Mūsu "Lāčplēši"
11. novembris - par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas diena, īpaši atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta-Avalova karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. To piešķīra par kauju nopelniem Neatkarības karā. Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919.gada 11.novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju.
Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeni plašākā svinīgā pasākumā pasniedza Rīgā, Esplanādes laukumā, 1920.gada 11. novembrī Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Ordeni saņēma 288 karavīri, starp ordeņa saņēmējiem bija mūsu novadnieki: Arhipovs Semjons (Latgales partizānu pulka kaprālis, LKO nr.3/50), Brente Hugo (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/67), Buliņš Staņislavs (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/ Nr.89), Pēteris Dauka (Latgales partizānu pulka seržants, LKO nr.3/ Nr.16), Galejs Antons (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/99), Grīslis Eduards (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/98), Ivanovs Nikolajs (6.Rīgas kājnieku pulka virsseržants, LKO nr.3/131), Kočāns Jānis (Latgales partizānu pulka karavīrs , LKO nr.3/49), Ķerāns Augusts (Latgales partizānu pulka dižkareivis, LKO nr.3/51), Šedvils Eduards (Latgales partizānu pulka virsseržants, LKO nr.3/15).
Pēdējoreiz Lāčplēša Kara ordenis pasniegts 1928.gada 11.novembrī. Ordeni saņēmuši 2115 cilvēki.
Glezniecības plenēra "Valdis Bušs" (2024) gleznu izstāde Balvu Novada muzejā
Novembris tuvākā un tālākā pagātnē
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] novembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
Novembris |
|
1904.gada 1.novembris | Pirms 120 gadiem Tilžas pag. dzimis Pēteris Kalniņš, vairāku dzejoļu krājumu, un rakstu autors. Studējis mehāniku Latvijas Universitātē. Studiju laikā apgūst franču un angļu valodu. Interesē literatūra. Pēc studiju beigšanas strādā VEF-ā. 1944. gadā ar ģimeni emigrē, nonāk Amerikā Kolorado štata Denverā. 1969.gadā žurnālā "Dzeive" publicē rakstu par dzimto pagastu „Tiļžas pogosts”. Izdevis divus dzejoļu krājumus: "Blāzma" (1971) un "Pasaules vārtos"(1975). Miris 1988. gada 29. oktobrī ASV. |
1929.gada 3.novembris | Pirms 95 gadiem uzsākta brīvības cīņu piemiņas vietas ierīkošana Jaškovā pie Viļakas. Viļakas tuvumā - Jaškovā notiek pārapbedīšana topošajos brāļu kapos. Pavisam apbedītas divdesmit astoņu Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka un igauņu karavīru mirstīgās atliekas. Pieminekli svinīgi iesvētīja 1933. gada 22. septembrī. Pieminekļa autors tēlnieks Kārlis Zemdega. Pieminekļa priekšpusē uzraksts "Viļakas laukos kritušie Latvijas atbrīvotāji". Pēc Otrā pasaules kara 20. gadsimta 50. gados piemineklis nopostīts, atjaunots 1990. gada 11. novembrī. Atsauces: “Viļakas brāļu kapu piemineklis.” http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_80.html (08.07.2014). “Viļakas brāļu kapu piemineklis Viļakas novada Jaškovas kapos, [193-.” http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/20460/ (02.11.201 |
1919.gada 4.novembris | Pirms 105 gadiem Abrenes apriņķī Šķilbēnu pagastā dzimis agronoms, sabiedriskais darbinieks, lokālās vēstures pētnieks, Balkanu dabas parka un muzeja izveidotājs Jānis Aleksandrovs. 25 gadus strādāja par agronomu paraugsaimniecībā "Baltinava", ieguldīja darbu Baltinavas muižas parka atjaunošanā. Bija Latvijas Kultūras fonda Balvu kopas dalībnieks, Nacionālo Daugavas vanagu Balvu nodaļas biedrs. Strādāja Viļakas pilsētas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbos. Pētījia Latgales novada mazpulku vēsturi, piedalījās Latgales novada zinātniskās pētniecības konferencēs. Bija Balvu rajona Agronomu biedrības Goda biedrs, saņēmis Latvijas Agronomu biedrības balvu "Zelta vārpa". Pēc J.Aleksandrova iniciatīvas Balvu rajona padome pieņēma lēmumu par Šķilbēnu pagasta Balkanu kalnu teritorijas apstiprināšanu par aizsargājamu dabas objektu - dabas parku. Viņš lika dabas parka izveides pamatus, izveidoja tūrisma maršrutu. Miris 1998.gada 25.jūnijā, apbedīts Viļakas katoļu kapsētā. |
2009.gada 5.novembris | Pirms 15 gadiem Ēriks Eizāns nodibina biedrību Balvu motosporta klubu ''Motokruīzs'', 2010. gada 10. martā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Atsauces: “Motosporta Klubs "Motokruīzs". ” http://motokruizs.lv/index.php/kontakti/1-eriks-eizans (17.10.2020).Repele, L. “Viss notiek Viļakā.” A 12, 2020. 4 (49). augusts - septembris, 46.-51.lpp. |
1924.gada 6.novembris | Pirms 100 gadiem Bērzpils pagastā dzimusi skolotāja, literāte Lūcija Stroda (dz. Jaundzema). Mācījās Rugāju pamatskolā un Balvu Valsts ģimnāzijā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. Pirmie dzejoļi rakstīti pamatskolas gados. Pirmie publicējumi laikrakstos „Padomju Jaunatne”, „Literatūra un Māksla”. Atdzejojusi franču, vācu un čehu autorus. Iesaistījās nelegālā pretestības organizācijā Pārdaugavā, vadīja jauniešu grupu, kura atbalstīja nacionālos partizānus. Grupu atklāja 1946. gada aprīlī, kad LNPA nogalinātā komandiera Pētera Supes piezīmju grāmatiņā atrada Lūcijas Rīgas adresi. Arestēta 1946. gada 1. augustā. No cietuma atbrīvoja it kā pierādījumu trūkuma dēļ, bet patiesībā radinieku personīgo kontaktu un pazīšanās dēļ ar tā laika Latvijas PSR iekšlietu ministru, vārds palika VDK sevišķi bīstamu valsts noziedznieku kartotēkā, viņa piedzīvoja nemitīgas vajāšanas un atbrīvošanas no darba. Strādājusi par skolotāju Rīgas skolās, bet vienmēr atrasti iemesli kā no viņas atbrīvoties. Mirusi 1970. gada 30. janvārī, 45 gadu vecumā, apglabāta Rīgā II Meža kapos. Dzejoļu krājumu pēc nāves sastādījusi Mirdza Ķempe, tas netika izdots. Iznācis dzejoļu krājums „Mans laiks” (1997) Atsauces: No Heinriha Stroda pēcvārda dzejoļu krājumā - Stroda Lūcija „Mans laiks” (1997) |
1909.gada 7.novembris | Pirms 115 gadiem Sanktpēterburgā ārsta Nikolaja Katalimova ģimenē dzimis medicības darbinieks, mediķis Dagdā, Līvānos, Balvos Aleksandrs Katalimovs (Александр Николаевич Каталымов). Ķirurgs, ginekologs. Miris 1980. gada 29. janvārī Balvos, apbedīts Daugavpils kapos. Atsauces “Александр Каталымов.” http://www.russkije.lv/ru/lib/read/a-katalymov.html (27.01.2019). Gavare, A. “Mūsu dzimtas nebija dīkdieņu un pļēguru...” Neatkarīgā rīta avīze. 1996.gada 23. maijs. |
2014.gada 7.novembris | Pirms 10 gadiem Bērzpils pagastā atklāj piemiņas zīmi „Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavalieriem”, plāksnē iekalti LKO kavalieru vārdi - Kazimirs Olekšs, Aleksandrs Lācis, Semjons Archipovs, Jānis Pugačs un Ludvigs Topecs. Piemiņas vietas izveides iniciators - atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis, autors - Pēteris Kravalis. |
2004.gada 11.novembris | Pirms 20 gadiem atklāj pieminekli nacionālajiem partizāniem Balvos, aiz katoļu draudzes kapsētas. Piemiņas zīmes pamatakmens ar krustu uzstādīts 2003.gadā. Visa akmens piemiņas zīme ar piemiņas plāksnēs ierakstītiem partizānu vārdiem atklāta 2004.gada 11.novembrī. Autors akmeņkalis Pēteris Kravalis. |
2014.gada 11.novembris | Pirms 10 gadiem atklāj renovēto piemiņas vietu un plāksni pie Balvu dzelzceļa stacijas Kubulu pagastā. Uzraksts uz plāksnes: “No Balvu stacijas 1949.g. aizvesti 634 cilvēki. No Abrenes apriņķa 14.06.1941.g. deportēti 446 cilvēki. Bet no Viļakas apriņķa 1949.g. deportēti 1696 cilvēki”. Autors Pēteris Kravalis. Atklāta 1995.gada 14.jūnijā. |
1934.gada 21.novembris | Pirms 90 gadiem atklātj jaunu vilciena pieturu Kapūne. Starp Rugājiem un Lazdukalnu sāk darboties vilciena pieturas vieta Kapūnē, kas atradās uz dzelzceļa līnijas Rēzekne - Sita. Attālums līdz Rugājiem - 4,7 km, līdz Lazdukalnam - 5 km. Atsauces: “Sludinājumi.” Valdības Vēstnesis. 1934. 19. novembris. “Ziņas.” Latgolas Vōrds. 1934. 28.novembris. |
1994.gada 23.novembris | Pirms 30 gadiem Balvos reģistrē A.Laminska individuālo uzņēmumu „Hestija” |
1999. gada novembrī | Pirms 35 gadiem dibina Baltinavas pagasta dramatisko kolektīvu „Palādas”. Lugas „Ontons i Anne” grupa ieguvusi Latvijas amatierteātru iestudējumu parādes „Gada izrāde 2004” laureāta titulu. 2010.gadā pēc režisores Anitas Ločmeles viencēliena komēdiju "Ontans i Anne" motīviem Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja tautas komēdiju "Latgola.lv", ko izvirzīja "Spēlmaņu nakts 2010./2011." balvai nominācijā "Gada latviešu autora iestudējums". 2014.gada pavasarī pirmizrādi Nacionājā teātrī piedzīvoja "Latgola.lv-2". |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Valdim Matīsam - 80
Šodien (24.10.2024.) savu 80.dzimšanas dienu svinētu brigādes ģenerālis Valdis Matīss - pirmais Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors, Latvijas Republikas Aizsardzības, militārais, Gaisa spēku un Jūras spēku atašejs ASV un Kanādā, 1.ranga militārais atašejs Krievijā.
Izstāde "Gleznas un Keramika" no 3. - 26.oktobrim
P.S. Brīdinām tos, kuru jūtas aizskar pat estētisks kailas sievietes ķermeņa attēlojums mākslas darbos.