Decembris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)

Kategorija: Aktualitātes

Piektdiena, 28 Novembris 2025

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] decembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

Decembris
1930.gada 1.decembris	Pirms 95 gadiem atvērta Vīksnas dzelzceļa stacija. Kādreiz Vīksnas pagasta teritoriju šķērsoja dzelzsceļa līnija. Nostāsti vēsta, ka no dzelzceļa būves arī cēlies ciema nosaukums, jo esot bijis daudz vīksnu jāizcērt, lai dzelzsceļu ierīkotu. Vīksnas stacija atvērta 1930.gada 1.decembrī. Starp Kupravu un Vīksnu, netālu no Vīksnas, atradās vēl viena stacija. Tā ka stacijas atradās viena no otras netālu tika izskatīts jautājums kura stacija paliks, kuru slēgs. Nostāsts vēsta, ka Vīksnas pareizticīgo draudzes mācītājs, katru dienu gājis uz staciju pirkt biļeti, tā viņš centās pierādīt ka Vīksnā vairāk pasažieru kā Pakalniešu stacijā. Pagājušā gadsmita 70-80 gados, tapāt kā citās stacijās, Vīksnā piestāja kino vagons, kurā varēja noskatīties filmas, veda svaigu maizi no Rīgas, iecienīts bija “pārtikas vagons”, tajā varēja iegādāties preces, kas tobrīd veikalos nebija bieži pieejamas, pirmajā dienā iepirkās dzelzceļa strādnieku, otrajā varēja iepirkties pārējie apkārtnes iedzīvotāji. Stacija slēgta 2001.gadā līdz ar līnijas slēgšanu.
1920.gada 5.decembris	Pirms 105 gadiem Balvu pagastā (tagad Rugāju pagasts) dzimusi Tautas tērpu darinātāja, skolotāja Anzelma Ivanāne. Savu pirmo darbu - izšūtu Lielvārdes novada tautastērpa blūzi izstrādāja 1939.gadā. 1961.gadā saņēmusi Tautas Daiļamata meistares nosaukumu. Piedalījusies izstādēs. Mirusi 2018.gada 8.decembrī, apglabāta Rugāju pagasta Bolupes kapos. Balvu Novada muzeja tekstīliju kolekcijā glabājas viņas izšūtie tērpi.
1915.gada 8.decembris	Pirms 110 gadiem Pirmā pasaules kara laikā izveidota Balvu bēgļu aprūpes nodaļa, nodaļa apgādāja 240 bēgļus un uzturēja patversmi - skolu 50 karā cietušo un bēgļu bērniem. (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos 62.lpp.).
1910.gada 9.decembris	Pirms 115 gadiem darbību uzsākusi Zelču pamatskola.1935./ 36.m.g. pārdēvēta par Upītes pamatskolu. Atsauces:“Baltinavas pamatskola. Pašnovērtējuma ziņojums.” http://vilaka.lv/index.php?page=pamatizglitiba (05.07.2017). “Upītes skolai 100.” http://www.bibliotekas.lv/upite/pages/novadpetnieciba/upites-skolai-100.php (05.07.2017).
1725.gada 11.decembris	Pirms 300 gadiem Pēterburgā dzimis Ivans Jelagins, politiķis, literāts, vēsturnieks. Piederēja lieli īpašumi Ludzas apriņķī - Balvu, Liepnas, Viļakas, Baltinavas, Ruskulovas un Bēržu muižas. Pie Jelagina muižā viesojies Rīgā dzīvojošais etnogrāfs J.K.Broce /1742-1823/, tāpēc viņa pētījumos ir vairāki zīmējumi, kuros attēlota Marienhauzena, tās apkārtne un ļaudis. 1774.gadā uzcēla pareizticīgo baznīcu pie Balvu muižas. Devis līdzekļus un strādniekus Balvu katoļu baznīcas celtniecībai, kura pabeigta pēc viņa nāves 1797.gadā. Tai ir raksturīgs arhitektūras stilu sajaukums. Miris 1793. gada 3. oktobrī Pēterburgā. Atsauces:Svilāns, J. Latvijas Romas – katoļu baznīcas un kapelas. 1975. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija. 1995. 30.–33. lpp.
1890.gada 13.decembris	Pirms 135 gadiem Balvu pagastā dzimis Kazimirs Sirmais. Uzņēmējs, organizējis autosatiksmi Balvos, pašvaldību darbinieks, Balvu pilsētas domes loceklis (1924-1925), Balvu pilsētas vecākā vietnieks (1925-1941). Trimdas sabiedrisks darbinieks, Hamburgas latviešu katoļu draudzes priekšnieks, Hamburgas latviešu biedrības valdes loceklis. 1961.gadā Hamburgā saņēmis pilsētas vadības apsveikumu zelta kāzu jubilejā. Miris 1967. gada 6. janvārī Hamburgā (Vācija). Apbedīts 12.janvārī. Atsauces: “Dažos vārdos.” Laiks, Ņujorka.;“Zeltkāznieki (foto).” Laiks, Ņujorka. 1961. 4. oktobris.;“Dižam latvietim 75 mūža gadi.” Latvija. 1966. 5. janvāris..M. “Dorba un uzjēmeibas paraugs.” Latgolas Bolss. 1959. 11. aprīlis.
1890.gada 15.decembris	Pirms 135 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Stepans Igaunis , Latgales partizānu pulka seržants, LKOK nr.3/470 . Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 29.augustā. Ordenis piešķirts 1920.gadā. 1919.g. 9.decembrī Latgalē ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, ar pēkšņu triecienu izraisīja lielinieku rindās apjukumu, saņēma 6 gūstekņus, ieguva smago ložmetēju. 1920.gada 11.janvārī pie Kārsavas ievainots. Atvaļināts 1921.gadā. Jaunsaimnieks Tilžas pagasta Žeikaru fermā. 1941.gada 14.jūnijā kopā ģimeni deportēts uz Krieviju. Miris 1942.gada 17.februārī Urallagā.
2010.gada 16.decembris	Pirms 15 gadiem Balvu novada pašvaldība saņēma Vides ministrijas gada balvu „Ābols 2010” un Atzinības rakstu par 1.vietu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajā projektā - energoefektivitātes paaugstināšana izglītības iestāžu ēkās. Vides ministrijas gada balva „Ābols 2010” apskatāma Balvu Novada muzeja izstādē “ Nemateriālais kultūras mantojums Ziemeļlatgalē”.
1895.gada 18.decembris	Pirms 130 gadiem Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa Žerbecovas pagastā dzimis Nikolajs Ivanovs, 6.Rīgas kājnieku pulka virsseržants, LKOK nr.3/131 . Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 10.jūnijā. Ordenis piešķirts 1920. gadā. 1919.gada 12.oktobrī Rīgā brīvprātīgi pieteicās braukt izlūkošanā pāri Daugavai, ar dažiem kareivjiem šķērsoja upi, ievāca no iedzīvotājiem ziņas, bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem. Ar sniegtajām ziņām ievērojami atviegloja pulka kaujas uzdevuma izpildi. 1919.gada 10.novembrī kaujā ievainots. Atvaļināts 1920.gada 7.decembrī. Dzīvojis Ludzas apriņķa Baltinavas pagastā. Miris 1937.gada 29.jūlijā Balvos. Apbedīts Šķilbēnu pareizticīgo kapos..
1990.gada 20.decembris	Pirms 35 gadiem Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja lēma sadalīt pilsētas kafijas fondu saskaņā ar uzņēmumu un organizāciju iesniegtajiem darbinieku sarakstiem. Lēmums Nr.210 “Kafijas fonda sadalīšana” (Alūksnes ZVA 352.f., 1.apr., 744.l.,228 lapa).
1925.gada 22.decembrī	Pirms 100 gadiem Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā dzimis pedagogs, ilggadējs skolu direktors Leonards Silovs . Jaunuzceltās vidusskolas Balvos direktors (no 1965). 1977.gadā Balvu 1.vidusskolas (no 2009.gada Balvu Valsts ģimnāzija) direktors. Saņēmis daudzus LPSR apbalvojumus - Darba Sarkanā Karoga ordeni, medaļu „Par drošsirdību”, Goda rakstus un atzinības rakstus. Atzinības raksts pateicībā par nozīmīgu ieguldījumu Balvu pilsētas izglītības sistēmas attīstībā (2001), Balvu pilsētas Domes Pateicība par mūža ieguldījumu rajona un pilsētas skolu sistēmas attīstībā un radošu un mērķtiecīgu darbu bērnu un jauniešu izglītošanā un audzināšanā (2005), Latvijas Republikas Ministru padomes Pateicības raksts par mūža ieguldījumu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā Balvu pilsētas ģimnāzijā (2006). Miris 2007.gada 30.janvārī, apbedīts Balvu katoļu kapos.
1905.gada 25.decembris	Pirms 120 gadiem Balvu pagastā dzimis Jāzeps Grodnis, lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks, darbojās Latviešu nacionālajā apvienībā Kanādā (Latviešu Katoļu apvienības priekššēdētājs). Piedalījies zirgu sacīkstēs Latvija un pēc kara arī Vācijā. Kara beigās evakuējās uz Vāciju kopa ar 28 Latvijas sacīkšu zirgiem, no kuriem daļa tika konfiscēta un iesaistīta lauksaimniecības darbos. Izdevis "Manas dzīves atmiņas" (1988). Latgales atbrīvošanas cīņu aculiecinikes. Trimdā uzstājies ar atmiņu stāstījumiem par Latgales partizāniem. Miris 93 gadu vecumā 1999. gada 5. martā Kanādā. Atsauces: Mežaks,J. “Jāzepam Grodnim 85 gadi.” Latvija Amerikā. 1990. 24.novembris. Grodnis, J. Manas dzīves atmiņas. Toronto, 1988.;Mileiko, V. “Miris Jazeps Grodnis.” Katõļu Dzeive, 1999. Nr.6.;Kanādas latviešu katoļu apvienībai (KLKA) - 50 gadi. 1999. 35.lpp. (foto).;“Sava mājiņa Rīgā un veselības pasliktināšanās noved pie atgriešanās.” Laiks, Ņujorka. 1959. 9. decembris.
1910.gada 30.decembris	Pirms 115 gadiem Domopoles (tagad Lazdukalna) pagasta Beņislavā dzimusi ilggadēja Beņislavas kora diriģente, skolotāja Alīna Matīsa. Viņas vadībā koris izcīnījis godalgotas vietas koru skatēs, piedalījies gan rajona, gan republikas Dziesmu svētkos, Latgales kultūras nedēļā Rīgā (1958) apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda rakstu. Sešdesmitajos gados vada korus Bērzpilī un Rugājos, bijusi ilggadēja Balvu rajona skolotāju kora dalībniece. Deviņdesmito gadu sākumā sacer dziesmu, kas iekļauta Skolotāju kora repertuārā. Latgales Dziesmu svētku programmā bija rakstīts: "1929.gada Latgales Dziesmu svētku Beņislavas kora dalībnieces Alīnas Matīsas veltījums Latgales Dziesmu svētkiem Balvos 1992.gadā". Mūža nogalē dzīvoja "Šneidermājās", kur saimniekoja dēls Uldis. Viņas jaunākais dēls - Valdis Matīss bija Latvijā pazīstams militārais darbinieks, vadījis Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju (Ekspozīcija par brigādes ģenerāli Valdi Matīsu ir apskatāma Balvu Novada muzejā). Mirusi 1996.gada novembrī, apglabāta Lazdukalna pagasta Garosilu kapos.
1935.gada 31.decembrī	Pirms 90 gadiem Rucavas ciema Nidā Liepājas rajonā dzimis pedagogs, diriģents, pirmais Balvu mūzikas skolas direktors Ilmārs Sležis. Mācījies E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā, beidzis J.Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas mūzikas pedagoģijas nodaļu, neklātienē studēja kordiriģēšanu (1961-1970). 1959.gada vasarā ieradās Balvos. 1959.gadā nodibināja mūzikas skolu. Valsts eksāmenā diriģēja paša izveidoto skolotāju kori. Bija pirmais mūzikas speciālists ar speciālo muzikālo izglītību Balvos. Paralēli direktora darbam mācīja akordeona spēli, solfedžo un mūzikas literatūru. Vajadzības gadījumā arī pats veica klavieru skaņošanu. Balvu mūzikas skolas direktora amatā bija 38 gadus. Bija Balvu skolotāju kora dibinātājs un vadītājs līdz pat mūža beigām. Par diriģenta prasmi liecina kora daudzās pirmās vietas rajonā un Latgales zonā. Vadīja Balvu kultūras nama jaukto kori, vīru kvartetu. Miris 1997.gada 8.oktobrī.