Izcilam tautas muzikantam un mūzikas instrumentu meistaram JĀZEPAM BOLDĀNAM - 100!
Foto - muzikants, mūzikas instrumentu meistars J.Boldāns.
Foto avots: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze (06.05.2016.). Boldāns Jāzeps. http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=6, sk. 28.05.2021.
Pirms 100 gadiem (1921- 2000) Briežuciema "Aussalās" dzimis muzikants, mūzikas instrumentu meistars Jāzeps Boldāns.
Konkurss "Novadpētniecība novados"
Apgāds Apgāds “Jumava” izsludina manuskriptu konkursu “Novadpētniecība novados”.
Konkursa mērķis ir celt Latvijas novadu cilvēku pašapziņu un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par mūsu zemes pamatu – novadu kultūru, stiprajām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.
Manuskriptu konkursa honorāru fonds EUR 8000,-
Darbu iesniegšana līdz 2021. gada 1. augustam.
Sīkāka informācija: www.jumava.lv
Imantam Magonem - 85
18.aprīlī novadniekam horeogrāfam, dejas pedagogam, ilggadējaam tautas deju ansambļa "Liesma" vadītājam, Balvu rajona deju svētku virsvadītājamImantam Magonem (1936-2008) būtu 85.
Fragmenti no I.Magones atmiņu pieraksta. “Esmu dzimis 1936.gada 18.aprīlī Balvu pagasta Taureskalnā daudzbērnu ģimenē... Balvos beidzu 1.vidusskolā 8 klases turpināju mācības Cēsu 1.vidusskolā, ko beidzu 1955.gadā. 1955.gada septembrī iestājos Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, pabeidzu pilnus četrus kursus, taču trūcīgo ģimenes apstākļu dēļ biju spiests strādāt, lai palīdzētu uzturēt mazākos brāļus un māsas, tādēļ studijas pārtraucu. Zināju, ka savu dzīvi veltīšu kultūrai un mākslai. ... Dzīves laikā esmu bijis četru Deju svētku virsvadītājs (1980., 1990., 1993., 1998.). Visa mana dzīve ir veltīta latviešu kultūras un mākslas apguvei un tālākai nodošanai visām paaudzēm. Esmu juties mazliet neērti un tomēr patiesi gandarīts, lasot par sevi Dziesmu un deju svētku katalogā (1998.) sekojošus vārdus: „Imanta Magones dejiskā fantāzija allaž atnākusi kā devītais vilnis, aptverot visu aktuālo dejas dzīvē un nereti paredzot to, ko deju grīda, skatuve un estrāde prasīs rīt...” Pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, 1992.gadā, izjūkot Poligrafiķu kultūras namam, nodibināju savu privāto Tautas deju un mūzikas klubu Liesma...”.
Kopā ar Latgales novada dejotājiem Balvos 1996.gadā nosvinēts I.Magones 60 gadu jubilejas koncerts.
Imants Magone bija Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, daudzu starptautisku atzinību laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, KKF mūža stipendiāts. Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeņa piekto šķiru (1998). Ilona Brūvere ir izveidojusi portretfilmu "Horeogrāfs Imants Magone".
Izmantoti Balvu Novada muzeja materiāli
Atmiņu stāsts . Broņislava Bukša. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
Izstāde – konkurss gaida klātienes tikšanos ar skatītāju
Pagājušajā gadā tika izsludināts mākslas konkurss – izstāde “Mana Ziemeļlatgale”, uz kuru atsaucās 23 autori. Vairāk kā 70 mākslas darbi ar nepacietību gaida savu tikšanos ar skatītāju un žūriju. Kamēr vēl tas nav iespējams - ar darbiem var iepazīties muzeja mājas lapas sadaļā “Virtuālās izstādes” vai
https://www.facebook.com/balvumuzejs/photos/a.4151424184867758/4151415508201959
Labākos darbus pēc žurijas vērtējuma plānots iegādāties muzeja krājumam.
Ikvienam ir iespēja atbalstīt māksliniekus un mākslas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm papildinot balvu fondu.
Ziedojumu konta rekvizīti:
Balvu novada pašvaldība,
Reg.nr. 90009115622
LV64 PARX 0012 5929 7000 6
Ar norādi “Muzeja mākslas konkursam”
Būsim pateicīgi par Jūsu atbalstu !
Balvu Novada muzeja vadītāja – Iveta Supe
Balvi februārī - tuvākā un tālākā pagātnē
1920.gada 12.februāris, Balvus apmeklē Ministru prezidents Kārlis Ulmanis
Balvos ieradās Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis. Balvu apmeklējums fiksēts fotogrāfijā pie Latgales divīzijas štāba.
1926.gada 21.februāris, Balvu iedzīvotāju sapulce latviešu biedrības “Gaisma” namā
Sapulci atklāja Reinholds Smurģis, par sapulces vadītāju ievēlēja Kārli Lāci. Sapulcē piedalījās 186 balvenieši, kuri ar pilnvarām pārstāvēja ap 600 Balvu iedzīvotājus. Sapulce lēma par pilsētas pašvaldības dibināšanu. Atzina: Balviem noteikti ir pilsētniecisks raksturs, to norāda apbūvētās zemes platība, valsts un sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaits, kuru nodarbošanās nav zemkopība, bet tirdzniecība un amatniecība. Bet bija grupa iedzīvotāju, kuri nevēlējās, lai Balvi kļūtu par pilsētu, kā argumentus minot līdzekļu trūkumu jaunas pašvaldības uzturēšanai, nav rūpniecības uzņēmumu, kas nodarbinātu lielāku strādājošo skaitu.
1928.gada 11.februāris, Balvu miestam izsludina pilsētas tiesības
7.februārī notika Saeimas sēde, starp apspriežamajiem jautājumiem bija arī jautājums par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā Balviem. Saeimas pieņemtais un Valsts Prezidenta 11.februārī izsludinātais likums par pilsētas tiesību piešķiršana izsludināts laikrakstā „Valdības Vēstnesis” 1928.gada Nr.34. Balvi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī.
1928.gada 25.februāris, Balvu miesta pēdējā un pilsētas domes pirmā sēde
Par pirmo pilsētas vadītāju kļuva Balvu miesta valdes priekšsēdētājs Reinholds Smurģis.
