1991.gada barikādes. Balvu rajons.
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 16 Janvāris 2026
Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas organizēti Rīgā un citur Latvijā no 1991.gada 13. līdz 27. janvārim. Tajās dienās Latvijas iedzīvotāji apsargāja Augstākās Padomes (AP) un Ministru padomes ēkas, Latvijas Radio namu, televīzijas centru Zaķusalā, Rīgas telefona un telegrāfa centrāles ēkas Rīgā, Rīgas tiltus, kā arī pastu un raidstaciju Kuldīgā, Ulbrokas radiotorni un vairākus objektus Liepājā - pilsētas domi, pastu, televīzijas torni un Latvijas Tautas frontes (LTF) mītni. Bet jau pirms tam Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašu uzdevumu milicijas vienības kaujinieki (OMON) saskaņā ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas norādi bija ieņēmuši Preses namu, bija notikušas arī citas provokācijas.
13.janvārī plkst.4.45 no rīta Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns uzrunāja tautu Latvijas Radio, informējot par notikušo Viļņā un aicinot pulcēties Doma laukumā AP aizstāvībai. No rīta Latvijas Radio atkārtoja LTF paziņojumu, kas nosacīja, pie kuriem objektiem kura novada ļaudīm jāpaliek pēc manifestācijas.
13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk nekā 500000 cilvēku izteica atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā.(5)
Balvu rajona cilvēkiem uz manifestāciju bija iespēja braukt ar Rugāju, Tilžas un Balvu Autotransporta autobusiem par maksu. (2.3.)
Kas notika Balvos?
Janvāris tuvākā un tālākā pagātnē (2026)
Kategorija: Aktualitātes
Otrdiena, 30 Decembris 2025
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2026] janvāra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Janvāris |
|
| 1921.gada 3.janvāris | Pirms 105 gadiem Balvu pagasta Briežavā dzimis Jēkabs Vilfrīds Kariks. Zinātnieks, medicīnas doktors. Beidzis Balvu ģimnāziju (1940), bijis muzikants 19. Abrenes aizsargu pulka Balvu nodaļas pūtēju orķestrī, studējis Latvijas universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk Medicīnas fakultātē. Otrā pasaules kara dalībnieks, karam beidzoties paliek Vācijā. Strādāja par ārstu Pakistānā, Jaungvinejā. Dažādu valstu medicīnas žurnālos publicēja pētnieciskos rakstus. Līdztekus ikdienas ārsta darbam, tapušas 53 publikācijas (gan vienam pašam, gan sadarbībā ar citiem kolēģiem), konferenču referāti un publicēto darbu atreferējumi žurnālos. Miris 2015. gada 21.septembrī Austrālijā. |
| 2011.gada 6.janvāris | Pirms 15 gadiem iesvētīts Balvu Novada karogs. 2010.gada 13.maijs apstiprināta Balvu novada karoga skice. 2011.gada 6.janvārī Balvu Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe iesvētīja Balvu novada karogu. Karoga apraksts: Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības. Gaišā - baltā krāsa simbolizē arī cerības uz gaišu nākotni. Balts - cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē - "zemes" vērtības, sudraba "spoguļus", Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis. |
| 1991.gada 13. -25.janvāris |
Pirms 35 gadiem Barikāžu laiks, sargāt Latvijas neatkarību uz Rīgu dodas arī Balvu rajona iedzīvotāji. Balvenieši atradās Zaķusalā - pie televīzijas. Pirmajā nedēļā arī Balvos apsargāja rajona izpildkomiteju un sakaru nodaļu. Janvāra dienās visu diennakti ar Rīgu un citiem rajoniem sakarus uzturēja Tautas Frontes Balvu nodaļas koordinācijas centrs, kas tolaik atradās Brīvības ielā 46a. Imants Koliņš savā atmiņu pierakstā rakstījis, ka janvāra dienās koordinācijas centrs kļuva par pilsoniskās nepakļaušanās un nevardarbīgās pretošanās vadības štābu. Katru dienu uz Rīgu brauca cilvēki no rajona. Daudzi brauca individuāli ar sabiedrisko transportu vai personīgiem transporta līdzekļiem. |
| 1901.gada 14.janvāris | Pirms 125 gadiem Dundagas pagastā, dzimis Balvu luterāņu draudzes (1929-1940) un Abrenes (Jaunlatgales) aizsargu pulka mācītājs (1931-1940), Viļakas draudzes vikārs (1931-1935) Hugo Maksimiliāns Grīvāns. Kalpodams Balvu draudzē mācītājs Grīvāns piedalījās daudzos pasākumos. 1930.gadā, kad Balvos atzīmēja Latgales partizānu pulka dibināšanas gadadienu, mācītājs Grīvāns noturēja aizlūgumu Neatkarības karā kritušo piemiņai, 1934.gadā veica pamatakmens iesvētīšanu karavīru kazarmām Viļakā, 1935.gadā vadīja Jaunlatgales aizsargu pulka karoga iesvētīšanas dievkalpojumu u.c. 1940.gada vasarā M.Grīvāns pārcelts darbā uz savu dzimto pusi. Padomju okupācijas laikā kristīgās un nacionālās pārliecības dēļ viņam noņemtas tiesības darboties par mācītāju. Bija apcietināts, izsūtīts uz Sibīriju, izsūtījumā pavadījis 16 dzīves gadus. 1977.gada 4.martā viņš no okupētās Latvijas caur Ļeņingradu ieradās Zviedrijā. Miris nelaimes gadījumā 1987.gada 8. jūlijā Norčēpingā (Zviedrija). |
| 1916.gada 19.janvāris | Pirms 110 gadiem Balvu pagastā, Rugājos Jāņa Matīsa un Alvīnas Matīsas (dzim. Pluksis) septiņu bērnu ģimenē dzimis Rūdolfs Matīss. Mākslinieks, skolotājs, Otrā pasaules kara dalībnieks - 19. latviešu divīzijas izlūkbataljona leitnants. Apbalvots ar Otrās šķiras Dzelzs krustu. Dzīvojot ASV, dzīves pēdējos 25 gadus nodarbojās ar stikla mākslas darbu veidošanu. Miris 2008. gada 21. martā Sietlā. Meita Vita Matīsa viņa darbus uzdāvināja Balvu muzejam (2015) un Balvu luterāņu baznīcai (2018). Rūdolfa brāļi un māsas: Vilhelms Matīss - režisores Ainas Matīsas tēvs, Ādolfs Matīss - ģenerāļa Valda Matīsa tēvs, Emma Matīsa apprecējās ar Pēteri Auziņu, Balvu pilsētas galvu 1933. gadā. |
| 1991.gada 20.janvāris | Pirms 35 gadiem pie Balvu sākumskolas LTF Balvu nodaļas organizētais mītiņš barikāžu dalībnieku atbalstam. Atsaucoties Kultūras nodaļas vadītājas R.Cibules aicinājumam, vakarā pie Balvu sākumskolas pulcējas cilvēki, lai izteiktu atbalstu barikāžu dalībniekiem. Pasākuma laikā dziedāja apvienotie kori, diriģenta Ilmāra Sleža un Anastasijas Ločmeles vadībā, spēlēja pūtēju orķestris “Balvi” diriģenta Egona Salmaņa vadībā, dzeju runāja Tautas teātra aktieri. |
| 2021.gada. janvāris | Pirms 5 gadiem 15. - 17. un 22. - 24.janvārī, lai samazinātu risku inficēties ar Covid-19, valdība noteikusi komandantstundu nedēļas nogalēs. Latvijas iedzīvotājiem, naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, laikā no pulksten 22 līdz 5, uzturēties savās dzīvesvietās. Martā Balvu sadarbības teritorijas civilās aizsardzîbas komisijas priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sasauca attālinātu Balvu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdi, kurā sprieda par situāciju ar Covid-19 Balvu, Rugāju, Viļakas, Baltinavas novados. 19. - 20.martā saistībā ar Covid-19 slimības uzliesmojumu Balvu reģionā Balvu, Baltinavas, Rugâju un Viļakas novadu pašvaldības sadarbībā ar valsts zinātnisko institūtu “BIOR” īstenos pūļa testēšanu vīrusa noteikšanai. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
Viens sešās stīgās
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 12 Decembris 2025
Aicinām skatītājus, lai dziesminieks-dzejnieks Māris Lāpāns nav tikai "Viens sešās stīgās".
Kur? Balvu Novada muzejā.
Kad? 2025.gada 27.decembrī plkst. 16:00.
Decembris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 28 Novembris 2025
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] decembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Decembris |
|
| 1930.gada 1.decembris | Pirms 95 gadiem atvērta Vīksnas dzelzceļa stacija. Kādreiz Vīksnas pagasta teritoriju šķērsoja dzelzsceļa līnija. Nostāsti vēsta, ka no dzelzceļa būves arī cēlies ciema nosaukums, jo esot bijis daudz vīksnu jāizcērt, lai dzelzsceļu ierīkotu. Vīksnas stacija atvērta 1930.gada 1.decembrī. Starp Kupravu un Vīksnu, netālu no Vīksnas, atradās vēl viena stacija. Tā ka stacijas atradās viena no otras netālu tika izskatīts jautājums kura stacija paliks, kuru slēgs. Nostāsts vēsta, ka Vīksnas pareizticīgo draudzes mācītājs, katru dienu gājis uz staciju pirkt biļeti, tā viņš centās pierādīt ka Vīksnā vairāk pasažieru kā Pakalniešu stacijā. Pagājušā gadsmita 70-80 gados, tapāt kā citās stacijās, Vīksnā piestāja kino vagons, kurā varēja noskatīties filmas, veda svaigu maizi no Rīgas, iecienīts bija “pārtikas vagons”, tajā varēja iegādāties preces, kas tobrīd veikalos nebija bieži pieejamas, pirmajā dienā iepirkās dzelzceļa strādnieku, otrajā varēja iepirkties pārējie apkārtnes iedzīvotāji. Stacija slēgta 2001.gadā līdz ar līnijas slēgšanu. |
| 1920.gada 5.decembris | Pirms 105 gadiem Balvu pagastā (tagad Rugāju pagasts) dzimusi Tautas tērpu darinātāja, skolotāja Anzelma Ivanāne. Savu pirmo darbu - izšūtu Lielvārdes novada tautastērpa blūzi izstrādāja 1939.gadā. 1961.gadā saņēmusi Tautas Daiļamata meistares nosaukumu. Piedalījusies izstādēs. Mirusi 2018.gada 8.decembrī, apglabāta Rugāju pagasta Bolupes kapos. Balvu Novada muzeja tekstīliju kolekcijā glabājas viņas izšūtie tērpi. |
| 1915.gada 8.decembris | Pirms 110 gadiem Pirmā pasaules kara laikā izveidota Balvu bēgļu aprūpes nodaļa, nodaļa apgādāja 240 bēgļus un uzturēja patversmi - skolu 50 karā cietušo un bēgļu bērniem. (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos 62.lpp.). |
| 1910.gada 9.decembris | Pirms 115 gadiem darbību uzsākusi Zelču pamatskola.1935./ 36.m.g. pārdēvēta par Upītes pamatskolu. Atsauces:“Baltinavas pamatskola. Pašnovērtējuma ziņojums.” http://vilaka.lv/index.php?page=pamatizglitiba (05.07.2017). “Upītes skolai 100.” http://www.bibliotekas.lv/upite/pages/novadpetnieciba/upites-skolai-100.php (05.07.2017). |
| 1725.gada 11.decembris | Pirms 300 gadiem Pēterburgā dzimis Ivans Jelagins, politiķis, literāts, vēsturnieks. Piederēja lieli īpašumi Ludzas apriņķī - Balvu, Liepnas, Viļakas, Baltinavas, Ruskulovas un Bēržu muižas. Pie Jelagina muižā viesojies Rīgā dzīvojošais etnogrāfs J.K.Broce /1742-1823/, tāpēc viņa pētījumos ir vairāki zīmējumi, kuros attēlota Marienhauzena, tās apkārtne un ļaudis. 1774.gadā uzcēla pareizticīgo baznīcu pie Balvu muižas. Devis līdzekļus un strādniekus Balvu katoļu baznīcas celtniecībai, kura pabeigta pēc viņa nāves 1797.gadā. Tai ir raksturīgs arhitektūras stilu sajaukums. Miris 1793. gada 3. oktobrī Pēterburgā. Atsauces:Svilāns, J. Latvijas Romas – katoļu baznīcas un kapelas. 1975. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija. 1995. 30.–33. lpp. |
| 1890.gada 13.decembris | Pirms 135 gadiem Balvu pagastā dzimis Kazimirs Sirmais. Uzņēmējs, organizējis autosatiksmi Balvos, pašvaldību darbinieks, Balvu pilsētas domes loceklis (1924-1925), Balvu pilsētas vecākā vietnieks (1925-1941). Trimdas sabiedrisks darbinieks, Hamburgas latviešu katoļu draudzes priekšnieks, Hamburgas latviešu biedrības valdes loceklis. 1961.gadā Hamburgā saņēmis pilsētas vadības apsveikumu zelta kāzu jubilejā. Miris 1967. gada 6. janvārī Hamburgā (Vācija). Apbedīts 12.janvārī. Atsauces: “Dažos vārdos.” Laiks, Ņujorka.;“Zeltkāznieki (foto).” Laiks, Ņujorka. 1961. 4. oktobris.;“Dižam latvietim 75 mūža gadi.” Latvija. 1966. 5. janvāris..M. “Dorba un uzjēmeibas paraugs.” Latgolas Bolss. 1959. 11. aprīlis. |
| 1890.gada 15.decembris | Pirms 135 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Stepans Igaunis , Latgales partizānu pulka seržants, LKOK nr.3/470 . Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 29.augustā. Ordenis piešķirts 1920.gadā. 1919.g. 9.decembrī Latgalē ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, ar pēkšņu triecienu izraisīja lielinieku rindās apjukumu, saņēma 6 gūstekņus, ieguva smago ložmetēju. 1920.gada 11.janvārī pie Kārsavas ievainots. Atvaļināts 1921.gadā. Jaunsaimnieks Tilžas pagasta Žeikaru fermā. 1941.gada 14.jūnijā kopā ģimeni deportēts uz Krieviju. Miris 1942.gada 17.februārī Urallagā. |
| 2010.gada 16.decembris | Pirms 15 gadiem Balvu novada pašvaldība saņēma Vides ministrijas gada balvu „Ābols 2010” un Atzinības rakstu par 1.vietu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajā projektā - energoefektivitātes paaugstināšana izglītības iestāžu ēkās. Vides ministrijas gada balva „Ābols 2010” apskatāma Balvu Novada muzeja izstādē “ Nemateriālais kultūras mantojums Ziemeļlatgalē”. |
| 1895.gada 18.decembris | Pirms 130 gadiem Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa Žerbecovas pagastā dzimis Nikolajs Ivanovs, 6.Rīgas kājnieku pulka virsseržants, LKOK nr.3/131 . Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 10.jūnijā. Ordenis piešķirts 1920. gadā. 1919.gada 12.oktobrī Rīgā brīvprātīgi pieteicās braukt izlūkošanā pāri Daugavai, ar dažiem kareivjiem šķērsoja upi, ievāca no iedzīvotājiem ziņas, bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem. Ar sniegtajām ziņām ievērojami atviegloja pulka kaujas uzdevuma izpildi. 1919.gada 10.novembrī kaujā ievainots. Atvaļināts 1920.gada 7.decembrī. Dzīvojis Ludzas apriņķa Baltinavas pagastā. Miris 1937.gada 29.jūlijā Balvos. Apbedīts Šķilbēnu pareizticīgo kapos.. |
| 1990.gada 20.decembris | Pirms 35 gadiem Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja lēma sadalīt pilsētas kafijas fondu saskaņā ar uzņēmumu un organizāciju iesniegtajiem darbinieku sarakstiem. Lēmums Nr.210 “Kafijas fonda sadalīšana” (Alūksnes ZVA 352.f., 1.apr., 744.l.,228 lapa). |
| 1925.gada 22.decembrī | Pirms 100 gadiem Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā dzimis pedagogs, ilggadējs skolu direktors Leonards Silovs . Jaunuzceltās vidusskolas Balvos direktors (no 1965). 1977.gadā Balvu 1.vidusskolas (no 2009.gada Balvu Valsts ģimnāzija) direktors. Saņēmis daudzus LPSR apbalvojumus - Darba Sarkanā Karoga ordeni, medaļu „Par drošsirdību”, Goda rakstus un atzinības rakstus. Atzinības raksts pateicībā par nozīmīgu ieguldījumu Balvu pilsētas izglītības sistēmas attīstībā (2001), Balvu pilsētas Domes Pateicība par mūža ieguldījumu rajona un pilsētas skolu sistēmas attīstībā un radošu un mērķtiecīgu darbu bērnu un jauniešu izglītošanā un audzināšanā (2005), Latvijas Republikas Ministru padomes Pateicības raksts par mūža ieguldījumu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā Balvu pilsētas ģimnāzijā (2006). Miris 2007.gada 30.janvārī, apbedīts Balvu katoļu kapos. |
| 1905.gada 25.decembris | Pirms 120 gadiem Balvu pagastā dzimis Jāzeps Grodnis, lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks, darbojās Latviešu nacionālajā apvienībā Kanādā (Latviešu Katoļu apvienības priekššēdētājs). Piedalījies zirgu sacīkstēs Latvija un pēc kara arī Vācijā. Kara beigās evakuējās uz Vāciju kopa ar 28 Latvijas sacīkšu zirgiem, no kuriem daļa tika konfiscēta un iesaistīta lauksaimniecības darbos. Izdevis "Manas dzīves atmiņas" (1988). Latgales atbrīvošanas cīņu aculiecinikes. Trimdā uzstājies ar atmiņu stāstījumiem par Latgales partizāniem. Miris 93 gadu vecumā 1999. gada 5. martā Kanādā. Atsauces: Mežaks,J. “Jāzepam Grodnim 85 gadi.” Latvija Amerikā. 1990. 24.novembris. Grodnis, J. Manas dzīves atmiņas. Toronto, 1988.;Mileiko, V. “Miris Jazeps Grodnis.” Katõļu Dzeive, 1999. Nr.6.;Kanādas latviešu katoļu apvienībai (KLKA) - 50 gadi. 1999. 35.lpp. (foto).;“Sava mājiņa Rīgā un veselības pasliktināšanās noved pie atgriešanās.” Laiks, Ņujorka. 1959. 9. decembris. |
| 1910.gada 30.decembris | Pirms 115 gadiem Domopoles (tagad Lazdukalna) pagasta Beņislavā dzimusi ilggadēja Beņislavas kora diriģente, skolotāja Alīna Matīsa. Viņas vadībā koris izcīnījis godalgotas vietas koru skatēs, piedalījies gan rajona, gan republikas Dziesmu svētkos, Latgales kultūras nedēļā Rīgā (1958) apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda rakstu. Sešdesmitajos gados vada korus Bērzpilī un Rugājos, bijusi ilggadēja Balvu rajona skolotāju kora dalībniece. Deviņdesmito gadu sākumā sacer dziesmu, kas iekļauta Skolotāju kora repertuārā. Latgales Dziesmu svētku programmā bija rakstīts: "1929.gada Latgales Dziesmu svētku Beņislavas kora dalībnieces Alīnas Matīsas veltījums Latgales Dziesmu svētkiem Balvos 1992.gadā". Mūža nogalē dzīvoja "Šneidermājās", kur saimniekoja dēls Uldis. Viņas jaunākais dēls - Valdis Matīss bija Latvijā pazīstams militārais darbinieks, vadījis Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju (Ekspozīcija par brigādes ģenerāli Valdi Matīsu ir apskatāma Balvu Novada muzejā). Mirusi 1996.gada novembrī, apglabāta Lazdukalna pagasta Garosilu kapos. |
| 1935.gada 31.decembrī | Pirms 90 gadiem Rucavas ciema Nidā Liepājas rajonā dzimis pedagogs, diriģents, pirmais Balvu mūzikas skolas direktors Ilmārs Sležis. Mācījies E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā, beidzis J.Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas mūzikas pedagoģijas nodaļu, neklātienē studēja kordiriģēšanu (1961-1970). 1959.gada vasarā ieradās Balvos. 1959.gadā nodibināja mūzikas skolu. Valsts eksāmenā diriģēja paša izveidoto skolotāju kori. Bija pirmais mūzikas speciālists ar speciālo muzikālo izglītību Balvos. Paralēli direktora darbam mācīja akordeona spēli, solfedžo un mūzikas literatūru. Vajadzības gadījumā arī pats veica klavieru skaņošanu. Balvu mūzikas skolas direktora amatā bija 38 gadus. Bija Balvu skolotāju kora dibinātājs un vadītājs līdz pat mūža beigām. Par diriģenta prasmi liecina kora daudzās pirmās vietas rajonā un Latgales zonā. Vadīja Balvu kultūras nama jaukto kori, vīru kvartetu. Miris 1997.gada 8.oktobrī. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
