Aktualitātes - Balvu Novada muzejs

Imantam Magonem 85!

Kategorija: Aktualitātes

Piektdiena, 16 Aprīlis 2021

18.aprīlī novadniekam horeogrāfam, dejas pedagogam, ilggadējaam tautas deju ansambļa "Liesma" vadītājam, Balvu rajona deju svētku virsvadītājamImantam Magonem (1936-2008) būtu 85.

Fragmenti no I.Magones atmiņu pieraksta. “Esmu dzimis 1936.gada 18.aprīlī Balvu pagasta Taureskalnā daudzbērnu ģimenē... Balvos beidzu 1.vidusskolā 8 klases turpināju mācības Cēsu 1.vidusskolā, ko beidzu 1955.gadā. 1955.gada septembrī iestājos Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, pabeidzu pilnus četrus kursus, taču trūcīgo ģimenes apstākļu dēļ biju spiests strādāt, lai palīdzētu uzturēt mazākos brāļus un māsas, tādēļ studijas pārtraucu. Zināju, ka savu dzīvi veltīšu kultūrai un mākslai. ... Dzīves laikā esmu bijis četru Deju svētku virsvadītājs (1980., 1990., 1993., 1998.). Visa mana dzīve ir veltīta latviešu kultūras un mākslas apguvei un tālākai nodošanai visām paaudzēm. Esmu juties mazliet neērti un tomēr patiesi gandarīts, lasot par sevi Dziesmu un deju svētku katalogā (1998.) sekojošus vārdus: „Imanta Magones dejiskā fantāzija allaž atnākusi kā devītais vilnis, aptverot visu aktuālo dejas dzīvē un nereti paredzot to, ko deju grīda, skatuve un estrāde prasīs rīt...” Pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, 1992.gadā, izjūkot Poligrafiķu kultūras namam, nodibināju savu privāto Tautas deju un mūzikas klubu Liesma...”.

Kopā ar Latgales novada dejotājiem Balvos 1996.gadā nosvinēts I.Magones 60 gadu jubilejas koncerts.

Imants Magone bija Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, daudzu starptautisku atzinību laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, KKF mūža stipendiāts. Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeņa piekto šķiru (1998). Ilona Brūvere ir izveidojusi portretfilmu "Horeogrāfs Imants Magone".

Izmantoti Balvu Novada muzeja materiāli

Atmiņu stāsts . Broņislava Bukša. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Kategorija: Aktualitātes

Trešdiena, 24 Marts 2021

		"Tās ir rētas kas nevar aizaugt. Par ko izsūtījuma gadi? Par ko?”

		Broņislava Bukša

		25.martā godinām Komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Ieskaties Broņislavas Bukšas atmiņās par to dienu notikumiem...

		Izstādi "Atmiņas par Sibīriju" var skatīt Balvu novada muzeja mājaslapas sadaļā "Virtuālās izstādes"vai https://www.facebook.com/973628419314033/posts/4191161640894012/

	1949.gada martā no Latvijas deportēja  42 195  cilvēkus. No 25. - 29.martam no Viļakas apriņķa izsūtīja 342 ģimenes - 1696 cilvēkus. Viļakas apriņķī vairākumam izsūtīto kā galveno deportāciju motivējumu norādīja - nacionālisms. Par bīstamiem padomju varai atzīst arī 122 bērnus līdz 7 gadu vecumam. Atšķirībā no 1941.gada 14.jūnija, 1949.gada marta akcija iezīmējās kā tieši pret latviešu tautu vērsta, un galvenokārt skāra lauku iedzīvotājus, valstī 95,60% no izsūtītajiem bija latvieši. No Viļakas apriņķa izsūtīto skaita 29 cittautieši.

	Tā ir statistika, skaitļi aiz kuries ir cilvēki, viņu likteņi, sāpes, ciešanas... 

	Izsūtīto vidū bija arī Bukšu ģimene. 1949.gada 26.martā uz Omskas apgabala Poltavkas rajonu izsūtīja Donatu (1879), Sofiju (1881), Broņislavu (1927), viņus izsūtīja no Balvu pagasta Dzeņulauzām, bet Tadeušu (1908) no Balviem Bērzpils ielas 9.  Bukšs Donats nomira izsūtījumā 1952.gada 4.jūnijā.

	Stāstu par to dienu notikumiem muzejam uzticēja glabāt Broņislava Bukša. “Izsūtīja tēvu, māti, brāli un mani 1949.gada martā. No Dzeņulaukiem (Dzeņulauzas ciems). Līdz ceļam aizveda ar ragavām, tālāk uz Balviem ar mašīnu uz vilcienu.

	Es tajā laikā strādāju Vecgulbenes ciema padomē par sekretāri. Biju atbraukusi palīdzēt sakārtot nodokļu papīrus. Tad ienāca. Manis sarakstā nebija, saka, kas tā tāda, kaimiņiene? Uzzināja kā meita, taisies līdzi. Plika biju, viss kas mugurā, jo atbraucu no Gulbenes. Bija šausmīgs izmisums. Neatceros kā mūs aizveda, vai starp vedējiem bija pazīstami.

	Vēlāk uzzināju, ka bija tādi vedēji kas palīdzēja mantas savākt, atļāva visu ņemt. Bet mums kā zvēri. No izmisuma aizgājam neko nepāņēmuši. Pat maizīti nepaņēmām, atceros tiko bija izcepta, no krāsns izvilkta. Tēvam bija kaltētas tabakas lapiņas, lūdza lai atļauj atgriezties un paņemt, bijam jau no mājas izgājuši. Neļāva. Neko nepaņēmām. Mamma āva kājas, viens vedējs uzbļāva, aujieties, aujieties, ņemiet līdzi cirvjus, zāģus, būs jāstrādā. Tajā brīdi domājam pavedīs kadu gabaliņu, nošaus un apraks. Vēlāk Otīlija Helma stāstīja, ka viņiem vedēji palīdzējuši, paši gājuši meklējuši maisus, graudus izbēruši un tukšajos maisos bāzuši drēbes, pārtiku, pat vienu miltu maisu iekrāva vezumā līdzi.

	Brāli no pilsētas paņēma. Viņš jautāja vedējiem: “Vismaz pasakiet par ko?” Atbildēja, vai tad nezinat, jūs kulaku ģimene. Brālim sāka birt asaras. Pieci hektāri un kulaku ģimene. Rentējam zemi, gājam par kalpiem.

	Ceļā mira mazi bērni, mirušos paņēma kā jērus aiz kājām un izmeta, kā var būt tāds naids (raud). Tur kur mūs aizveda ciemā dzīvoja bērni un sievas, viens vīrietis ar koka kājām. Lielākā daļa bija ukraiņu. Tur jau pret mums bija labi, vietējie nesa ēst, kaut kartupeļus bļodiņā. Vēlāk, kad braucam prom visi raudāja, bijam saraduši. Pa visu kolhozu bija mājas no zemes velēnām. Uz aku gājām pēc ūdens puskilometru, gotiņas veda un stāvēja rindā, lai padzirdītu. Vīrieši karā krituši, sievietes badā izvārgušas. Ūdenī vārījām graudus. Vienreiz Helma Otīlija paņēma kabātā graudus, par to divus gadus atsēdēja Omskas cietumā. Filma par Melāniju Vanagu  svētki, pret mūsu izsūtījuma dzīvi. Bads bija. 300 grami maizes strādājošam deva. Man vēl to vajzdzēja sadalīt vecīšiem (domāti vecāki) raud..

	Māsa ar ģimeni netika izsūtīta, kaut ko mums sūtīja paciņās, gaļu sūkājam kā konfekti. Nogreiza plānu, plānu šķēlīti, kā papīriņu caurspīdīgu, sūkājam kā konfekti (raud).

	Atceros bija izsūtīta veca māte pāri 80 un neredzīgs dēls, tādēļ ka otrs dēls bija mežā partizāns.

	Man bija 22 gadi. Bija iespēja apprecēties ar vietējo puisi. Māte teica precies. Es domāju, kā tas būs, apprecešos, piedzims bērni, visi aizbrauks uz Latviju man būs jāpaliek. Ļoti gribējās uz dzimteni.

	  Kad strādāju Vecgulbenē, gājām uz vietējo klubu. Tur viens krievu virsnieks manī iekatījās. Kad mēs jau bijam izsūtīti, kaut kā bija uzzinājis manas māsas adresi. Māsa atrakstīja, ka viens raksta un prasa adresi. Teicu lai nedot, nu ko nu vairs, esmu jau Sibīrijā. Bet tas karavīrs turpināja māsai rakstīt, beidzot iedeva adresi. Viņš atrakstīja, teica atbraukšu, dabūšu jūs laukā. Bet es jau nezināju vai tikai mani  varēs dabūt laukā, vai manus vecīšus arī. Kā tas būs es aizbraukšu, viņi paliks. Teicu nē, vecākus neatstāšu, nebraukšu, lai neraksta.

	Stepē zāle neauga. Zeme gan bija auglīga, auga kvieši. Lopu fermas bija, govis. Zirgs bija tikai priekšsēdētājam, braucam ar vēršiem. Bija simtiem aitu, neviens jērus nepārskaitīja, nobeigušos izmeta, vasarā apraka. Izsūtītie ēda, vilna jau bija nogājusi, ādas nebija. Es tādu nevarēju ieēst.

	Tas nav izstāstams, prātam aptverams, to var saprast tas, kas pats tur bijis.

	Cilvēki tajā vietā dzīvoja kā “maisā”. Kad mēs spēlējam, bērni kaut ko tādu nebija redzējuši, brīnījās no kurienes skaņa. Bija gadījums, kad puisi no ciema paņēma armijā. Aizveda līdz vilcienam, a viņš nav vilcienu redzējis, muti ieplētis skatās, viņu sabrauca. Gultu nebija, gulēja uz stalažiņām, gultas veļas nebija, veļenks (veltenis) zem galvas i gulēja. Ciemā tikai skolotājai bija mētelis, pārējie staigāja pufaikās.

	Tēvs nomira Sibīrijā. Māte atbrauca agrāk, kopā ar vienu ģimeni no Rēzeknes. Es vēlāk, kamēr visus papīrus nokārtoju. Brālis no mums Sibīrijā aizgāja dzīvot pie savas dāmas. Bija nopirkuši mājiņu. Vēlāk gan atgriezās Latvijā.

	Atbraucam pie māsiņas. Mūsu māja bija nopostīta, iznīcināta. Vēlāk, kad jau atzina par nepamatoti izsūtītajiem, maksāja konpensācijas par mantu, izrādījās mūsu manta nebija piereģistrēta, kad mūs izveda. Piereģistrēts bija tikai “Stol i dve skameiki” (galds un divi ķeblīši). Saņēmu 400 lati, izdalīju ar māsiņu. Māsiņa jau bija cīnījusies. Teica ka nevar būt kulaki, par mani, ka es esmu beigusi mašīnrakstīšanas kursus un strādāju ciema padomē, ka es tak strādāju padomju tautas labā.

	Negribēja jau mani ņemt darba. Tas jau bija vēlāk, aizgāju prasīt dzīvokli. .... man teica: ”Priekš bandītiem dzīvokļu nav”.

	Strādāju slimnīcā par sanitāri. Vēlāk celtniecībā, apprecējos, dabūjam dzīvokli. Veselība Sibīrijā bija sabojāta, bet tas nozīmēja, ja aiziešu no celtmiecības, dzīvokli atņems. Paldies ārstei Zariņai, viņa iedeva spravku (izziņu), ka nevaru strādāt saulē un smagu darbu. Tā dzīvoklis palika.

	Strādāju bērnudārzā. Strādāju gaļas kombinātā laboratorijā, tur darīju visus darbus, izņemot ko man neļāva, špricēt, to darīja ārste. Ārste bija Dreimaņa (Kultūras nodaļas vadītājs Vitolds Dreimanis) sieva Gaida. Tā es nostrādāju piecus gadus. Atceros, kā Dreimaņa meita beidza vidusskolu un māte viņai izlaidumam tamborēja kleitu.

	Pensijā aizgāju no gaļas kombināta. Vēl strādāju restorāna bārā par garderobisti.

	Atceros, kad sāku strādāt slimnīcā, ātrās palīdzības šoferis vienreiz man jautāja: “Kas tu esi, ukrainiete, vai krieviete”. Teicu: “Nē, esmu latviete”. Tā pa to izsūtījuma laiku tā krievu valoda bija iegājusies.

	Tās ir rētas kas nevar aizaugt. Par ko izsūtījuma gadi? Par ko ?" 

	Broņislavas Bukšas atmiņu stāstījums pierakstīts 2017.gada 16.martā 

	Izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli

Izstāde – konkurss gaida klātienes tikšanos ar skatītāju!

Kategorija: Aktualitātes

Piektdiena, 12 Marts 2021

Pagājušajā gadā tika izsludināts mākslas konkurss – izstāde “Mana Ziemeļlatgale”, uz kuru atsaucās 23 autori. Vairāk kā 70 mākslas darbi ar nepacietību gaida savu tikšanos ar skatītāju un žūriju. Kamēr vēl tas nav iespējams - ar darbiem var iepazīties muzeja mājas lapas sadaļā “Virtuālās izstādes” vai

https://www.facebook.com/balvumuzejs/photos/a.4151424184867758/4151415508201959

Labākos darbus pēc žurijas vērtējuma plānots iegādāties muzeja krājumam.

Ikvienam ir iespēja atbalstīt māksliniekus un mākslas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm papildinot balvu fondu.

Ziedojumu konta rekvizīti:

Balvu novada pašvaldība,

Reg.nr. 90009115622

LV64 PARX 0012 5929 7000 6

Ar norādi “Muzeja mākslas konkursam”

Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu !

Balvu Novada muzeja vadītāja – Iveta Supe

Balvi februārī - tuvākā un tālākā pagātnē

Kategorija: Aktualitātes

Trešdiena, 24 Februāris 2021

1920.gada 12.februāris, Balvus apmeklē Ministru prezidents Kārlis Ulmanis

Balvos ieradās Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis. Balvu apmeklējums fiksēts fotogrāfijā pie Latgales divīzijas štāba.

1926.gada 21.februāris, Balvu iedzīvotāju sapulce latviešu biedrības “Gaisma” namā

Sapulci atklāja Reinholds Smurģis, par sapulces vadītāju ievēlēja Kārli Lāci. Sapulcē piedalījās 186 balvenieši, kuri ar pilnvarām pārstāvēja ap 600 Balvu iedzīvotājus. Sapulce lēma par pilsētas pašvaldības dibināšanu. Atzina: Balviem noteikti ir pilsētniecisks raksturs, to norāda apbūvētās zemes platība, valsts un sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaits, kuru nodarbošanās nav zemkopība, bet tirdzniecība un amatniecība. Bet bija grupa iedzīvotāju, kuri nevēlējās, lai Balvi kļūtu par pilsētu, kā argumentus minot līdzekļu trūkumu jaunas pašvaldības uzturēšanai, nav rūpniecības uzņēmumu, kas nodarbinātu lielāku strādājošo skaitu.

1928.gada 11.februāris, Balvu miestam izsludina pilsētas tiesības

7.februārī notika Saeimas sēde, starp apspriežamajiem jautājumiem bija arī jautājums par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā Balviem. Saeimas pieņemtais un Valsts Prezidenta 11.februārī izsludinātais likums par pilsētas tiesību piešķiršana izsludināts laikrakstā „Valdības Vēstnesis” 1928.gada Nr.34. Balvi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī.

1928.gada 25.februāris, Balvu miesta pēdējā un pilsētas domes pirmā sēde

Par pirmo pilsētas vadītāju kļuva Balvu miesta valdes priekšsēdētājs Reinholds Smurģis.

Lasīt tālāk ...

Balvi vakar un šodien

Kategorija: Aktualitātes

Trešdiena, 10 Februāris 2021

SVEICAM! “Mirklim” - 20!

Kategorija: Aktualitātes

Pirmdiena, 01 Februāris 2021

2001.gada 1.februārī uz pirmo mēģinājumu sanāca Balvu rajona jauktais koris "Mirklis". Kora galvenais diriģents - Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors Roberts Liepiņš, īsu brīdi ar kori strādāja arī Kapars Freimanis.

Lasīt tālāk ...

Piekļūstamības paziņojums

Kategorija: Aktualitātes

Piektdiena, 22 Janvāris 2021

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" (turpmāk – noteikumi Nr. 445) apņemas savu tīmekļvietni veidot piekļūstamu.

Šis piekļūstamības paziņojums attiecas uz: Balvu novada pašvaldības Balvu Novada muzeja oficiālo mājas lapu http://muzejs.balvi.lv/.

Lasīt tālāk ...