Novembris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 24 Oktobris 2025
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] novembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Novembris |
|
| 1935.gada 4.novembris | Pirms 90 gadiem ielu pārdēvēšana Balvos. Sakarā ar valsts proklamēšanas 15 gadadienu pilsētas valdes sēdē nolēma pārdēvēt ielas: Reinholda Smurģa - par Brīvības, Rožu - par 15.maija, Sinagogas - par Brāļu Skrindu, Pasta - par Z.Meierovica, Rūpnieku - par Andreja Pumpura, Teātra - par Kr.Barona, Robežu - Jāna Poruka ielu, laukumu Rīgas un Bērzpils ielas stūrī - par Partizānu laukumu. Atsauces: “Latviskoti Balvu pilsētas ielu nosaukumi.”Daugavas Vēstnesis”. 1935. 15.novembris. 1936.gada janvārī Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments deva atbildi, ka nav iebildumu par sekojošiem ielu nosaukumiem: Reinholda Smurģa - Brīvības, Rožu -15.maija, Sinagogas - Brāļu Skrindu, laukums Rīgas un Bērzpils ielas stūrī - Partizānu laukums. |
| 1995.gada 3.-4.novembris | Pirms 30 gadiem Latgales Pētniecības institūta IV zinātniskā konference Balvos. |
| 1930.gada 4.novembris | Pirms 95 gadiem atklāta dzelzceļa satiksme no Rugājiem līdz Bērzpilij (Sita-Bērzpils) ar stacijām "Bērzpils" un "Lazdukalns". Līnijas garums 18,4 km. Dzelzceļa izbūves darbi turpinājās un līnija 1934.gadā tiks pagarināta līdz Rēzeknei. Atsauces: “Valdības rīkojumi un pavēles.” Valdības Vēstnesis. 1930. 5. novembris. |
| 1920.gadā no 7. uz 8.novembri | Pirms 105 gadiem nodega Balvu muižas pils. Pilī bija iekārtota centrālapkure, telpas no kurienes izplatījās uguns, bija noslēgtas. Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka visi zirgi dienu iepriekš bija aizdzīti šķūtīs, līdz ar to ūdens piegāde dzēšanas darbiem nebija nodrošināta. LVVA glabājās dokumenti, kuros var lasīt saraksti par nodegušo muižas pili, kas veikta starp tā laika amatpersonām. Fragmenti no sarakstes materiāliem: “Galvenā atbildība par Bolvu pils palikušo materiālu izvazāšanu un izšķērdēšanu krīt uz Bolvu rajona pārzini Fichmani, kā arī tās pašas muižas pārzini Melupu, kuri nav spēruši nekādus soļus, lai minētās mantas netiktu izvazātas.” “Pie Bolvu pils degšanas ugunsgrēku bijis viegli nodzēst, bet vietējās amatpersonas rajona un muižas pārzinis neesot nekādus soļus spēruši, lai uguns tiktu nodzēsta.” “Bolvu muižas pils nodegšanas lietā lūdzu Jūsu tuvākos paskaidrojumus, kas pēc Jūsu domām būtu darāms, kādi būtu nepieciešamie izdevumi un materiāli, priekš cietušās ēkas uzturēšanas tagadējā stāvoklī, līdz tam laikam, kad valdībai būs iespējams pilnīgi atjaunot Bolvu muižas pili.” (LVVA f. 832, 2.apr., l.7) |
| 1990.gada 11.novembris | Pirms 35 gadiem Balvu parkā iesvētīts piemiņas krusts Otrā pasaules kara laikā hospitālī mirušajiem vācu armijas karavīriem. 1992.gadā blakus krustam uzlikts Piemiņas akmens |
| 1950. gada 14.novembris | Pirms 75 gadiem Baltinavas pagastā dzimusi literāte, publiciste Bertholde Broņislava. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja Ogres trikotāžas kombinātā, studēja Maskavas Valsts Pedagoģiskajā institūtā. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvoja Balvu rajonā, strādāja skolā, bērnudārzā, kultūras namā, ciemata izpildkomitejā. 1979. gada rudenī sāka veidot laikraksta "Vaduguns" literāro lappusi "Klātbūtne", Balvu rajona Centrālajā bibliotēkā palīdzēja izveidot un kādu laiku vadīja literāro interešu klubu "Savietis". Piedalījās divos republikāniskajos jauno autoru semināros - dzejā un prozā. 1983.gada pārcēlās uz Madonu. Bija laikraksta "Stars" korespondente. Publicējusi dzeju, stāstus. Sagatavotjusi izdošanai Jāņa Sārta "Zilie krasti", 1993.gadā izdota bērnu dzejoļu grāmatiņa "Siltumsēta". Publicētas humoreskas, feļetoni "Vadugunī", "Starā", "Antizvaigznē", piedalījusies R.Gerkena un žurnāla "Karogs" rīkotajā 4. romānu konkursā 1997.gadā, darbs "Izraušanās" tika prēmēts, bet netika izdots finanšu krīzes dēļ, ir vairāku neizdotu darbu autore, tajā skaitā arī latgaliski rakstītu. Mirusi 2019.gada 2.aprīlī, apglabāta Madonas pilsētas kapos |
| 1885.gada 15.novembris | Pirms 140 gadiem dzimis pirmais Balvu pilsētas vadītājs, tirgotājs Smurģis Reinholds. Paralēli pašvaldības darbam nodarbojies ar privāto biznesu, piederēja traktieris (krogs). Gandrīz vienbalsīgi ievēlēts par pilsētas galvu pēc 1929.gada 15.-16.jūnija vēlēšanām. 1931.gada 28.-29.martā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās, kur startējuši astoņi saraksti, 20.aprīlī par pilsētas galvu atkal ievēlēts Reinholds Smurģis. Miris 1933.gada 30.jūlijā. Reinholdam Smurģim lieli nopelni bija ģimnāzijas atvēršanā Balvos 1930.gadā, kur izglītību varēja iegūt gan pilsētas, gan tuvākās apkārtnes jaunatne. Tā kā ģimnāzija atradās Parka ielā 2, tad pēc R.Smurģa nāves iela tiek pārdēvēta par Smurģa ielu. Pēc dažiem gadiem – 1936.gada janvārī iela iegūst Brīvības ielas nosaukumu, jo laika gaitā bija parādījušies materiāli par naudas izšķērdēšanu R.Smurģa darbības laikā. (I.Šaicāne Balvi pilsēta ezeru krastos). |
| 1925.gada 17.novembris | Pirms 100 gadiem Strūžānu ciemā (tagad Rēzeknes novads) dzimis Jānis Odumiņš. Mācījies Vecstrūžānu pamatskolā un Gaigalavas sešklasīgajā skolā, strādāja par kancelejas ierēdni Gaigalavas pagastā. 1965.gadā ģimene pārcēlās uz Bērzpili, bet 1978.gadā uz Balviem. Strādāja Balvu gaļas kombinātā par mākslinieku, Balvu 1. vidusskolā, viņa pārziņā bija noformēšanas darbi – plakāti, afišas, zīmējumi, karikatūras, burtveidoli, kaligrāfiskais rokraksts u.c. grafiskā dizaina veidi. Būdams pensijā strādāja par noformētāju Komunālo uzņēmumu kombinātā, mācīja bērniem zīmēšanu Balvu Skolēnu namā. Veica individuālus pasūtījumus, īpaši 90. gadu sākumā daudzi pasūtīja apsveikumu kartītes, apsveikumu vākus un albumus. Visu mūžu interesējies par mākslu, jaunībā nebija izglītības iespēju mācīties, visu darīja pašmācības ceļā – zīmēja, gleznoja, veidoja skices, rakstīja dažādus mākslinieciskā noformējuma darbus, studēja grāmatas par mākslu. Gleznojis ainavas un klusās dabas, arī portretus. Grafiski noformējis Balvu laikrakstu “Vaduguns”, zīmējis karikatūras laikrakstiem un sienas avīzēm, veidojis ex libris. Gleznas izstādītas Carnikavā, Preiļos, Stāmerienā, Daukstu pagasta Staros, Viļakā, Balvu Novada muzejā, Balvu Skolēnu namā. Gleznas atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Miris 2016.gada 17.septembrī, apglabāts Sakstagala pagasta Pedeļu kapos. Balvu Novada muzeja krājumā glabājās gleznas un atklātnes. |
| 1990.gada 11.novembris | Pirms 35 gadiem atklāja atjaunoto tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli 1920.gadā Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņai Jaškovā, pirmo reizi atklāts 1935.gada 22.septembrī. |
| 1920.gada 23.novembris | Pirms 105 gadiem Domopolē Bonifacovas muižā atklāta slimnīca. Šī datuma preses ziņa: “Bēržos - Domopolē smaga sanitārā situācija. Medicīnas iestādes tālu no Domopoles. Līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai 46 verstis. Bonifacovas muižā pie Bēržiem ar Amerikas Sarkanā krusta Rēzeknes nodaļas palīdzību atklāta slimnīca ar 50 gultas vietām”. Atsauces:“Bērži - Domopole.” Latgolas Vōrds. 1920. 23. novembris. |
| 1905.gada 26.novembris | Pirms 120 gadiem Vārkavas pagastā dzimis garīdznieks, nacionālo partizānu kustības dalībnieks Ludvigs Štagars. Katoļu draudžu prāvests Rikavā un Nagļos (1932), Šķilbēnos (1932-1945), Raipolē (1956-1958). 1934.gadā sāka būvet Šķilbēnu baznīcu. Lai izvairītos no aresta 1944.gada 10.decembrī pievienojās nacionālajiem partizāniem, kopš 1945.gada 20.janvāra dzīvoja Stompaku nometnē. Ar L.Štagara “Pabērzs” darbību nometnē ir saistīts unikāls gadījums Latvijas nacionālo partizānu cīņu vēsturē, viņa vadībā uzbūvēts bunkurs - baznīca. Katru dienu no rīta prāvests noturēja dievkalpojumus, slēdza vienu laulību un pieņēma grēksūdzes. 1946.gadā ieradās Stoļerovā, kur dzīvoja ar viltotiem dokumentiem, tā ka pārvaldīja stenogrāfiju rakstīja dienasgrāmatu pārliecībā, ka, ja arī tā nokļūs čekistu rokās, netiks atšifrēta, bet daudzus priesterus, ar kuriem viņam bija bijuši sakari, čeka vēlāk apcietināja un notiesāja. Štagaru arestēja, notiesāja Latvijas PSR IeM Kara tribunāls 1948.gada 21.-23.janvārī saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58-1 “a” pantu par “dzimtenes nodevîbu” ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem. Pēc atgriešanās Latvijā sekoja otrais apcietinâjums no 1958.gada 9.janvāra līdz 1972.gada 16.jūnijam. Miris 1973. gada 9. oktobrī. Apbedīts Vārkavas kapos. Atsauces:“Īsvetīti 1931.g. prīsteri.” Katõļu Dzeive, 1931. Nr.12., 455. |
| 1950.gada 26.novembris | Pirms 75 gadiem Vīksnas ciemā dzimis Tautas muzikants Jānis Lazdiņš. Iemācījās spēlēt uz cītariem, ermoņikām, ģitāras. Muzicēja ar vecākiem - tēvs uz vijoles, Jānis uz ermoņikām, māte sita bungas. Muzicēja kara ballēs, kāzās, kristībās, Jāņos, Ziemassvētkos, dzimšanas dienās arī ikdienā. Ar ermoņiku spēlēšanu saistītajos pasākumos sāka piedalīties 2009.gadā. Spēlējis ermoņiku spēlmaņu salidojumos Medņevā, Pušmucovā un citur, uzstājies vairākos pasākumos Balvos. Miris 2018.gada 26.aprīlī, apglabāts Priedaines kapos. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
Izmaiņas pasākumu "Skolēniem rudens brīvdienās" datumos
Kategorija: Aktualitātes
Pirmdiena, 13 Oktobris 2025
Skolēniem rudens brīvdienās
Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 01 Oktobris 2025
Pasākumos ir izmaiņas! Skatieties augstāk!!!
Oktobris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Kategorija: Aktualitātes
Pirmdiena, 29 Septembris 2025
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] oktobra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Oktobris |
|
| 1925.gada 1.oktobris | Pirms 100 gadiem atklāta firmas "Kārlis Salenieks" pārtikas preču tirgotava ar ceptuvi Balvos, Rīgas ielā 8. Īpašnieks Kārlis Salenieks, dzimis Balvu pagastā 1888. gada 11. aprīlī, dzīvoja Balvos, Rīgas ielā 8. Atsauces:“Tiesu sludinājumi.” Valdības Vēstnesis. 1934. 13. novembris |
| 1990.gada 2.oktobris | Pirms 35 gadiem atklāts pirmais muitas kontrolpunkts uz Latvijas - Krievijas robežas „Vientuļi” |
| 1890.gada 2.oktobrī | Pirms 135 gadiem tagadējā Rugāju pagastā dzimis Latgales partizānu pulka seržants, LKOK nr.3/1281 Melnis Staņislavs. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 1.jūnijā. Ordenis piešķirts 1922. gadā. 1920.gada 9.janvārī Latgalē pie Jorsovas sādžas spēcīgā ugunī devās uz sādžu izlūkos, atgriezās ar precīzām ziņām par ienaidnieka spēku izvietojumu, tā sekmēdams sādžas ieņemšanu. Atvaļināts 1920.gada 5.augustā. Dzīvojis Rugāju pagasta Medņu sādžā. No 1931.gada jaunākais uzraugs Rīgas Centrālcietumā. 1940.gadā no darba atlaists. 1941.gada novembrī atgriezies Rugāju pagasta Upeslīčos, amatnieks. Miris 1947.gadā. Apbedīts Rugāju pag. Stāmeres kapos. |
| 1945.gada 5.oktobris | Pirms 80 gadiem izdots LPSR AP dekrēts, ar kuru par Abrenes apriņķa centru noteica Viļaku, apriņķim paturot veco Abrenes nosaukumu. 1959.gadā, kad mazos rajonus apvienoja, Abrenes vārds pilnīgi pazuda no Latvijas kartes. |
| 1900.gada 5.oktobris | Pirms 125 gadiem tagadējā Rugāju pagastā dzimis Benedikts Zaharāns. Militārais darbinieks, Latgales partizānu pulka kareivis, kapteinis - leitnants. Latvijas kara skolas absolvents (1923). Atvaļināts 1931.gadā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Nepabeigtas agronomijas studijas LU (1930-1931). Miris 1971. gada 23. janvārī. Atsauces: “Miris kapteiņs B.Zaharāns.” Latgolas Bolss. 1971. 27. februāris.;“Latvijas Universitātes studentu datu bāze.” https://www.archiv.org.lv/ (04;.08.2023). |
| 1895.gada 8.oktobris | Pirms 130 gadiem Balvu pagastā dzimis Grīslis Eduards, Latgales partizānu pulka kareivis, LKOK nr.3/98. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 1.maijā. Ordenis piešķirts 1920. gadā. 1920. g. 22.maijā Latgalē pie Baraskovas sādžas ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, uzbruka lielinieku postenim un ieguva ložmetēju, šautenes, saņēma gūstekņus. Atvaļināts 1921.gada 14.martā. Jaunsaimnieks Dundagas pagasta Garnupē. 2. Ventspils aizsargu pulka aizsargs. 30.gados sargs Kolkas bākā. 1941.gada 14.jūnijā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Miris 1941.gada 24.oktobrī Sibīrijā. |
| 2015.gada 11.oktobris | Pirms 10 gadiem Anitas Ločmeles lugu grāmatas " Ontans i Anne" atvēršanas svētki Baltinavā. Pirmās trīs komēdijas sērijas izrādē «Latgola.lv» tika uzvestas uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, režisors Valdis Lūriņš. |
| 1930.gada 12.oktobris | Pirms 95 gadiem Kokarevā (Tilžā) iesvētīta luterāņu baznīca. Baznīcu iesvētīja bīskaps Kārlis Irbe. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Tajā kalpojuši garīdznieki: J. Kundziņš, J. Bīlmanis, G. Kness-Kņezinskis, Miervaldis Ķemers, M. Bļodnieks, L. Taivāns, Ž. Dambis, J. Baumanis, J. Kovals, E. Alpe, M.Vaickovskis. Atsauces “Kokarevā.” Latgales Ziņas. 1930. 17.oktobris. Ābelnice, L. “Draudze ar stipra cilvēka mūžu.” http://www.svetdienasrits.lv/2010/10/09/draudze-ar-stipra-cilveka-muzu/ (03.05.2015). |
| 1950.gada 13.oktobris | Pirms 75 gadiem Balvu rajona darba ļaužu deputātu Padomes izpildkomiteja pieņem Lēmumu Nr.447 “Par strādnieku vakara vidusskolas atvēršanu Balvu pilsētā”. Nolemj lūgt “Latvijas PSR Ministru Padomi uzdot Izglītības Ministrijai atvērt strādnieku jaunatnes vidusskolu Balvu pilsētā”. (Alūksnes ZVA 353 f., 1.apr., 4.l.,74 lapa) |
| 1925.gada 13.oktobris (minēts arī 24.X) | Pirms 100 gadiem Jaunlatgales apriņķa Rugājos dzimis Mihails Vasiļjevs. “Balvu Taisnības” redaktors (1959-1960), literāts. Mācījies Kurmenes pamatskolā, Rēzeknes Krievu ģimnāzijā, Novgorodas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures un ģeogrāfijas fakultātē. 1965. gadā pārcelts darbā uz Ludzu. Strādāja Ludzas rajona laikrakstā līdz 2000. gadam par galveno redaktoru, vēlāk kā korespondents. Rakstīja par vēstures un kultūras jautājumiem. Ludzas 800 gadu jubilejai laida klajā bukletu ”Ludza” (1977), kopā ar Lūciju Nagli uzrakstīja grāmatu “Atspulgi Ludzas ezeros” Miris 2019.gada 28. XI. |
| 1930.gada 25.oktobris | Pirms 95 gadiem Pleskavas apgabala Novorževskas rajona Altunskas ciema (Krievijas PFSR) dzimis visilglaicīgākais Balvu pilsētas vadītājs Valters Kamiševs . Pēc pamatskolas beigšanas iestājas Ļeņingradas mašīnbūvniecības tehnikumā, bet mājas apstākļu dēļ bija spiests no tās izstāties. Iestājas Pleskavas lauksaimniecības tehnikumā. Nebeidzot otro kursu, aiziet dienēt armijā. V.Kamiševam esot dienestā, vecāki pārbrauca dzīvot uz Latviju, uz Balviem, tēvs piedalījās Balvu pienotavas celtniecībā. Demobilizējies 1952.gadā sāka strādāt Balvu pienotavā, pabeidza Balvu vakara vidusskolu. Pienotavas darbinieki Kamiševu izvirzīja par deputāta kandidātu pilsētas padomes vēlēšanām. Ievēlēts par Balvu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju. Nostrādājis 30 gadus no 1960.gada 27.septembra līdz 1990.gada 31.janvārim. Miris 2020.gada 3.aprīlī, apglabāts Balvu pareizticīgo kapos. |
| 2005.gada 27.oktobris | Pirms 20 gadiem Balvos pēc rekonstrukcijas svinīgi atklāja tiltu pār Bolupi un renovētās ielas. |
| 1865.gada 28. oktobris | Pirms 160 gadiem Šauļu pagastā (Lietuva) dzimis garīdznieks, mākslinieks (kokgriezējs) Rimovičs Antons. Draudžu prāvests Balvos (1896-1914); Andrupenē (1918-1920); Rudzātos (1920-1926); Bikavā (1926-1928). Kalpodams Balvos sekmējis Balvu apdzīvotās vietas attīstību. Atmiņās par A.Rimoviču viņa pēctecis B.Skrinda (1914-1919) viņu nosauca par “Bolvu misteņa dybynotoju un vēja patmaļu taiseitoju”. Līdztekus draudžu reliģiskai aprūpei mācītājs pievērsies arī koktēlniecībai. Viņa reliģiskai tematikai veltītie kokgriezumi glabājās daudzās Latgales baznīcās, daļa nonākusi muzejos. Ar kokgriezumiem 20.gs. 20.gados A.Rimovičs piedalījies izstādēs Rēzeknē un Daugavpilī. Miris 1933.gada 6. jūlijā, apbedīts Rubeņu baznīcas dārzā 2018.gada 4.maijā Balvos atklāts A.Rimoviča skvērs un piemineklis. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Izmantotie avoti, literatūra
1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;
