Latviešu tradicionālais telpu rotājums - puzuris

Mūsu tautai jau no sendienām piemitusi izteikta daiļuma izjūta. To var labi redzēt rotājumos uz senajiem darba rīkiem, mūzikas instrumentiem un tērpiem, apkārtējās vides sakoptībā. īpašās goda reizēs vienmēr tika pušķota sēta, lopu laidars, māja, istaba. Šī jaukā tradīcija saglabājusies vēl līdz mūsdienām, taču, laikam ritot, mainījušies rotāšanas veidi un materiāli. Latvieši un līvi neko nav savā dzīvē darījuši tāpat vien, skaistumam — visam bija savs dziļāks saturs, jēga. Tāpat ir ar telpu rotājumiem.

Par to seno izcelsmi liecina apstāklis, ka blakus daiļumam pušķojumiem piemīt sekojošas īpašības:

1. spēja atvairīt ļauno spēku iedarbi uz cilvēkiem un lietām, kam kalpoja dadži, pīlādži, nātres, usnes u. c.;
2. spēja koncentrēt kosmisko enerģiju (puzuris — visuma modelis);
3. spēja saistīt godus ar viņsauli, caur senajiem rotājumiem, putnu atdarinājumiem uzņemt paaudžu enerģiju. Pēc līvu mitoloģiskajiem priekšstatiem šie putni iemieso senču dvēseļu mūžīgo aprites loku.

Ziemā, tāpat kā vasarā, pušķojumiem lieto dažādus augus, puķes, taču tie jāsavāc jau laikus un jāizkaltē. Var izmantot salmenes, kaķpēdiņas, blusenes, smilgas, baltās sūnas, viršus, lāčauzas, kokrozītes, vizuļus, niedres, rudzu un kviešu salmus. Lietoti arī egļu un paegļu zari, bērzu zari bez lapām, kas greznoti ar dažādām piedevām. Bez tam lieto arī putnu spalvas, skaliņus, olu čaumalas, lupatiņas, ēveļu skaidas, dzijas.

Ziemassvētkos telpas var rotāt ar valgiem, važām, saulītēm, puzuriem. Egļu zaros var iekārt dažāda garuma ēveļu skaidas. Tās tiek arī krāsotas, taču, ja tās ņemtas no dažādiem kokiem, to dažādais dabīgais tonējums ir visskaistākais rotājums.

Puzuris (pūzuri, lukturi, krīģi, spurguļi, krīži). Šie salmu un niedru pakaramie pušķojumi pazīstami visā Latvijā. Nosaukumos vērojama liela dažādība, taču ne vienmēr tā saistīta ar formu dažādību. Puzuri gatavoti no stiebraugu savērumiem, papildinot tos ar citiem rotājošiem elementiem: ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Puzuri diegā vai zirga sarā pakārti pie griestiem, lai gaisa strāvas iedarbībā lēni grieztos. Tautā tic, ka, ja puzuris negriežas, tādās mājās kāds mirs.

Latgalē pazīst puzurus, bet krīģus un lukturus — Kurzemē. Puzura jeb kriģa izgatavošanu sāk ar vidusdaļu. Ņem 12 vienāda garuma salmus, saver uz dzijas. Lieto vilnas dziju, jo tā neplēš salmus. Vispirms 4 salmus saver lokā, pārējos pēc tam saver no stūra uz stūri, veidojot daudzskaldni. Pēc tam līdzīgā veidā pagatavo mazākus daudzskaldņus, kurus piekar pie lielā. Savienojumu vietas izrotā ar papīra pušķiem, lentām, dziju, ēveļskaidām. Daudzskaldņus var veidot ar 6, 8 vai vairākiem stūriem. Reizēm lielajā daudzskaldnī mēdz iekārt vienu vai vairākus mazākus daudzskaldņus.
Krīģi jeb lukturi ar putniem sastopami Kurzemē, Tukuma un Kuldīgas pusē. Latgalē lukturus gatavoja no krāsotām niedrēm un papīra pušķiem. Kāzu godos šādā lukturī dega sveces.
Raksts sagatavots izmantojot grāmatu: E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs(1989.).Gadskārtu ieražas. Ziemassvētki. Rīgā:LKP CK izdevniecības tipogrāfija, 47.lpp.