Muzeju nakts 2011
Muzeju nakts ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos. Arī Balvu Novada muzejs 14.maijā bija atvērts apmeklētājiem no plkst.11:00 līdz 01:00 naktī. Muzejā bija skatāmas gan pastāvīgās ekspozīcijas, gan jaunas izstādes un prezentācijas.
Šī gada Muzeju nakts moto bija „Kaimiņi”, un tā kā Balvu Novada muzejam kaimiņos ir Lāča dārzs, kuram šogad aprit 20gadi, kopš tajā tika izveidots savdabīgs akmens dārzs, arī Muzeju nakts tēma tika veltīta lāčiem.
Lielu apmeklētāju, galvenokārt ģimeņu ar bērniem, atsaucību guva izstāde – konkurss „Balvu Lācis 2011”, kur ikviens varēja atnest uz muzeju savu mīluli. Tikai vienu dienu varēja vērtēt un balsot. „Balvu Lāci 2011” un viņa 200 draugus var apskatīt muzejā visu mēnesi.
Īpaši iepriecināja fakts, ka ļoti daudzi apmeklētāji Balvu Novada muzejā bija pirmo reizi. Oficiāli tika reģistrēts 431 apmeklētājs, bet šis skaitlis noteikti ir lielāks, jo pasākumu kuplināja arī tuvāko un tālāko kaimiņu pagastu un novadu rokdarbnieces un audējas no Tilžas, Vectilžas, Krišjāņiem, Baltinavas, Briežuciema. Baltinavas un Briežuciema audējas iepazīstināja ar baltā Abrenes tautastērpa darināšanas procesu, savukārt, Baltinavas vidusskolas jaunieši pastāstīja par savu darbošanos audēju pulciņā. Sirsnīgu un skanīgu gaisotni radīja Rugāju Dāmu ansamblis.
No mūsu kaimiņu – Viļakas novada – interesantus lāču dzīves stāstus bija atvedusi Žīguru meža muzeja saimniece Anna Āze, kas kopā ar saviem palīgiem pie muzeja izveidoja Lāču migu un baudīja lāču vitamīnus - dzērvenes.
Bet lielā lāčāda bija atceļojusi no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja.
Jaunieši pēta Ziemeļlatgales meitenes krekla darināšanas un valkāšanas tradīcijas
Ja meita būs bez villaines – teiks, ka slinka un vīra nedabūs;
Ja bez vainaga – godu zaudējusi;
Ja bez svārkiem – vasaras karstumā par tiem vispār aizmirsusi (protams – ne ejot uz baznīcu);
bet bez krekla – bez tā nu gan nevarēja nekur rādīties.
Turpinot Abrenes meitas tērpa darināšanas izpēti, muzeja darbinieki no Balviem devās uz Baltinavas novada muzeju, kur kopā ar Baltinavas vidusskolas un Baltinavas novada audēju pulciņu dalībniekiem, un „Tilžas rūķīšiem” izsekoja meitas krekla aušanas tradīcijai un pielietotajām tehnikām. Stellēs tika uzvilkts audekls, jaunieši iepazīstināja ar ticējumiem un tradīcijām, kuras bija izzinājuši no vecmāmiņām un „gudrām grāmatām”. Audēja Iveta Gabrāne deva katram rokās paturēt un izjust mājās vērpta lina siltumu no Skaidrītes Šneperes un Agneses Kašas pūra. Apbrīnojami, ka starp mums vēl ir audējas, kas saglabājušas šādu dārgumu! Linu diegi, kas būs meitas krekla pamatā, piešķirs tam īpašu vērtību. No Balvu puses darbnīcā piedalījās arī audēja Dženija Berķe, kura demonstrēja pašas austo dvieli, bet no jaunās baltinavietes Ivetas Ivanovas Balvu muzejs saņēma brīnišķīgu dāvanu – Abrenes jostas rakstā darinātu grāmatzīmi.
Projektu realizē Balvu Novada muzejs, atbalsta VKKF un LRAA.
Mācāmies ievilkt audeklu stellēs.
"Dīvaina lieta – šķiets"
Dvieļu aušana ir Dženijas Berķes sirdslieta.
Aušanas darbnīcas Rugājos
Turpinās Abrenes meitas tērpa darināšanas darbnīcas un šoreiz ar savu pieredzi uz Rugājiem devās Balvu Novada muzeja darbinieki un Baltinavas audēju pulciņa dalībnieki.
Īpaši priecē, ka par senajām tautastērpa darināšanas tradīcijām bija atnākušas klausīties gan rokdarbnieces, kuras gatavojas veidot aušanas darbnīcu arī Rugājos, gan jaunieši.
Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe pastāstīja par projekta norises gaitu un to, kas jau ir paveikts. 
Aušanas pulciņa meitenes Zanda Keiša un Iveta Ivanova bija sagatavojušas prezentācijas par Abrenes tautastērpa izcelsmi un tā etnogrāfisko specifiku, kā arī par jostas izpētes un aušanas procesu.
Audēja un aušanas pulciņa vadītāja Iveta Gabrāne pastāstīja par villaines tapšanas darba gaitu un izmantotajiem materiāliem, kuri bija nepieciešami, lai spētu izaust un izšūt autentisku villaini tai, kas iegūta no mākslinieka un etnogrāfa Arvīda Dzērvīša kolekcijas.
Galvenā uzmanība šinī tikšanās reizē tika pievērsta meitas krekla aušanas tehnikām, tā šūšanas tradīcijām, pļečku rakstiem (tikai Ziemeļlatgales krekliem raksturīgs sarkans ielocīts vai aužot ielasīts uzpleču raksts) un vīļu dūrieniem.
Nākošais, kas gaida savu kārtu, būs zīļu vainadziņš.
Muzeja piedāvājums pašiem mazākajiem
Muzejā tapusi jauna programma "Kas muzejamvēderā?", kurā apmeklētāji iepazīst muzeju un spēles veidā aplūko izstādes un ekspozīcijas.
Foto - muzeja izglītojošā darba vadītāja Astra Ločmele - Ambarova kopā ar Bērzkalnes jaunajiem vēstures pētniekiem.
Ziemeļlatgales atmiņu banka
16.martā Balvu Tālākizglītības centrā uz semināru tikās Balvu un kaimiņnovadu muzeju un kultūras iestāžu darbinieki, lai apgūtu digitālā diktofona lietošanas un datu ievades tehnoloģiju. Jaunās prasmes dos iespēju veikt Ziemeļlatgales kultūrvidi raksturojošu atmiņu, valodas, vērtību un tradīciju fiksēšanu un saglabāšanu vienotā "Ziemeļlatgales atmiņu bankā".
Teātra festivāls Ķirsu dārzs 2011 arī Balvu Novada muzejā
17:00 Balvu novada muzeja pagrabs S. Mrožeks „Emigranti”, Crevent Studio teātris „Siltumnīca”, režisors Rihards Svjatskis, vietu skaits ierobežots 22:00 Balvu novada muzeja pagrabs Dž. B. Prīstlijs „Roze un kronis”, Daugavpils novada kultūras centra teātra trupa „Trešais variants”, režisore Inta Uškāne, vietu skaits ierobežots 14:00 pie Balvu novada muzeja S. Grāmatniece „Jaunsaimnieka līgava”, Smiltenes Tautas teātris, režisors Agris Māsēns 16:30 Balvu novada muzeja pagrabs A. Kasone „Trešais vārds”, Ogres Tautas teātris, režisors Jānis Kaijaks, vietu skaits ierobežots
III konference "Latviesu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos"
18.martā Gulbenē notika III starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference "Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos." Jau trešo gadu konferences norisē aktīvi piedalās izglītības iestāžu skolēni, rakstot zinātniski pētnieciskos darbus par 1941.gada un 1949.gada deportācijām un represēto cilvēku likteņstāstiem.
Šajā konferencē savus zinātniski pētnieciskos vai radošos darbus prezentē arī bijušo četru rajonu (Balvu, Gulbenes, Madonas, Alūksnes) skolēni. Šogad darbu skates vispirms notika skolā, tad katra bijušā rajona centrā. Komisija (vēstures skolotāju MA divi skolotāji un Novada muzeja direktore), izvērtējot iesniegtos trīs darbus, divu skolēnu darbus izvirzīja konferencei Gulbenē.
