Aicinām godināt Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņu
11.novembrī 10:00 Priedaines kapos tiks iedegtas svecītes Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņai.
Šogad ar iedzīvotāju iniciatīvu un uzņēmēju atbalstu tur tika veikti arī labiekārtošanas darbi.
Balvu novada iedzīvotāja Ausma Plūme vērsās Balvu novada pašvaldībā ar lūgumu rast iespēju sakārtot Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Bukāta kapavietu, kuru pieskata vien tuvējie “kaimiņi”, jo tuvinieku, acīmredzot, nav. Kopā ar Bērzkalnes pagasta pārvaldnieci Skaidrīti Salenieci un vēstules autori devāmies uzmeklēt J.Bukāta atdusas vietu Priedaines kapos. Par dalību Brīvības cīņās liecināja vien uz papīra uzdrukāts uzraksts pie vienkārša koka krusta. Atsaucās Tālis Korlašs. Īsā laikā kopā ar savu “TAKO AKMENS” komandu izveidoja J.Bukāta nopelniem atbilstošu piemiņas zīmi, pats arī uzņemoties ar pieminekļa uzstādīšanu saistītās izmaksas.
Paldies!
Priedaines kapos atdusas vietu raduši 4 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, vairāki Brīvības cīņu dalībnieki un starp tiem arī leģendārais Balvu stiprinieks Jānis Pilmanis.
Aicinu katru apzināt savas apkārtnes vēsturi un 11.novembrī aizdegt svecīti varoņu piemiņai!
Balvu Novada muzeja vadītāja I.Supe.
Tālāk ir aplūkojami daži foto no J.Bukāta atdusas vietas un rastā risinājuma realizētājs Tālis Korlašs un informācija par Jāni Bukātu no Lāčplēša kara ordeņa kavalieru mājaslapas.
‘’Pāri Baltijas jūrai: 1944 – 1945” un “Leo Jānis Briedītis 100” izstādes
Aicinām uz tikšanos ar mākslinieku Andri Kaļiņinu
Leo Jānim Briedītim - 100
Pirms 100 gadiem Rugāju pagastā dzimis mākslinieks, tēlnieks Leo Jānis Briedītis.
Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju. Piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, Eiropā. Tēlniecības darbi ieguvuši sudraba medaļas Romā (1971), Londonā (1972), zelta medaļu Romā (1973). Ieguvis Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju (1977), Upsalas pilsētas lielo darba stipendiju un Sundbībergas kultūras stipendiju (1978).
***
1922.gada 14.oktobrī Aleksandra un Vincentīnas ģimenē piedzima dēls Leo. 1941.gadā sāk studēt Mākslas akadēmijā. Studējot Mākslas akadēmijā, lai izvairītos no iesaukšanas leģionā L.Briedītis pieteicās dienēt upju aizsardzības dienestā. 1944.gadā kopā ar domubiedriem mazā kuģītī devās uz Vācijā. Vēlāk Briedītis izceļoja uz Zviedriju, sākumā dzīvoja Stokholmā un strādāja par skatlogu noformētāju pilsētas centrā.
1946.gadā izdotajā laikrakstā “Latvju Ziņas” publicēts raksts par latviešu mākslinieku darbu izstādi Zviedrijā, starp izstādes dalībniekiem minēts arī Leo Jāņa Briedīša vārds. Viņš ir gleznojis, veidojis tēlniecības darbus parkiem, sporta laukumiem, strūklakām. Zviedrijas pilsētainavā kādās 13 vietās atrodas ap 20 Briedīša monumentālo darbu. Leo Jāni Briedīti pazina ne tikai Zviedrijā, bet arī Francijā, Beļģijā, Spānijā, Norvēģijā, Itālijā, Vācijā, Anglijā, Meksikā, un citur. Briedīša vārds bieži minēts trimdas latviešu preses izdevumos - “Austrālijas Latvietis”, “Latvija”, “Londonas Avīze” u.c. Viņa darbi ir Zviedrijas muzeju kolekcijās.
Pirmo reizi, pēc Otrā pasaules kara L.Briedītis Latvijā ieradās 1970.gadā, pēc Biedrības Kultūras sakariem ar ārzemēm ielūguma. Ar biedrības ielūgumu L.Briedītis bieži viesojās Rīgā, piedalījās tēlniecības kvadrinnālēs ar priekšlasījumiem.
Latvijas Mākslas muzejā (tagad Nacionālais Mākslas muzejs) 1997.gada vasarā bija skatāma modernās tēlniecības izstāde no Zviedrijas, bet darbu autors - latvietis Leo Jānis Briedītis. Izstādes atklāšanas dienā atbildot uz jautājumu: “ No kā jūs esat mantojis gleznotāja un tēlnieka talantu?” L.Briedītis atbildēja: “Laikam taču no vectēva Augusta Briedīša. Viņš bija izcils kokgriezējs, dažreiz apkrāsoja un apzeltīja kokgriezumus. Cik skaisti viņš oša kokā izgrieza rotājumus skapjiem un lādēm. Mans tēvs Aleksandrs bija fotogrāfs..” (intervija publicēta laikrakstā “Brīvā Latvija”, 1997.gada 31.maijā)
Leo Jānis Briedītis miris 85 gadu vecumā, 2007.gada 24.novembrī Zviedrijā, apbedīts Upsālas vecajā kapsētā. Viņa vecāki Vincentīna un Aleksandrs atdusas Rugāju pagasta kapsētā. Zviedrijā dzīvo tēlnieka bērni, meita Mona Lisa Briedītis – stikla māksliniece, interjera dizainere, Katarīna Briedītis-tekstilmāksliniece, Anders Briedītis strādā par tiltu inženieri.
Balvu Novada muzejs aicina uz izstādes
“Leo Jānis Briedītis
100”
atklāšanu 3. novembrī plkst.16:00.
Leo Jānis Briedītis, glezna bez nosaukuma, 20.gs., presētais kartons, eļļa un koks, 65,5 x 75,1 cm
Bolvu muzeja kruojuma duorgumi
Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv ziņu veidotāji apciemoja Balvu Novada muzeju un apciemojuma rezultātā ir tapis raksts, ar kuru piedāvājam iepazīties, noklikšķinot uz attēla.
Ekspedīcijā uzklausīt ķieģeļu stāstus
Balvu Novada muzejs ne tikai atrodas bijušās Balvu muižas teritorijā, bet atrodas ēkā, kas pirmsākumos ir bijusi muižas klēts. Tādēļ ir ļoti interesanti uzzināt kaut ko jaunu (kaut krietni senu) par muižas vēsturi. Šoreiz stāstu galvenā varoņa lomā ir šķietami gluži parasti ķieģeļi, kurus muižas atjaunošanas darbu laikā tika pamanījis Viktors Šļuncevs. Veicot izpēti, izrādījās, ka tie var sniegt interesantu ieskatu mūspuses pagātnē.
Lai šīs vēstures liecības neaizietu nebūtībā, Balvu Novada muzeja Galvenā krājuma glabātāja Janīna Vīksna un muzeja vadītāja Iveta Supe devās ekspedīcijā pie kaimiņiem muižā un pierakstīja Viktora Šļunceva apkopotos ķieğeļu stāstus par muižas būvniecības vēsturi.
Pateicamies Viktoram Šļuncevam par vērību un ieinteresētību.
Ieskatieties (ieklausieties) arī šeit - Vēstures mēmie liecinieki.
Citiem ziedotā dzīve
Pirms 100 gadiem dzimusi ārste, Balvu pilsētas Goda pilsone, Mirdza Sproģe. Strādājusi Balvos par ārstu ftiziatru, bija tuberkulozes slimnīcas galvenā ārste, ārste-rentgenoloģe. 1988.gadā piešķirts Goda pilsoņa nosaukums par ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu rajona iedzīvotāju veselības sardzē.
Mirdza Sproģe dzimusi 1922.gadā 23.septembrī Jelgavas apriņķī Svētē. Pēc pamatskolas beigšanas (1937) turpināja mācīties Jelgavas 2.vidusskolā, kuru beidza 1942.gadā. Tēvs bija skolotājs un gribēja, lai ari meita kļūtu par skolotāju. Bet Mirdza no Jelgavas skolotāju institūta pārgāja uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc LVU Medicīnas fakultātes beigšanas, 1949.gadā saņēma ārsta diplomu un devās uz darbu Balvos.
1949.gadā augustā Viļakas apriņķī ieradās pirmais ftiziatrs (tuberkulozes ārsts) - daktere Mirdza Sproģe (tad daktere Krūma). "Četrdesmit devītajā gadā, kad ierados Balvos, šeit bija ciems, par pilsētu grūti to nosaukt, ar dažām ielām, nedaudz ēkām. Vēl nebija novāktas drupas, ko bija atstājis karš. Skats bija visai nomācošs. Nomalē bija saglabājušās privātas ēkas, cilvēki dzīvoja šaurībā. Visā plašajā Balvu apkārtnē tad bija tikai četri - pieci ārsti un mazajai pilsētiņai savas tuberkulozes slimnīcas nemaz nebija. Bet iepatikās šī vieta, patika ezers, nelīdzenais reljefs” - tā pirmo tikšanos ar Balviem 1988.gadā atcerējās Mirdza Sproģe.
Balvu ambulancē toreiz bez viņas strādāja vēl četri ārsti - P.Aišpurs, Berkovs, L.Cunskis un K.Luns. “Slimnīca atradās bijušās kazarmas telpās, bija tikai dažas palātas, viena ārstu istaba, kur izdarīja gan izmeklēšanu, gan dažas mazākas operācijas. Elektrība bija tikai dažas stundas vakarā, ūdeni slimnīcas vajadzībām nācās nest no ezera. Otrā ezera krastā cēla jauno slimnīcu. /"Oktobra Karogs”, Nr. 28-29 (07.03.1988)/
Mirdza Sproģe Balvos strādāja par ārstu ftiziatru (1949-1959), vēlāk par tuberkulozes slimnīcas galveno ārstu (līdz 1974). No 1974.gada līdz 1991.gadam ārste turpināja darbu kā ierindas ftiziatre un veica rentgenologa pienākumus. Ilggadējā ārste ftiziatre Mirdza Sproģe, vairākus gadus vadīja arī Balvu rajona Veselības aizsardzības nodaļu.
