Latgaliešu kāzas Rīgas centrā!
Rakstniecības un mūzikas muzejā 22. augustā notika latgaliešu kāzas ar „īstiem” bryuti, bryutganu, vedejtāvu, vedejmõti, krystamõti, krystāvu, podruškõm, brõlinīkīm (folkloras kopa Grodi) un citiem kāzu viesiem. 
Lai rīdziniekus iepazīstinātu ar latgaliešu kāzu apdziedāšanās tradīcijām, ceļu no Latgales līdz Rakstniecības un mūzikas muzejam mēroja „nelūgtie viesi” – stõmači no Medņevas (Medņevas etnogrāfiskais ansamblis) un Bērzpils (folkloras kopa Saivenis), bet no Rekovas ieradās kāzu čigāni (folkloras kopa Rekovas dzintars). Apdziedāšanās tradīcijas sarīkojuma ievadā skaidroja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne: „Latgalē šur tur vēl joprojām sastopama, bet senāk kā obligāta sastāvdaļa eksistēja šāda tradīcija – kāzās ieradās vietējās sievas dziedātājas, kuras apdziedāja visus svētku dalībniekus. Asprātība parādījās izskata, rakstura un sociālā statusa apdziedāšanā, tomēr dominēja seksuāla un erotiska rakstura dziesmas. Tā ir rituāla darbība, kas kultivē jaunā pāra auglību, kura savukārt nodrošina ģimenes pieaugumu un dzimtas turpinājumu. Vienlaicīgi kopienas ietvaros realizējās stingra sociālā uzraudzība.” Pasākums bija ļoti kupli apmeklēts – muzeja zāle bija pārpildīta, taču tas pozitīvo gaisotni tikai pastiprināja. Uz improvizētajiem kāzu galdiem netrūka ne alus, ne šmakovkas, nedz pašceptās lauku maizes un pīrāgu. Apdziedāšanās starp folkloras kopām izvērtās īstos dziesmu karos. Brīžiem klausītājiem svila ausis no kolorītajiem un aklātajiem dziesmu tekstiem. Daudzi klausītāji itin labi saprata latgaliešu valodu un dziedāja līdzi. Daudzi palīdzēja nesapratējiem tulkojot dziedāto. Savukārt Rekovas dzintara enerģiskā mūzika aicināja dejot ne tikai kāzu dalībniekus, bet arī skatītājus. Vēl krietnu laiku pēc pasākuma beigām muzejā skanēja latgaliešu mūzika un dejas soļi. Pa atvērtajiem logiem latgaliešu kāzu dziesmas skanēja līdz pat Prezidenta pilij. Pasākums “Kāzas Latgalē” tematiski pieskaņots izstādei “Dzejmūzikas erotica”, kas Rakstniecības un mūzikas muzejā atvērta vēl līdz 16. septembrim. Modris Teilāns
Konkurss!!!
Aicinām piedalīties!
Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas projektu konkursā atbalstīts Balvu centrālās bibliotēkas pieteiktais projekts Latgolys folklorys vuokuma konkurss ” Apleicīne2”. Tas veltīts Latgales novada folkloras vācēju aktivizēšanai un mūsu kolēģa Antona Slišāna dzīvesziņas pieminēšanai.
Aicinām kļūt par aktīviem šī notikuma dalībniekiem !
„Navaicojit, kam tys vyss vajadzeigs!
Kotra darbeiba, kas veļ nūstyn apsyunojūšu akmini, lai tyktu palaista breiveibā dzeiveiba, kureimū tys pīmīdzs pošā juos plaukumā, ir cīši, cīši vajadzeiga.”
(Ontons Slišāns)
Latgolys folklorys vuokuma konkurss ” Apleicīne2” (Nūvodu folklorys vuocieju aktiviziešonai i Ontona Slišāna dzeiviszinis pīminiešonai)
Nīlykums
Mierkis i uzdavumi
Apzynuot i atbaļsteit Latgolys nūvoda cylvākus, kas vuoc, poularizej i sagloboj Latgolys folkloru jebkuodā izpausmē, taidā veidā turpynojūt O. Slišāna īsuoktuos tradicejis i organizejūt folklorys vuokuma konkursu „Apleicīne”.
Uzdavumi
- Rūsynuot Latgolys lokaluos kulturvidis pietnīku sistematizeitu darbeibu sova nūvoda vierteibu apzynuošonai, pīrakstiešonai, puormontuošonai, latgaliskos pašapziņas styprynuošonai
- Apzynuot tūs cylvākus, kuri Latgolā vuoc folkloru
- Izsludynuot un nūorganizeit lokaluos folklorys vuokuma konkursu „Apleicīne”
- Popularizeit Latgolas namaterialū kulturas montuojumu sova nūvoda ļaudim i puornūvodnīkim
- Lobuokūs dorbus publiceit www.balvurcb.lv/kb u.c. izdavumūs
Organizatori
- Bolvu centraluo biblioteka sadarbeibā ar Bolvu nūvoda pošvaļdeibu i Viļakys nūvoda dūmi
- Rēzeknis Augstškolys Humanitarūs zynuotņu katedra
- SIA „Latgolys reģionalo televīzija”
Vuokuma konkursā pīsadola:
Jebkurs Latvejis īdzeivuotuojs, kurs savuocs sovys dzymtuos apleicīnis voi kaidys cytys Latgolys vītys eipatnejū, lokalū folklorys kluostu. Konkursā teik īskaiteiti tī daleibnīki, kuri vierteišonai pīduovoj vysmoz 5 puosokys voi 20 tautys dzīsmis, voi 10 garuos dzīsmis, voi 10 -20 eisuos folklorys vīneibys, voi cytys lokaluos folklorys izpausmis ,pīmāram, vīnas vītas tradiceju aprokstu, vārā jamamā apjūmā.
Konkursa laiks i dorbu īsnīgšona
Konkurss nūteik nu 2012.goda septembra leidz 2012. goda 30.novembram
Dorbi juoīsnādz datorsalykumā voi ar rūku raksteiti, bet skaidri salosami Bolvu centralajā bibliotekā, Bolvūs, Tirgus ielā 7, LV 4501 leidz 30. novembram ( posta zeimūgs 25. novembris) ,īsnādzūt dorbus konkursam, juonūroda sova adrese, e-posta adrese voi telefona numeri voi cytainformaceja, lai organizatori var ar kotru daleibnīku vīgli sasazynuot.
Viertiešona
Kai konkursa cīneigs vuokums teik skaiteits taids lokaluos folklorys vuokums:
- kas nav publiceits leluokajūs folklorys izdavumūs,
- kaidā konkretā pogostā voi cīmā pīraksteits folklorys vuokums, voi kaida konkreta cylvāka goreiguo montuojuma pīroksts,
- saturūšs zinis par teicieju,
- vuokums īsnīgts originalvolūdā.
Nūslāgums, apbolvuošona
Konkursa rezultatus viertej organizatoru kūpeigi izveidota vierteišonys komiseja:
Andris Kazinovskis, Bolvu nūvoda dūmes prīkšsādātuojs, komisejas gūda prīkšsādātuojs
Andris Slišāns, Upītes tautas noma vadietuojs
Ilga Šuplinska, Dr.phil. Riezeknes augstskolas asociietuo profesore
Anna Rancāne, dzejnīce, Latgolas reģionaluos televizejs ziņu dīnesta vadietuoja.
- Konkursa nūslāgums nūteik Ontona Slišāna dzimšonas dīnā 28.decembrie, 2012.godā Bolvu Centralajā bibliotekā
- Vysi konkursa daleibnīki sajam personeigus īlyugumus uz nūslāguma pasuocīni.
- Konkursa naudys bolvu fonds sastuoda Ls 600 ( pyrms nūdūkļu nūmoksys). Tū veidoj Bolvu nūvoda pašvaļdeibys, Viļakys nūvoda dūmis i nu Latgolys kulturys projektu konkursa ( VKKF) sajimtī leidzekli .
- Vierteišonys komisejai ir tīseibys izlemt par naudys bolvu lelumu i daudzumu atbylstūši īsnāgtūs folklorys vuokumu saturiskajai vierteibai.
- Vysi konkursa daleibnīki sajam gondarejuma bolvys par pīsadaleišonūs.
Seikuokuinformaceju par konkursu var dabuot, zvonūt Rutai Cibulei: 64522168, 29213768, Folkloras vuokuma konkurss teik izsludynuots sātas lopuos www.balvurcb.lv www.lakuga.lv www.latgale.lv www.balvi,lv www.vilaka.lv u.c.Latgalolys nūvoda sātas lopuos
Balvi pirms gadsimta
Pusgadsimtu Lubānas un apkārtnes cilvēkus un notikumus fotogrāfējis Alfreds Grāvers (1877-1954). Tolaik fotoaparātā parasti ar īpašu kaseti ielika stikla plati, kurai vienā pusē uzklāta plāna emulsijas kārta, vēlāk to nomainīja celuloida četrstūris, tad sekoja filmas rullītis vairākiem kadriem. Pēc fotogrāfēšanas - plates vai filmas emulsijas apgaismošanas caur fotoaparāta objektīvu – to tumsā ķīmiski apstrādāja un ieguva tā saukto negatīvu. No tā savukārt uz iepriekš īpaši sagatavota papīra varēja kopēt attēlu, ko atkal pēc tam vajadzēja ķīmiski apstrādāt, mazgāt un žāvēt. Šodienas digitālais fotoaparāts ar atmiņas karti izmanto atšķirīgu tehnoloģiju, bet rezultātā tāpat varam iegūt attēlu uz papīra. Atskats nu jau retāk lietotos paņēmienos mūs aizved uz laiku, kad lubānietis Grāvers ar savu fotoaparātu devies arī uz Balviem. Saglabājies viņa darba uzskaites žurnāls par 1907.-1910. gadu (tagad Latvijas Fotogrāfijas muzejā). Savā ziņā tas bija pasūtījumu pieraksts – atzīmēts, kas (parasti uzvārds) kurā dienā fotogrāfēts, cik, kāda izmēra un cenas attēli jāgatavo, vai maksāts pasūtot vai pasūtījumu saņemot. Pirmajā pierakstu gadā atklājas, ka no kopskaitā 338 uzņēmumiem mazliet vairāk nekā trešdaļa izdarīti Lubānā, bet no aprīļa līdz oktobrim apaļi divi simti - Balvos vai to apkārtnē – Kapūnē, Kokorevā, Škilbēnos. Par iepriekšējo laiku pierakstu nav. Pieļauju, pāris agrākajos gados fotogrāfēts vairāk Lubānā, tur vairs pieprasījums nebija tik liels. Savukārt vēl pēc diviem gadiem Grāvers paralēli fotogrāfēšanai izveidoja un vadīja arī grāmatveikalu, kas tāpat prasīja laiku. Kādreizējie fotogrāfa stikla negatīvi tagad nonākuši vairākās vietās, gan jau arī daļa gājusi bojā. Madonas muzejā rudenī gatavojam izstādi sakarā ar A. Grāvera 135. dzimšanas dienu. No viņa mazmeitas Maijas Padomas nesen saņēmām dažus stikla negatīvus, uz kuriem izdevās atpazīt Balvu skatus. Piemēram piedāvāju pāris: Ainava no Balvu muižas loga Kokorevas skolotāji 1909. gada oktobrī (varbūt kādu var atpazīt?) Vēlāk fotogrāfs savu veikumu apliecināja ar īpšu spiedodziņu uz pasūtītājam atdotā attēla. Balvu posmā gatavotajam tas laikam darīts netika. Taču ja kāds mājās atrod radu portretu ar šeit redzamo zīmēto ainavu aizmugurē, tad zinās, ka tas ir Alfreda Grāvera darbs. 
Indulis Zvirgzdiņš Madonas muzejā
Seminārs muzejā
Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs, sadarbībā ar mācību centru KOMIN aicina uzņēmējus apmeklēt bezmaksas semināru "Ir sarunas, ir rezultāts-2". Darba devēju un darbinieku savstarpējās attiecības, likumi, dialogi, to juridiskā puse. lektors: Edgars Korčagins- jurists, darba tiesību speciālists, Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors. Dialoga praktiskās daļas lektore: Antra Sloka- psiholoģe- psihoterapeite, komunikāciju, pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas konsultante ar pieredzi semināru autorprogrammu izveidē un vadīšanā. Bezmaksas seminārs notiks: 06.09 Balvos, Balvu novada muzeja konf. zālē Brīvības 46 . kontaktpersona: Ausma Gorbunova ,mob.tel. 26350814 Lūdzu aizpildiet pieteikšanās anketu!
"Ceļojums caur laiku pa Ičas upi"
Jau 12. gadu septembra sākumā Latvijā tiek atzīmētas Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šī gada tēma - "Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras mantojums". Mūsu novads pamatoti var lepoties ar senatnes liecībām, par ko stāsta Ičas upe*. Jau kopš akmens laikmeta upes krastos dzīvojušas gan senās Baltu, gan Somugru ciltis. Un, iespējams, tieši tūkstošiem gadu tālā pagātnē jāmeklē pirmsākumi mūsu kultūrvēsturiskajam mantojumam, ar kuru lepojamies vēl šodien. Ja arī Tevi interesē ar senatni saistīti jautājumi, gaidīsim Bērzpilī!
- 7.septembrī plkst.14.00 Bērzpils vidusskolā Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšana.
- "Ceļojums caur laiku pa Ičas upi" - lektore - arheoloģe Ilze Loze
- Rakstu krājuma "Ziemeļlatgales lasījumi -I" prezentācija
- 8.septembrī. plkst 10.00 tikšanās pie Bērzpils saieta nama ciemošanās un darbošanās pie keramiķiem Jolantas un Valda Dundeniekiem maizes cepšana kopā ar Ainu Zvejnieci zupas vai tējas vārīšana Klānos.
*Ičas apmetne – sena dzīvesvieta, tā atrodas Ičas upes lejtecē (upes kreisajā krastā). Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Pasākumu atbalsta – VKKF, LRAA un Balvu novada pašvaldība.
