Glezniecības plenēra "Valdis Bušs" (2024) gleznu izstāde Balvu Novada muzejā
Novembris tuvākā un tālākā pagātnē
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] novembra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
Novembris |
|
1904.gada 1.novembris | Pirms 120 gadiem Tilžas pag. dzimis Pēteris Kalniņš, vairāku dzejoļu krājumu, un rakstu autors. Studējis mehāniku Latvijas Universitātē. Studiju laikā apgūst franču un angļu valodu. Interesē literatūra. Pēc studiju beigšanas strādā VEF-ā. 1944. gadā ar ģimeni emigrē, nonāk Amerikā Kolorado štata Denverā. 1969.gadā žurnālā "Dzeive" publicē rakstu par dzimto pagastu „Tiļžas pogosts”. Izdevis divus dzejoļu krājumus: "Blāzma" (1971) un "Pasaules vārtos"(1975). Miris 1988. gada 29. oktobrī ASV. |
1929.gada 3.novembris | Pirms 95 gadiem uzsākta brīvības cīņu piemiņas vietas ierīkošana Jaškovā pie Viļakas. Viļakas tuvumā - Jaškovā notiek pārapbedīšana topošajos brāļu kapos. Pavisam apbedītas divdesmit astoņu Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka un igauņu karavīru mirstīgās atliekas. Pieminekli svinīgi iesvētīja 1933. gada 22. septembrī. Pieminekļa autors tēlnieks Kārlis Zemdega. Pieminekļa priekšpusē uzraksts "Viļakas laukos kritušie Latvijas atbrīvotāji". Pēc Otrā pasaules kara 20. gadsimta 50. gados piemineklis nopostīts, atjaunots 1990. gada 11. novembrī. Atsauces: “Viļakas brāļu kapu piemineklis.” http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_80.html (08.07.2014). “Viļakas brāļu kapu piemineklis Viļakas novada Jaškovas kapos, [193-.” http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/20460/ (02.11.201 |
1919.gada 4.novembris | Pirms 105 gadiem Abrenes apriņķī Šķilbēnu pagastā dzimis agronoms, sabiedriskais darbinieks, lokālās vēstures pētnieks, Balkanu dabas parka un muzeja izveidotājs Jānis Aleksandrovs. 25 gadus strādāja par agronomu paraugsaimniecībā "Baltinava", ieguldīja darbu Baltinavas muižas parka atjaunošanā. Bija Latvijas Kultūras fonda Balvu kopas dalībnieks, Nacionālo Daugavas vanagu Balvu nodaļas biedrs. Strādāja Viļakas pilsētas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbos. Pētījia Latgales novada mazpulku vēsturi, piedalījās Latgales novada zinātniskās pētniecības konferencēs. Bija Balvu rajona Agronomu biedrības Goda biedrs, saņēmis Latvijas Agronomu biedrības balvu "Zelta vārpa". Pēc J.Aleksandrova iniciatīvas Balvu rajona padome pieņēma lēmumu par Šķilbēnu pagasta Balkanu kalnu teritorijas apstiprināšanu par aizsargājamu dabas objektu - dabas parku. Viņš lika dabas parka izveides pamatus, izveidoja tūrisma maršrutu. Miris 1998.gada 25.jūnijā, apbedīts Viļakas katoļu kapsētā. |
2009.gada 5.novembris | Pirms 15 gadiem Ēriks Eizāns nodibina biedrību Balvu motosporta klubu ''Motokruīzs'', 2010. gada 10. martā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Atsauces: “Motosporta Klubs "Motokruīzs". ” http://motokruizs.lv/index.php/kontakti/1-eriks-eizans (17.10.2020).Repele, L. “Viss notiek Viļakā.” A 12, 2020. 4 (49). augusts - septembris, 46.-51.lpp. |
1924.gada 6.novembris | Pirms 100 gadiem Bērzpils pagastā dzimusi skolotāja, literāte Lūcija Stroda (dz. Jaundzema). Mācījās Rugāju pamatskolā un Balvu Valsts ģimnāzijā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. Pirmie dzejoļi rakstīti pamatskolas gados. Pirmie publicējumi laikrakstos „Padomju Jaunatne”, „Literatūra un Māksla”. Atdzejojusi franču, vācu un čehu autorus. Iesaistījās nelegālā pretestības organizācijā Pārdaugavā, vadīja jauniešu grupu, kura atbalstīja nacionālos partizānus. Grupu atklāja 1946. gada aprīlī, kad LNPA nogalinātā komandiera Pētera Supes piezīmju grāmatiņā atrada Lūcijas Rīgas adresi. Arestēta 1946. gada 1. augustā. No cietuma atbrīvoja it kā pierādījumu trūkuma dēļ, bet patiesībā radinieku personīgo kontaktu un pazīšanās dēļ ar tā laika Latvijas PSR iekšlietu ministru, vārds palika VDK sevišķi bīstamu valsts noziedznieku kartotēkā, viņa piedzīvoja nemitīgas vajāšanas un atbrīvošanas no darba. Strādājusi par skolotāju Rīgas skolās, bet vienmēr atrasti iemesli kā no viņas atbrīvoties. Mirusi 1970. gada 30. janvārī, 45 gadu vecumā, apglabāta Rīgā II Meža kapos. Dzejoļu krājumu pēc nāves sastādījusi Mirdza Ķempe, tas netika izdots. Iznācis dzejoļu krājums „Mans laiks” (1997) Atsauces: No Heinriha Stroda pēcvārda dzejoļu krājumā - Stroda Lūcija „Mans laiks” (1997) |
1909.gada 7.novembris | Pirms 115 gadiem Sanktpēterburgā ārsta Nikolaja Katalimova ģimenē dzimis medicības darbinieks, mediķis Dagdā, Līvānos, Balvos Aleksandrs Katalimovs (Александр Николаевич Каталымов). Ķirurgs, ginekologs. Miris 1980. gada 29. janvārī Balvos, apbedīts Daugavpils kapos. Atsauces “Александр Каталымов.” http://www.russkije.lv/ru/lib/read/a-katalymov.html (27.01.2019). Gavare, A. “Mūsu dzimtas nebija dīkdieņu un pļēguru...” Neatkarīgā rīta avīze. 1996.gada 23. maijs. |
2014.gada 7.novembris | Pirms 10 gadiem Bērzpils pagastā atklāj piemiņas zīmi „Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavalieriem”, plāksnē iekalti LKO kavalieru vārdi - Kazimirs Olekšs, Aleksandrs Lācis, Semjons Archipovs, Jānis Pugačs un Ludvigs Topecs. Piemiņas vietas izveides iniciators - atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis, autors - Pēteris Kravalis. |
2004.gada 11.novembris | Pirms 20 gadiem atklāj pieminekli nacionālajiem partizāniem Balvos, aiz katoļu draudzes kapsētas. Piemiņas zīmes pamatakmens ar krustu uzstādīts 2003.gadā. Visa akmens piemiņas zīme ar piemiņas plāksnēs ierakstītiem partizānu vārdiem atklāta 2004.gada 11.novembrī. Autors akmeņkalis Pēteris Kravalis. |
2014.gada 11.novembris | Pirms 10 gadiem atklāj renovēto piemiņas vietu un plāksni pie Balvu dzelzceļa stacijas Kubulu pagastā. Uzraksts uz plāksnes: “No Balvu stacijas 1949.g. aizvesti 634 cilvēki. No Abrenes apriņķa 14.06.1941.g. deportēti 446 cilvēki. Bet no Viļakas apriņķa 1949.g. deportēti 1696 cilvēki”. Autors Pēteris Kravalis. Atklāta 1995.gada 14.jūnijā. |
1934.gada 21.novembris | Pirms 90 gadiem atklātj jaunu vilciena pieturu Kapūne. Starp Rugājiem un Lazdukalnu sāk darboties vilciena pieturas vieta Kapūnē, kas atradās uz dzelzceļa līnijas Rēzekne - Sita. Attālums līdz Rugājiem - 4,7 km, līdz Lazdukalnam - 5 km. Atsauces: “Sludinājumi.” Valdības Vēstnesis. 1934. 19. novembris. “Ziņas.” Latgolas Vōrds. 1934. 28.novembris. |
1994.gada 23.novembris | Pirms 30 gadiem Balvos reģistrē A.Laminska individuālo uzņēmumu „Hestija” |
1999. gada novembrī | Pirms 35 gadiem dibina Baltinavas pagasta dramatisko kolektīvu „Palādas”. Lugas „Ontons i Anne” grupa ieguvusi Latvijas amatierteātru iestudējumu parādes „Gada izrāde 2004” laureāta titulu. 2010.gadā pēc režisores Anitas Ločmeles viencēliena komēdiju "Ontans i Anne" motīviem Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja tautas komēdiju "Latgola.lv", ko izvirzīja "Spēlmaņu nakts 2010./2011." balvai nominācijā "Gada latviešu autora iestudējums". 2014.gada pavasarī pirmizrādi Nacionājā teātrī piedzīvoja "Latgola.lv-2". |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa
Valdim Matīsam - 80
Šodien (24.10.2024.) savu 80.dzimšanas dienu svinētu brigādes ģenerālis Valdis Matīss - pirmais Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors, Latvijas Republikas Aizsardzības, militārais, Gaisa spēku un Jūras spēku atašejs ASV un Kanādā, 1.ranga militārais atašejs Krievijā.
Izstāde "Gleznas un Keramika" no 3. - 26.oktobrim
P.S. Brīdinām tos, kuru jūtas aizskar pat estētisks kailas sievietes ķermeņa attēlojums mākslas darbos.
Oktobris tuvākā un tālākā pagātnē
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] oktobra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
Oktobris |
|
1999.gada 1.oktobris | Pirms 25 gadiem uz Balvu maizes kombināta bāzes izveido A/S “Balvu maiznieks”. |
1904.gada 4.oktobris | Pirms 120 gadiem Ludzas apriņķa Domopoles pagasta Līdumniekos dzimis literāts, skolotājs, Ciprians Pokrotnīks (Augusts Eglājs). Uzskatāms par vienu no labākajiem latgaliešu liriķiem. 1989.gada 8.janvārī teica ievadvārdus Latgales kultūras biedrību kongresā. Miris 1994.gada 2.oktobrī Salaspilī. |
1894.gada 6.oktobrī | Pirms 130 gadiem Tolkovas (Linavas) pagastā dzimis Nikolajs Kapustins. Neatkarības kara dalībnieks dienējis Latgales partizānu pulkā. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1919.gada 20. oktobra cīņu pie Abriņas ciema Latgalē. Jaunsaimnieks Augšpils pagasta Lukovnikas fermā. Par slepkavību bija notiesāts pārmācības namā ar tiesību zaudēšanu. Valsts prezidents apžēloja, sodu samazinot. Ordenis, diploms un L.k.o.k. apliecība atņemti. Par turpmāko likteni ziņu nav. |
1969.gada 10.oktobrī | Pirms 55 gadiem Viļakā dzimis diplomāts Edgars Bondars. Diplomātiskajā dienestā kopš 1994.gada.Vēstnieks Čehijā, Uzbekistānā, nerezidējošais vēstnieks Tadžikistānā, vēstnieks Polijā. Ārlietu ministrijā vadīja starptautisko organizāciju nodaļu, strādājot ar ANO jautājumiem. Vadīja politiko departamentu attiecībām ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Kaukāza valstīm un Centrālo Āziju. |
1909.gada 12.oktobris | Pirms 115 gadiem dzimis Augusts Pugejs Balvu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs (1951-1953) |
1984. gada 19.oktobrī | Pirms 40 gadiem Balvos dzimusi māksliniece Anna Laicāne. Izstādēs piedalās kopš 2002.gada, personālizstādes Rēzeknē, Preiļos, Rīgā, Līvānos, grupu izstādēs piedalījusies arī ārpus Latvijas robežām - Vitebskā (Baltkrievija) un Antālijā (Turcijā). Kopš 2007.gada piedalās starptautiskajā jūras glezniecības plenērā "Liepājas marīna" Liepājā. Darbi atrodas privātajās kolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Itālijā, ASV. |
1929.gada 20.oktobris | Pirms 95 gadiem Bērzpils pagastā dzimis Staņislavs Baranovskis, ērģelnieks Tilžā, Bērzpilī, Viļakā, Balvos (1953-1959) u.c. Komponējis kā laicīgā, tā garīgā satura dziesmas. Sakomponējis 33 mises, vairāk kā 250 garīgās dziesmas un apmēram 80 laicīgās dziesmas, trīs dziesmas ar paša rakstītiem vārdiem - "Slavas pilnō Karalīne", "Pī Jezus ērkšķōtom kōjom", "Bezvaineigō Marijas sirds". Uzrakstīta arī "Te Deum laudamus" latviešu valodā Miris 2010.gada decembrī |
1999.gada 21.oktobris | Pirms 25 gadiem dibina Kubulu pagasta kultūras nama jaukto vokālo ansambli, vadītāja Anastasija Ločmele, koncertmeistars Viktors Bormanis. |
1944. gada 24. oktobris | Pirms 80 gadiem Rugājos dzimis brigādes ģenerālis Valdis Matīss. Beidzis Ļeņingradas artilērijas kara akadēmiju un Frunzes kara akadēmijas aspirantūru, bijis militāro zinātņu kandidāts. Viens no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas veidotājiem, ilggadīgs tās vadītājs un rektors (1992-1998), militārais atašejs ASV un Kanādā (1998-2003), Krievijā (2003-2007). Aizsardzības ministrijas padomnieks (2007-2009). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, II šķiras Viestura ordeni, vairākiem aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera apbalvojumiem. Bijis Latvijas Ģenerāļu kluba un Latviešu virsnieku apvienība biedrs. Miris 2010. gada 24. maijā, apbedīts Lazdukalna pagasta Garosilu kapos. |
1909. gada 28. oktobris | Pirms 115 gadiem Kijivā dzimis komponists Ādolfs Skulte. 1933. gadā strādājis Balvos par pedagogu un vadījis skolēnu jaukto kori Balvu ģimnāzijā. Vadīja Tautas universitātes klavieru nodaļu. Dzīvojot Balvu ezera krastā, 1934. gadā Skulte komponējis simfonisko poēmu "Viļņi", kas ieguva godalgu Rīgas radiofona izsludinātajā simfonisko darbu konkursā, par to saņēma 500 latu prēmiju. Miris 2000. gada 20. martā, Rīgā. |
1919.gada 29.oktobrī | Pirms 105 gadiem Ludzas apriņķa Balvos dzimis Jānis Trupovnieks . Beidzis Balvu valsts ģimnāziju (1939). 1942. gadā Latvijas Universitātē sāka studēt medicīnu, turpinājis Getingenas Universitāte Vācijā. Ārsta praksi uzsācis ASV 1955. gadā. Dēls Jānis bija Ohaijo štata čempions diska mešanā. Miris 2000. gada 14. oktobrī Noksvilā,ASV. AtsaucesPozemkovska, M., Vīksna, A. “Mirušo Latvijas un latviešu ārstu saraksts: 1995-2004.” https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/375/1/amhr.2005.VII.373-396.pdf (15.01.2019).“Ziņas.” Laiks, Ņujorka. 1955.6. jūlijs.“OHAIJO EISTARS.” Laiks, Ņujorka. 1977.07.13.“Sēru sludinājumi.” Laiks, Ņujorka. 2000. 4. novembris. |
2009.gada 30.oktobris | Pirms 15 gadiem atklāj piemiņas zīmi Baltinavas novada nacionālajiem partizāniem, (pie autoostas) piemiņas zīmi iesvētīja Baltinavas Romas katoļu draudzes prāvests Ivars Babris |
1919.gada 30.oktobris | Pirms 105 gadiem Bērzpils pagastā dzimis Valentīns Gailāns. Latvijā sācis studēt veterinārmedicīnu. Sabiedriskais darbinieks, trimdas latviešu aktīvists, 1983.gada Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēža vietnieks.Viskonsinas korporāciju kopas seniors, skautu padomes loceklis un korporācijas Lettonia aktīvs darbinieks. 14 gadus vadījis Sv.Jāņa draudzi. Miris 2007. gada 11. martā ASV. Atsauces“Nekrologs.” Laiks, Ņujorka. 2007. 24. marts. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa