). Ieguvis Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju (1977), Upsalas pilsētas lielo darba stipendiju un Sundbībergas kultūras stipendiju (1978).
***
1922.gada 14.oktobrī Aleksandra un Vincentīnas ģimenē piedzima dēls Leo. 1941.gadā sāk studēt Mākslas akadēmijā. Studējot Mākslas akadēmijā, lai izvairītos no iesaukšanas leģionā L.Briedītis pieteicās dienēt upju aizsardzības dienestā. 1944.gadā kopā ar domubiedriem mazā kuģītī devās uz Vācijā. Vēlāk Briedītis izceļoja uz Zviedriju, sākumā dzīvoja Stokholmā un strādāja par skatlogu noformētāju pilsētas centrā.
1946.gadā izdotajā laikrakstā “Latvju Ziņas” publicēts raksts par latviešu mākslinieku darbu izstādi Zviedrijā, starp izstādes dalībniekiem minēts arī Leo Jāņa Briedīša vārds. Viņš ir gleznojis, veidojis tēlniecības darbus parkiem, sporta laukumiem, strūklakām. Zviedrijas pilsētainavā kādās 13 vietās atrodas ap 20 Briedīša monumentālo darbu. Leo Jāni Briedīti pazina ne tikai Zviedrijā, bet arī Francijā, Beļģijā, Spānijā, Norvēģijā, Itālijā, Vācijā, Anglijā, Meksikā, un citur. Briedīša vārds bieži minēts trimdas latviešu preses izdevumos - “Austrālijas Latvietis”, “Latvija”, “Londonas Avīze” u.c. Viņa darbi ir Zviedrijas muzeju kolekcijās.
Pirmo reizi, pēc Otrā pasaules kara L.Briedītis Latvijā ieradās 1970.gadā, pēc Biedrības Kultūras sakariem ar ārzemēm ielūguma. Ar biedrības ielūgumu L.Briedītis bieži viesojās Rīgā, piedalījās tēlniecības kvadrinnālēs ar priekšlasījumiem.
Latvijas Mākslas muzejā (tagad Nacionālais Mākslas muzejs) 1997.gada vasarā bija skatāma modernās tēlniecības izstāde no Zviedrijas, bet darbu autors - latvietis Leo Jānis Briedītis. Izstādes atklāšanas dienā atbildot uz jautājumu: “ No kā jūs esat mantojis gleznotāja un tēlnieka talantu?” L.Briedītis atbildēja: “Laikam taču no vectēva Augusta Briedīša. Viņš bija izcils kokgriezējs, dažreiz apkrāsoja un apzeltīja kokgriezumus. Cik skaisti viņš oša kokā izgrieza rotājumus skapjiem un lādēm. Mans tēvs Aleksandrs bija fotogrāfs..” (intervija publicēta laikrakstā “Brīvā Latvija”, 1997.gada 31.maijā)
Leo Jānis Briedītis miris 85 gadu vecumā, 2007.gada 24.novembrī Zviedrijā, apbedīts Upsālas vecajā kapsētā. Viņa vecāki Vincentīna un Aleksandrs atdusas Rugāju pagasta kapsētā. Zviedrijā dzīvo tēlnieka bērni, meita Mona Lisa Briedītis – stikla māksliniece, interjera dizainere, Katarīna Briedītis-tekstilmāksliniece, Anders Briedītis strādā par tiltu inženieri.
Balvu Novada muzejs aicina uz izstādes
“Leo Jānis Briedītis
100”
atklāšanu 3. novembrī plkst.16:00.
Leo Jānis Briedītis, glezna bez nosaukuma, 20.gs., presētais kartons, eļļa un koks, 65,5 x 75,1 cm
