9.decembrī 11:00 --- Filcētas ziepes? Hmmm... --- Radi pats Balvos!
Varbūt tapis kāds lupatu deķītis vai paliktnītis vai radies kāds interesants darbiņš dekupāžas tehnikā?
Nu, būs pienācis laiks uzzināt arī, kā izgatavot filcētas ziepes!
Iniciatīva “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” tiek īstenota pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam. The Coca-Cola Foundation ir The Coca-Cola Company globālā filantropijas struktūrvienība, kas tiecas risināt sabiedrības prioritātes starptautiskajās kopienās, kurās mēs dzīvojam un strādājam.
2.decembris ---DEKUPĀŽA--- Radi pats Balvos!
Vairāk lasi ŠEIT vai vienkārši iepriekšējā rakstā :)
Iniciatīva “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” tiek īstenota pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam. The Coca-Cola Foundation ir The Coca-Cola Company globālā filantropijas struktūrvienība, kas tiecas risināt sabiedrības prioritātes starptautiskajās kopienās, kurās mēs dzīvojam un strādājam.
Gatavojies Ziemassvētkiem laicīgi!!!
Biedrība "Ritineitis" sadarbībā ar Balvu Novada muzejs piedalās biedrības "Zaļā brīvība" iniciatīvā "Tīri. Labi. Diena bez iepirkšanās”.
Aicinām uz BEZMAKSAS darbnīcām "Radi pats Balvos-nepērc!" Balvu Novada muzejā sestdienās plkst.11:00
25.novembrī lietotu apģērbu pārstrāde- Balvu muižas klēts lupatu deķīša izgatavošana.
2.decembrī lietotu trauku otrreizēja izmantošana- dekupāža.
9. decembrī pašaprūpes līdzekļa izgatavošanas darbnīca- filcētu ziepju Balvu Lāča dārza akmeņu formā izgatavošana.
Aicinām apskatīt Vitālija Peļņas personālizstādi!
Vitālija Peļņas personālizstāde "Dzīves ģeometrija" Balvu Novada muzejā ir atklāta!
Aicinām visus interesentus to aplūkot!
Vienlaikus Jūs varat aplūkot arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja, gleznotāja Māra Čačkas Balvu Novada muzejam uzdāvinātos darbus!
Pateicamies māksliniekiem!
24. novembrī Balvu Novada muzejā notiks Austrumu robežas drošības forums
Vai Latvijas Austrumu robežas drošība un izglītība būs Latgales dzinējspēks?
24. novembrī un 8. decembrī norisināsies Latgales foruma “Esi i dori” 2 klātienes sesijas: Balvos – par Austrumu robežas drošību (24. novembrī), savukārt, jau decembra sākumā par aktualitātēm vispārizglītojošā un profesionālajā izglītībā, t. sk. par jaunāko metodoloģiju digitāli valodu un novadmācības apguvē (8. decembrī). Bet sociālās jomas priekšmeta un jomas pārstāvji drošības jautājumu diskursu varēs turpināt 1. decembra tiešsaistes seminārā, kur reģionālo augstskolu akadēmiskie spēki: Sandra Sprudzāne (RTA), Gatis Krūmiņš (ViA), mediju eksperti iztirzās identitātes, mediju, sociālo tīklu u. c. ietekmi drošības jautājumos. Pasākumos tiek aicināti piedalīties valsts iestāžu darbinieki, pilsoniskās organizācijas, kā arī Latgales un citu novadu iedzīvotāji, kuri interesējas par valsts drošību un izglītību.
Pirmais pasākums norisināsies klātienē 24.novembrī Balvu Novada muzejā.
Mūsu Lāčplēši
Par varonību Neatkarības kara kaujās vairāk 30 novadnieki saņēmaaugstāko valdības apbalvojumu - Lāčplēša Kara ordeni. Starp viņiem gan tie, kuri dzimuši tagadējā Balvu novada teritorija, gan tie, kurus uz mūsu pusi atveda dzīves un darba gaitas, šeit pavadīti viņu pēdējie dzīves gadi.
Pēc nāves augstākais valdības apbalvojums piešķirts 1920.gadā kaujā kritušajam Hermaim Ludvigam, 1920.gadā no ievainojumiem mirušajam Andrejevam Jegoram.
Bērzpils pusē dzimis ģenerālis Olekšs Kazimirs. Tagadējā Tilžas pagastā dzimis Balodis Vilis, ordenis viņam piešķirts par varonību kaujā par dzimto ciemu, 1919.gada 29.oktobrī kopā ar dažiem kareivjiem viņš devās ienaidnieka aizmugurē, aizsprostoja lielinieku atkāpšanās ceļu un personiski ieguva 3 ložmetējus, tā sekmēdams ciema ieņemšanu bez zaudējumiem.
Deviņi LKOK apbedīti Balvu novada Balvu, Priedaines, Garosilu, Kamoļkalna, Stāmeru, Šķilbēnu kapos.
Augstāko valdības apbalvojumu saņēmuši brālēni Gurckis Voldemārs Jāņa d. un Gurckis Voldemārs Otto d., viens apglabāts Priedaines kapos, otrs Liepājas Centrālajos kapos.
Šķilbēnu pareizticīgo kapos apbedīts Pleskavas guberņā dzimušais bijušais 6. Rīgas kājnieku pulka virsseržants Ivanovs Nikolajs. Pagājušā gadsimta 70.gados Viļakā miruši Ļubimovs (Lavrentjevs) Aleksejs un Tenisons Eduards.
Dažādi izvērsās LKOK likteņi Latvijas okupācijas laikā daudzi tika apcietināti, izsūtīti uz Sibīriju vai Otrā pasaules kara beigās devās emigrācijā.
Astoņi LKOK miruši izsūtījuma laikā Sibīrijā, viņu kapavietas nav zināmas. Burmeisters Jānis 1941.gada 21.februārī arestēts, deportēts uz Krieviju. Miris 1942.gada 15.maijā Jeņisejskas cietumā Krasnojarskas apgabalā nesagaidot tiesas spriedumu. Igaunis Stepans 1941.gada 14.jūnijā ar ģimeni sievu Olgu, meitām Lidiju un Ženiju izsūtīts no Tilžas pagasta Žeikeriem (Lieta Nr. 13623). Atradies Sverdlovskas apg., Sevurallags, miris 1942.gadā. Ģimene atradusies Krasnojarskas apg., Berjozovskas raj. Olga mirusi 1943.gadā, meitas atbrīvotas 1956.gadā.
Dzīves ceļš uz mūsu novadu atveda bijušo 7. Siguldas kājnieku pulka virsseržantu Mendi Teodoru, viņš miris 1986.gadā Žīguru pagasta Katlešu ciemā, apbedīts Liepnā. Kādu laiku Balvos dzīvoja Arvīds Ozols, viņš bija policists Balvos, 1929.gadā 19. Abrenes aizsargu pulka rotas komandieris.
Mūsu novada Lāčplēši apglabāti arī citās Latvijas un ārzemju kapsētās.
Balvu pagastā dzimis Hugo Brente, viņu dzīves ceļš aizveda uz Jelgavas pusi. Mazdēla Jāņa Brentes atmiņas “/.../ Pēc I. Pasaules kara H.Brente kā brīvības cīnītājs saņem balvu - 17 hektārus zemes un sāk saimniekot "Ozoliņos". 1935.gadā ģimene pārcelas uz Dalbes "Nordeķiem", kur sāk strādāt par mežsargu Nordeķu apgaitā. H.Brente strādā par mežsargu līdz 1945.gada februārim, kad viņu apcietina. Vecotēvu izveda uz soda nometni Krievijas ziemeļrietumos, bet atbrīvo 1948.gadā, kad atbrīvo slimos gūstekņus. Bijis ļoti saticīgas dabas vīrs, rūpējies par ģimeni. Viņam bija divas meitas un dēls - mans tēvs. H.Brente bijis pietiekami patstāvīgs un izlēmīgs, nebijis no valodīgajiem. Vispār Brentes vīrieši nekad nav bijuši lieli runātāji. /.../” (“Ozolnieku Avīze” , 11.2003.)
Pēteris Dauka bija viens no pirmajiem 16 ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotiem, kas apbalvojumu saņēma no prezidenta Jāņa Čakstes 1920.gadā 11.novembrī karaspēka parādes laikā Rīgā. Ģimeni izsūtīja no Rugāju pagasta 1941.gada 14.jūnijā. P.Daukam izdevās izvairīties no izsūtīšanas. Otrā pasaules kara beigās viņš emigrēja uz Lielbritāniju. “Viņš bija kluss virs, tikai viņa tuvākie draugi zināja, ka viņa krūtis greznoja Latvijas augstākā varonības zīme - Lāčplēša kapa ordenis.” (“Londonas Avīze”, 10.07.1981)
Balvu Novada muzeja krājuma Rokrakstu kolekcijā glabājās LKOK Nikolaja Ivanova, un Alekseja Ļubimova (Lavrentjeva) atmiņu stāstījums ko pierakstīja A.Ļubimova dēls Leonīds Ļubimovs.
