Septembris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] septembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Septembris |
|
| 1925.gada 1.septembris | Pirms 100 gadiem stājās spēkā noteikumi par jaunajiem pagastu nosaukumiem. Latvijā ieviesti jaunie pagastu nosaukumi, jo daudzi bija vienādi un atvasināti no krievu valodas, īpaši Latgalē. Jaunlatgales apriņķī: Višgorodas - Augšpils, Domopoles - Bērzpils, Kačanovas - Kacēnu,Tolkovas - Linovas, Bokovas - Purvmalas, Kokorevas par Tilžu. Lēmumu apstiprināja Iekšlietu ministrs 1925.gada 23. jūlijā pēc speciālas komisijas lēmuma projekta. Atsauces: “Pārdēvēti pagasta nosaukumi.” Policijas Vēstnesis. 1925. 31.jūlijs. |
| 1935.gada 1.septembris | Pirms 90 gadiem Bīskaps Jāzeps Rancāns konsekrē Tilžas baznīcas lielo zvanu, zvans izgatavots Liepājā un sver 288 kg. |
| 1895.gada 2.septembris | Pirms 130 gadiem Domopoles (tagad Bērzpils) pagastā dzimis Lācis Aleksandrs, Latgales partizānu pulka leitnants, LKOK nr.3/1059 . Latvijas armijā iestājies 1919.gada 15.aprīlī. Apbalvots 1921.gadā. 1920.gada 10. janvārī ar 21 kareivi straujā triecienā ieņēma Kārsavas miestu, ienaidniekam nācās atkāpties arī no Kārsavas stacijas. Kaujas rezultātā ienaidnieks bija spiests zaudēt izdevīgas pozīcijas, turklāt tika pārtraukta satiksme starp Pitalovas un Rēzeknes grupām. 1920. gada 13. martā kopā ar izlūku grupu devās reidā ienaidnieka aizmugurē un izsita to no Novaja Postrikas un Aņikinas sādžām, kurās saņēma 13 gūstekņus un ieguva Maksima sistēmas ložmetēju. Atvaļināts 1922.gadā, dzīvojis Rugāju pagastā. Traģiski gājis bojā 1928.gada 18.martā. Apbedīts Rugāju pagasta Garosilu kapsētā. |
| 1910.gada 9.septembris | Pirms 115 gadiem Bērzpils pagastā dzimis Roberts Dambītis. Literāts, kultūras darbinieks, latviešu filmu kluba un latviešu literatūras bibliotēkas dibinātājs Adelaidā /Austrālija/. Pirmie dzejoļi publicēti 30.gados žurnālā "Atpūta". Ar 1959. gadu ir publicējumi arī Latvijas periodiskajos izdevumos, žurnālā "Karogs", "Dzimtenes Balss". Tēlojumus, miniatūras, dzejoļus publicējuši latviešu trimdas laikraksti "Laiks", "Austrālijas Latvietis", "Latvju Vārds". 1964. gadā Latvijā izdota grāmata "Zem Dienvidu Krusta" Atsauces: Vaduguns, Balvi, 1990. 29.maijs.; “Dambītis Roberts.” http://en.lulfmi.lv/?p=91&kopa=6&r=dambitis-roberts (09.09.2016). |
| 2015.gada 15.-20.septembris | Pirms 10 gadiem Grieķijā deju kopa “Nebēda” un folkloras kopa “Rekavas dzintars” izcīna 1.vietu XV Starptautiskajā deju festivālā “Neos Marmaras CUP 2015” |
| 1930.gada 20.septembris | Pirms 95 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Antons Boldāns. Katoļu garīdznieks, ordinēts 1954.26.09; Praelatus honorarius, prelāts (1996); draudžu vikārs Bēržos (1954-1956); Varakļānos (1956-1957); draudžu prāvests Ruskulovā (1957-1959), Kupravā un Liepnā (1959-1961); Malnavā (1961- 1974); Ludzā (1974-1980); Varakļānos, Stirnienē (1990-), dekanāta dekāns (1980-2016). Māsa Marija Boldāne - Kravale, kuras ģimenē dzimis bīskaps Andris Karavalis, priesteris Juris Kravalis, docētāja Marīte Kravale. Miris 86 gadu vecumā 2016. gada 16. oktobrī. Atsauces: “Miris Varakļānu dekanāta dekāns Antons Boldāns.” http://katolis.lv/2016/10/miris-varaklanu-dekanata-dekans-antons-boldans/ (16.11.2020). |
| 1950.gada 21.septembris | Pirms 75 gadiem Medņevas ciemā dzimusi agronome Regīna Brokāne, padomju saimniecības “Medņeva” vadītāja, Viļakas pilsētas Domes priekšsēdētāja (2001-2009). Mācījusies Viduču pamatskolā, Malnavas Lauksaimniecības tehnikuma agronomijas specialitātē. Darba gaitas sāka 1970.gadā Rīgas rajonā par sēklkopības agronomi – no sākuma kolhozā “Vienība”, vēlāk rajona lauksaimniecības ražošanas pārvaldē, paralēli studējot Lauksaimniecîbas akadēmijā. 1977.gada pavasarī iestājās darbā padomju saimniecībā “Medņeva” par galveno agronomi, rudenī ieclta saimniecības vadītājas amatā, kurā nostrâdâja lîdz 1992.gadam, lîdz kopsaimniecîbas likvidâcijai. Organizatora talantu veltīja saimniecības attīstībai. Strauji attīstīja ražošanu, būvēja un labiekārtoja saimniecîbas centru. Viņas vadībā padomju saimniecība “Medņeva” sāka strauji attīstīties. Apbalvota ar ordeni “Goda Zīme”, medaļām un daudziem goda rakstiem. Mirusi 2024.gada 4.februārī, apglabāta Miera kapos Viļakā. |
| 1935.gada 22.septembris |
Pirms 90 gadiem Jaškovas kapos atklāts tēlnieka K.Zemdegas veidotais piemineklis Neatkarības karā kritušajiem. Padomju okupācijas laikā laikā, pieminekli nopostīja, daļa no fragmentierm bija saglabājušies Balvos. 1990. gada 11. novembrī atklāja atjaunoto pieminekli. 2020. gada janvārī Viļakas apmeklējuma laikā brāļu kapus apmeklēja valsts prezidents E.Levits. Atsauces: “Iesvētīts piemineklis Viļakas laukos kritušajiem.” Rīts. 1935. 24. septembris.;“Viļakas brāļu kapu piemineklis.” http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_80.html (03.11.2017). |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
Augusts tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] augusta mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Augusts |
|
| 1945.gada 1.augusts |
Pirms 80 gadiem izdots Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRĒTS par ciemu padomju nodibināšanu Abrenes apriņķī. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidijs nolemj nodibināt Abrenes apriņķī šādas ciemu padomes: Atsauces; “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRĒTS par ciemu padomju nodibināšanu Abrenes apriņķī 1945.08.21.” Ведомости Президиума Верхного Совета ЛССР=LPSP AP Prezidija ziņotājs. 1945. 21. augusts. |
| 1980.gada 2.augusts | Pirms 45 gadiem dibināts Balvu rajona Upītes enogrāfiskais ansamblis. |
| 1950.gada 10.augusts |
Pirms 75 gadiem Lēmumu Nr.68 par Rekavas vidusskolas atvēršanu pieņem Abrenes rajona Darbaļaužu deputātu padomes IK, pirmais direktors Antons Smans. Skola izvietota pagasta pārvaldes mājā, kas celta 30.gados. Mūsdienās tā ir vidusskola Rekovā, Šķilbēnu pag. Skola Rekavā pastāv kopš 1906.gada. Atsauces: “Rekavas vidusskola.” http://vilaka.lv/index.php?page=rekavas-vidusskola (03.03.2012). |
| 1940.gada 18.augusts | Pirms 85 gadiem Balvu pilsētas domes sēde nolēma (protokols Nr.11) pārdēvēt ielas un laukumus: Partizānu iela - M.Gorkija iela; Lāčplēša iela - Raiņa iela; 15.maija - Rožu iela; Br.Skrindu iela - Vēju iela; Partizānu laukums - Sarkanais laukums. Lēmumu atbalstīja Pašvaldību departaments un Abrenes apriņķa vecākais Aleksandrs Ņikonovs. (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos 186.lpp.) |
| 2020.gada 28.augusts | Pirms 5 gadiem Balvos atklāja studiju “Azote”. |
| 1925.gada 30.augusts | Pirms 100 gadiem Balvos izdeva Latvju nacionālas jaunatnes savienības Balvu nodaļas četru gadu pastāvēšanas žurnālu "Balva". Izdevuma redaktors H.Polfanders. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
Jūlijs tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] jūlija mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Jūlijs |
|
| 1950.gada 2.jūlijs | Pirms 75 gadiem Balvu rajona Dziesmu svētki Balvos, virsdiriģents A.Birnsons. Deju kolektīvu virsvadītāja Inta Niedra. |
| 1940.gada 7. jūlijs | Pirms 85 gadiem Balvu rajona Tilžas pagasta dzimusi izglītības darbiniece, literāte, sabiedriskā darbiniece Veneranda Andžāne. Bijusi Tilžas bērnudārza audzinātāja, Dagdas rajona Dzeguzes 7-gadīgajās skolas skolotāja, Tilžas internātskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja un audzinātāja, Tilžas vidusskolas skolotāja un mācību pārzine, direktore Baltinavas internātpalīgskolā, Baltinavas Speciālās Kristīgās internātpamatskolas dibinātāja un direktore. Grāmatu "Sadegšana" (1995),"Es braukšu tev līdzi" (2000),"Zvaigznes ēnā" (2006), "Ar basām kājām pa sirdi" (2011),"Pēdas dzīves grāmatā" (2019) autore. Mirusi 2023.gada 26.jūlijā, apglabāta Merkuzīnes kapos. |
| 1960.gads 10.jūlijs | Pirms 65 gadiem Balvu rajona Dziesmu svētki Balvos. Virsdiriģents Edgars Račevskis. Piedalās apvienotie kori, deju kolektīvi, krievu sieviešu ansamblis. |
| 1890.gada 11.jūlijs | Pirms 135 gadiem Madonas apriņķa Lubānas pagasta Baložos dzimis Kārlis Alberts Lācis. 1917.gada augustā K.Lācis kopā ar sievu Balvos atvēra privātu tirdzniecības skolu ar divgadīgu apmācības kursu. Skolas pārzine bija Ņina Lāce, bet K.Lācis līdz 1919.gada maijam veica inspektora pienākumus. Neatkarības kara dalībnieks Latgales partizānu pulka sastāvā. 1.Saeimas deputāta kandidāts no Latgales zemnieku partijas saraksta (1922). Pašvaldību darbinieks, Ludzas apriņķa valdes loceklis, Balvu pilsētas vecākais (1934-1940), advokāts. 1940.gada 25.jūlijā padomju vara K.Lāci kā neuzticamu atbrīvoja no pilsētas vadītāja pienākumiem. Arestēts 1941.gada 15.martā, atradies apcietinājumā Abrenē un Daugavpilī, 1941.gada 24.jūnijā nosūtīts uz Krievijas teritoriju. 1942.gada 16.martā Sevišķā apspriede pasludināja augstāko soda mēru, kurš, kā liecina krimināllietas materiāli, izpildīts 1942.gada 14.aprīlī. |
| 2010.gada 16.-18.jūlijs | Pirms 15 gadiem XII Latvijas Amatierteātru salidojums Balvos. |
| 1890.gada 18.jūlijs | Pirms 135 gadiem tagadējā Bauskas novadā dzimis Jānis Lācis. Neatkarības kara dalībnieks, Latgales partizānu pulka kapteinis, rotas komandieris. Par 1920.gada 22. janvāra cīņām Kārsavas novadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru (nr.3/1483). Miris 1966. gada 15. novembrī Adelaidā, Austrālijā. |
| 1955.gada 19.jūlijs | Pirms 70 gadiem Balvu rajona DDP izpildkomitejā pieņemts Lēmums nr.190 par bērnu sporta skolas atvēršanu Balvos. |
| 1945.gada 21.jūlijs | Pirms 80 gadiem notiek Romūkstu kauja, kurā nevienlīdzīgā cīņā krita desmit nacionālie partizāni. Piemineklis kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem atklāts Balvos, pie katoļu draudzes kapsētas 1998.gada 22.augustā. |
| 1895.gada 23.jūlijs | Pirms 130 gadiem Balvu pagastā dzimis Paulis Bricmanis. Neatkarības kara dalībnieks, Latgales partizānu pulka adjutants. Lauksaimnieks Balvu pagasta Stepjugabalos, apsaimniekoja 74 ha zemes, iekopa priekšzīmīgu saimniecību. Saņēmis apbalvojumus no Zemkopības ministra un Valsts prezidenta. Piedalījās vietējā sabiedriskajā dzīvē: Balvu lauksaimniecības biedrībā, Balvu lopu pārraudzības biedrībā, bija Balvu krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs, Balvu spirta kopdedzinātavas valdes loceklis. Darbojās Latvijas Lauksaimniecības kamerā. Miris 1980. gada 30. martā. |
| 2000.gada 28.jūlijs | Pirms 25 gadiem Balvu pamatskolas zālē notiek festivāls "Balvos uzspēlē!", kas turpmāk kļūst par kamermūzikas festivālu. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
- Latvijas Nacionālā arhīva materiāli;
- LVVA, 3723 f., 2.apr.,1190 l.
- LVVA, 3723 f.,5.apr.,1 l.
- Alūksnes ZVA 353 f., 1.apr., 102.l.,105 lapa
- Balvu Novada muzeja materiāli;
- Tematiskā mape “Novadnieki. Veneranda Andžāne”
- “Dziesmu svētki Balvos 20.gs.”
- “Nacionālo partizānu darbība Abrenes (Viļakas apriņķī)
- “Balvu hronika”
- Lācplēča Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiskā vārdnīca, Jāņa sēta
- Saldus novadpētniecības enciklopedja. https://novadpetnieciba.saldus.lv › novadnieki › rita-arm
- Šaicāne I.Balvenieši padomju režīma gados 12.-16.lpp.
- Latkovskis, D. “Godalgota saimniecība aiz akmeņu vaļņa.”// Daugavas Vēstnesis. 1939.gada 18. oktobris
POSTAŽI: Gleznas un grafikas
Tuvojas mākslinieka Pētera Postaža un viņa meitas, arī mākslinieces Ingūnas Postažas darbu izstāde Balvu Novada muzeja Izstāžu zālē.
„Gleznošana ir viss mans mūžs, esmu uzticīgs glezniecībai, tas ir mans žanrs, un es domāju par to, arī gleznoju katru dienu. Tu esi piedzimis kā mākslinieks, un bez tā nav iespējams dzīvot, tomēr visi nevar būt Mikelandželo vai Rafaeli. Nevajag gribēt būt ģēnijam, vajag būt pieticīgam ierindas strādniekam, jo ģenialitāte smadzenes apstādina – šķiet, viss ir sasniegts un ko tālāk vairs darīt? Labāka ir pieticība, lai nemitīgi kaut ko meklētu un ietu vēlamajā virzienā”: tā savulaik Valmieras muzejam teicis Pēteris Postažs, kurš šogad ir nosvinējis 85 gadu jubileju, bet joprojām apbur viņa enerģiskums un rosīgums. Talanta mantiniece ir arī šī gada jubilāre Ingūna Postaža, kuras darbi arī būs apskatāmi Balvu Novada muzejā.
Var rasties jautājums, kā tā - ne dzimuši, ne auguši Balvu pusē, bet izstāde pie mums? Bet nē, šīs dzimtas veikums ir pat krietni nozīmīgāks mūsu pusei nekā uzreiz par to varam iedomāties. Sekojiet informācijai un uzzināsiet vairāk gan par māksliniekiem, gan par nozīmi Balvu kultūras vidē.
