18.novembris Balvos
/Ieskats 20.gs. laikrakstos par to, kā Balvos svinēta Latvijas proklamēšanas diena/
1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas Republika, tajā laikā Latvijas teritoriju bija ieņēmusi Vācijas impērijas armija. Nostāsti vēsta, ka 1918.gada 18.novembrī, Balvos rīkoja iedzīvotāju sapulci, lai atbalstītu jaunās valsts izveidošanu. 1920. gada 21. janvārī Latvijas Tautas Padomes sēdē pieņemtais "Likums par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām" noteica 18. novembri par Valsts svētku dienu. Pagājuša gadsimta 30.gados noturīgākais 18. novembra svētku rituāls bija "spulgu" jeb plošku un āra sveču dedzināšana pilsētu ielās. Cilvēki tās novietoja pie savām mājām ielas malā.
“Valsts proklamēšanas svētkos, 18. novembrī, jau agri no rīta pilsētiņa karogota. Kaut diena miglaina, līst smalks lietus, iedzīvotāji steidzas uz dievkalpojumu, kas piemērots šīs dienas nozīmes svinīgumam, visu konfesiju baznīcās. ... uz laukuma iepretim bij. Latgales partizāņu pulka kritušo karavīru pieminekļa pamatam, nostājas vietējā garnizona rota un ģimnāzijas skolnieki .... latviešu biedrības «Gaisma» telpās notika referāts par tēmu «18. novembris un 15. maijs», pēc tam Balvu aizsargu nodaļa uzveda 3 cēlienu ludziņu «Aust jaunais rīts». Telpas dekorētas, virs skatuves uzraksts: «Uzticība vadonim - tautas spēks». Vakarā pilsētiņa bija illūminēta samērā vāji, izņemot garnizona novietojuma ēkas.” Tā par svinībām Balvos 1934.gadā rakstīja laikrakstā “Latvijas Kareivis”. (Nr.265. 23.11.1934)
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Latvijas Valsts svētku svinēšanu aizliedza. Bet šaurā lokā domubiedru vidū svētkus svinēja, ilgus gadus 18. novembris skaļi netika pieminēts, bet dzīvoja tautas atmiņā. 1989.gada 18.novembrī laikraksts “Vaduguns” rakstīja: “Mainījās valdības, bija jāpārdzīvo karš. Bet palika Latvijas divdesmit neatkarības gadi. No oficiālās vēstures svītroti, bet neizsvītroti no tautas atmiņas”.
Nozīmīgs notikums Balvos bija 1988.gada 18.novembrī - virs kultūras nama pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Par tās dienas notikumiem stāsta Imanta Koliņa (1929-2005) atmiņu pieraksts: “...18.novembra vakars. Rajona kultūras nams pārpildīts. Tas nespēj visus uzņemt. Cilvēki nāk un nāk, lai piedalītos šajā sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanai veltītajā manifestācijā. Tiek izteikts, ka esot tuvu pie 2000. ... Virs kultūras nama augšup ceļas sarkanbaltsarkanais karogs. Visu skati pievērsti tam. Pāri Balviem plūst baznīcas zvanu skaņas. Kopā dziedāta, skan «Dievs, svētī Latviju!» Karogs plīvo, bet vēl un vēl tauta negrib izklīst...”
1989.gada rudenī LPSR AP pieņēma likumu, ar kuru 18. novembris - Latvijas Republikas proklamēšanas diena - atzīta par valsts svētku dienu. Tobrīd Latvija atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR. “Svētki, kuru nav kalendārā. Latvijas Republikas proklamēšana - šāda teksta vēl nav nevienā kalendārā. Garus gadus šis datums - 18. novembris bijis mūsu cerību un ticības simbols. Beidzot to varam svinēt atklāti”. (“Vaduguns”, Nr.135.16.11.1989)
Pārdomās par svētku svinībām Balvos 1989.gada 18.novembrī laikrakstā ”Vaduguns” (Nr.139-140) dalījies balvenietis Fricis Arvīds Lasis (1915-2004): “... Prožektori apgaismoja egles un cilvēkus pie kultūras nama, mirguļoja iededzinātās svecītes kultūras nama logos un atnākušo rokās, kas saudzīgi glāba tās no vēja. Septiņos vakarā Balvu pilsētas māju logos iedegās 3 svecītes. Viena no tām bija veltīta mums dārgajiem Sibīrijā un citās ieslodzījuma vietās bojā gājušajiem cilvēkiem, par Latvijas brīvību kritušajiem, otra - par mums tuvajiem cilvēkiem ar gaišas rītdienas vēlējumu un trešā - par Latvijas Tautas frontes turpmākajiem panākumiem...”
Balvu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Dzintars Putniņš 1990.gada novembrī, laikrakstā “Vaduguns” (Nr.136) aicināja pilsētas iedzīvotājus 18. novembrī svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas dienu un pacelt Latvijas Republikas karogus. “... Tie, kas vēl nav paspējuši iegādāties karogu to var izdarīt Balvu universālveikala rotaļlietu sekcijā un Latvijas Tautas frontes rajona nodaļā. Cienījamie balvenieši svinēsim svētkus ar karogiem noformētā pilsētā.”
1990.gada 18. novembrī Balvos notika bijušo abreniešu tikšanās. Ar raidījuma «Latgolā» starpniecību izskanēja bijušās abrenietes Izoldes Brences - Smukkalnes aicinājums pulcēties kopā bijušajiem abreniešiem. Balvos ieradās daudzi ar Abreni saistīti cilvēki. “... bija 18. novembra vakars. Svecītes iemirdzējās pie pilsētas lielākā un vecākā ozola. Astoņos vakarā daudzos logos iedegās svecītes. Un vēl ap deviņiem, ejot caur pilsētu, radās īpatnēja sajūta, redzot, cik daudzos logos bija lielākas un mazākas liesmiņas. Cik daudzās sirdīs tobrīd bija gaiši!”, tā par abreniešu tikšanos vēlāk rakstīja laikraksts “Vaduguns”. ( Nr.141,27.11.1990)
Lai arī šodien Jūsu sirdīs ir gaiši, Balvu Novada muzejs sveic Latvijas dzimšanās dienā!
Ruta Akmentiņa,
Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste vēsturniece
Piedalies bērnu un jauniešu foto konkursā
Vai arī tavs tētis var visu? Sasmīdināt, samīļot, aizrādīt.....būt blakus , lai kas arī būtu noticis!!!! Ar tēta piekrišanu , nofotogrāfē viņu un piedalaties fotokonkursā "Mans tētis!".
Tēma - Mans tētis! Kā vien tu un tavs tētis jūtas ērti ( viens, kopā ar tevi, savā darbā vai atpūšoties) . Pievieno attēlam īsu aprakstu- ko tavam tētim nozīmē būt par tēti!
Darbus iesūti Balvu novada muzeja FB lapā vēstules veidā vai uz epastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .
Darbi tiks publicēti Balvu novada muzeja mājaslapā www.muzejs.balvi.lv, Zviedrijas vēstniecības izveidotajā lapā https://www.quarantinedadslatvia.lv/ un https://www.facebook.com/balvumuzejs/
Konkurss norisinās sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un Balvu novada muzeju.
Darbu iesūtīšanas termiņš - 04.11. 2020. plkst . 17:00
Konkursa nolikums apskatāms ŠEIT
Jautājumu gadījumā rakstīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai tālr. 25431213
“DOT”
Latvijas laikmetīgās keramikas izstāde no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas
Punkts ir vienlaikus sākums un beigas. Domas dziļums, pauze, gaidas pēc turpinājuma vai pabeigtības liecība. Līdzīgi kā radošās domas un idejas lidojums, kas materializējas konkrētā, līdz pilnībai veidotā mākslas darbā, vai turpina savu tālāko iedvesmas ceļu.
Izstādē skatāmie mākslas darbi ir noslēgtas formas, kas sastāv no neskaitāmiem mākslinieka pieskāriena punktiem mālam, akmens masai vai porcelānam. Vienlaikus tie ir pieskares punkti keramiķa sevis un pasaules redzējumam.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir atvērts dot un rādīt vienu no lielākajām vērtībām – laikmetīgās mākslas kolekciju. Sadarbībā ar Balvu Novada muzeju tapis izstādes projekts “DOT”, kurā būs skatāmi gan Latvijas laikmetīgās keramikas aizsācēju, gan jauno mākslinieku darbi.
Izstāde skatāma no 2020. gada 16. septembra līdz 31. oktobrim Balvu Novada muzejā (Brīvības ielā 46).
Izstādes atklāšana 16. septembrī plkst. 16.00.
Balvu Novada muzejā būs iespēja vērot tiešraides diskusijas no sarunu festivāla LAMPA
Sarunu festivāls LAMPA notiek kopš 2015.gada, tā ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt. Visiem, kas vēlas uzzināt un sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtiskiem jautājumiem. Šī gada situācija ar Covid 19 arī sarunu festivālam LAMPA licis pārdomāt pasākuma norises laiku un veidu un sarunu festivāls LAMPA vienmēr atradīs veidu, kā sarunām par svarīgāko neapdzist.
Arī šogad festivāls notiks un to būs iespējams piedzīvot, kā ierasts, bez maksas no 2. līdz 5.septembrim digitāli un klātienē. Pasaule mainās – sarunām ir jāturpinās!
LAMPA organizatori ir ierosinājuši LAMPAS kopā skatīšanās vietu kustību, kas nozīmē, ka jebkurā vietā Latvijā un ārpus tās: muzejā, bibliotēkā, kultūras namā, daudzstāvu māju pagalmā, privātmājas dārzā vai kafejnīcā ikviens interesents varēs kopā skatīties LAMPU un veidot sarunu par festivāla pasākumiem.
Veronika Vītola (Zača)
ASV izdota novadnieces Veronikas Vītolas (1940-2020) grāmata “Toreiz: Veres vasara”, tas ir atmiņu stāsts par 1954.gada vasaru pusaudzes dzīvē.
V.Vītolas bērnība un jaunība pagāja Balvu pusē – Tutinavas ciemā, un Balvos Steķintavā. Pēc Balvu vidusskolas absolvēšanas sekoja studiju gadi Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā augstskola), Veronika studēja elektroinženieru zinātnes. Pēc studijām - 37 darba gadi “Latvenergo” Aglonā, Rīgā un Ogrē.
Atmodas laikā V.Vītola iesaistījās Tautas Frontes Ogres nodaļas izveidošanā, bija ievēlēta kā deputāte no Tautas Frontes saraksta Ogres pašvaldībā, bija izpilddirektore Ogres domē.
Veronika Vītola arī rakstīja. Ir publicētas esejas, stāsti ar pseidonīmu Palmira Zača, kas bija viņas mammas vārds, un privātā izdevumā ir iznākusi grāmata. Pie meitas glabājas kolekcija ar V.Vītolas dzejoļiem, esejām un viens darbs fantastikas žanrā.
Balvu novada muzejam Veronikās Vītolas grāmatu uzdāvināja meita Aija Moeller. Grāmatas ievadā Aija Moeller raksta:“... ja sanāk, pierakstiet savas dzīves atmiņas! Jūsu bērniem un mazbērniem būs interesanti kādreiz izlasīt un iepazīties ar saviem radiniekiem vai tos no jauna atklāt. Rakstītais vārds dod dzīvību.”
