Jānim Cibuļskim - 110
1911. gada 19. oktobrī Nautrēnu pagasta Dekteru ciemā dzimis izglītības darbinieks, literāts, grāmatizdevējs Jānis Cibuļskis(Jōņs Cybuļskis). Jāņa Cibuļska māte Franciska bija Latgales dziesminieka, drukas aizlieguma laika darbinieka Andrīva Jūrdža mazmeita.
Ģimnāzijas gados J.Cibuļskis sāka darboties latgaliešu periodiskajos izdevumos. Pirmā publikācija - dzejolis "Darbinīkam" publicēts ar pseidonīmu J. Sylmalīts žurnālā "Zīdūnis" 1932.gadā (7.–8. nr.).
Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas (1933) strādāja par ticības mācības skolotāju Ziemeļlatgales skolās, no 1933.gada līdz 1940.gadam Viļakā, veica latgaliešu grāmatu izplatīšanu lauku sētās.
J.Cibuļskis uzsāka izdevēja darbību strādādams kopā ar vēlāk pazīstamo grāmatu izdevēju Vladislavu Loci. Kopā ar Franci Kokoreviču Viļakā atvēra grāmatu veikalu "Centība" (1939.)
J.Cibuļskis izsūtījuma laikā Volgas Donas kanāla zonā 1954.gada 18.jūlijā
2021.gada Eiropas kultūras mantojuma dienas
2021.gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros īpaši aicinām caur dzelzceļa vēsturi un kultūras mantojumu atgādināt par dzelzceļa ieguldījumu Eiropas labklājības veidošanā un dzelzceļa lomu progresīvu tehnoloģiju izstrādē.
Balvu Goda pilsonei VAIRAI RESNEI – 70
Vaira Resne - Balvu Goda pilsone, Balvu Tautas teātra režisore, Neredzīgo dramatiskās kopas „Redzēt ar sirdi” režisore. Kopš 1972.gada vada Balvu teātri, kopš 2009.gada vada arī Latvijas Neredzīgo biedrības Balvu nodaļas dramatisko kopu “Redzēt ar sirdi” un Balvu pagasta dramatisko kolektīvu.
1986.gadā kolektīvs viņas vadībā ieguvis godpilno Tautas kolektīva nosaukumu.
Iestudētas vairāk kā 70 izrādes.
Daudzi iestudējumi guvuši ļoti augstus rezultātus Latvijas Nacionālā Kultūras centra organizētajā amatierteātru skatē "Gada izrāde".
Teātris guvis panākumus gan Latvijā, gan aiz tās robežām.
V.Resne ieviesusi jaunu tradīciju Latgales reģionā – 2007.g. Balvos notiek I Starptautiskais klasiskās dramaturģijas festivāls "Ķiršu dārzs", kas atkārtojas ik pēc pāris gadiem.
Balvu Tautas teātris un V.Resnes veikums iekļauts Balvu Novada muzeja ekspozīcijā.
2004.g. – piešķirta LR Kultūras Ministrijas Prēmija par radošu veikumu un spilgtiem iestudējumiem, popularizējot Latvijas teātra mākslu.
2011.g. - piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras apbalvojums.
2018.g. piešķirts Balvu Goda pilsoņa nosaukums.
2020.gadā Vairai piešķirta VKKF Mūža stipendija par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.
Vaira Resne aktīvi iesaistījusies arī sabiedriskajā darbā, sadarbojusies ar dažādām biedrībām un kultūras institūcijām. Viņai piemīt izcils pedagoga talants – viņas audzēkņi ir daudzi šobrīd aktīvi Balvu iestāžu vadītāji un sabiedriskie darbinieki, vairāki izvēlējušies savu dzīvi saistīt ar teātri, mākslu un kultūru.
Sveicam Vairu Resni skaistajā dzīves jubilejā un vēlam stipru veselību un vēl daudz radošu panākumu!
Pirms 30 gadiem...
1991.gada 1.septembrī Balvos durvis vēra ceturtā skola pilsētā - Balvu deviņgadīgā skola. Skolas direktore - Ināra Ņikuļina; direktora vietniece mācību darbā - Sarmīte Cunska un direktora vietniece ārpusklases un ārpusskolas darbā - Anastasija Ločmele.
Pateicoties Balvu rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieces Ināras Ņikuļinas iniciatīvai Lauktehnikas kantora ēka dažu mēnešu laikā bija pilnīgi pārtapusi.
Ziņa par jaunas skolas atvēršanu Balvos nepaslīdēja garām arī Rēzeknes laikrakstam “Darba Karogs”:“Svētdien Balvos tika atklāta jauna deviņgadīgā skola. Neparasti ir tas, ka šajā ēkā vēl gada sākumā saimniekoja Balvu Lauktehnikas ļaudis, bet nu skan bērnu čalas. Lauktehnikai telpas izrādījās par plašām un izpildkomiteja nolēma tās pārbūvēt, pielāgot macību iestādes vajadzībām. Šajos grūtajos laikos to izdarīt nebija viegli un bez skolēnu vecāku, celtnieku čaklajām rokām diez vai 1.septembrī te atskanētu zvans. Tāpēc jo silti visiem pateicās skolas direktore Ināra Ņikuļina.”(Nr.106, 05.09.1991)
Pēc nepilna gada Balvu deviņgadīgo skolu pārdēvēja par Balvu Amatniecības vidusskolu - 1992. gada 27. jūlijā Izglītības ministrs Andris Piebalgs parakstīja pavēli par Balvu Amatniecības vidusskolas dibināšanu.Šodien tā ir Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola.
Informāciju apkopoja vecākā speciāliste vēsturniece Ruta Akmentiņa. Izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma un periodika.lv materiāli.
Foto: Vēstures stundu muzejā par Latgales partizānu pulku Balvu Amatniecības vidusskolas skolēniem vada A.Šnepers. 1992.gads. Fotogrāfs R.Priedeslaipa.
Foto: Balvu Amatniecības vidusskolas pedagogu un audzēkņu darbu izstādes atklāšana muzejā 1994.gada oktobrī. Fotogrāfs J.Šapals.
Satiec savu meistaru 2021
Filmu varēs noskatīties: https://www.facebook.com/balvumuzejs.
Informācija: tālr. 28352770, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Iespēja vērot Lampas festivāla diskusiju tiešraides
Apmeklējot jāuzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai Covid-19 negatīvs tests.
Pirms 80 gadiem...
Foto: Pieminekļa plāksne ebreju piemiņas vietā Kubulu pagasta "Celmenē" 2021.gadā
EBREJU TAUTAS GENOCĪDA UPURUS PIEMINOT...
ANO Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena ir 27.janvāris, Latvijā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu atzīmē 4.jūlijā. Balvu pusē šie traģiskie notikumi risinājās augusta sākumā.
Pēc Valsts statistiskās pārvaldes veiktās ceturtās tautas skaitīšanas datiem Latvijā 1935.gadā Balvos dzīvoja 379 ebreji, tas ir 18,72% no iedzīvotāju skaita. Balvu ebreji galvenokārt bija tirgotāji, nelielu veikaliņu īpašnieki. Ebreji aktīvi iesaistījās arī sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, ņēma dalību Neatkarības karā. Ebrejiem bija savs lūgšanu nams - sinagoga, darbojās Balvu ebreju pamatskola. Gan sinagoga, gan skola Otrā pasaules kara laikā tika nodedzinātas.
Pēc nacistiskā karaspēka ienākšanas Balvos visus pilsētas ebrejus izvietoja kvartālā, kur atradās sinagoga.Balvu ebreju nošaušana sākās 1941.gada 8.augustā, tā bija piektdiena, un turpinājās nākamajā dienā.
Balvu Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā Miršanas aktu ierakstu grāmatās ieraksti par ebreju masveidīgu nogalināšanu veikti 1941.gada 9.oktobrī, ierakstā nāves cēlonis minēts - miris. 1941.gada 9.augustā (ieraksts grāmatā) nogalināti 297 ebreji, 115 vīrieši un 182 sievietes, tai skaitā 112 bērni līdz 18 gadu vecumam, 3 nogalinātajiem bija mazāk par gadu, vecākajai sievietei 90 gadu. Dažiem nogalinātajiem nav uzrādīts gadu skaits. Domājams, ka visi nogalinātie reģistros nav uzskaitīti... Kopā ar Balvu ebrejiem tika nošauti arī 20 ebreji no Vīksnas pagasta. Viļakas apkārtnē vien nogalināti vairāk kā 500 cilvēki.
Pēc kara nošauto Balvu ebreju radinieki, kas atgriezās no evakuācijas un frontes, slepkavības vietā uzstādīja pieminekli ar uzrakstu krievu valodā: “Mūžīga piemiņa mirušajiem Balvu ebreju iedzīvotājiem, vācu okupantu nošautajiem 1941.g. 9.augustā”.
Balvu novadā Otrā Pasaules kara laikā nošauto ebreju piemiņas vietas ir Kubulu pagasta „Celmenē”; Rugāju pagasta Smilšukalnā; Ebreju holokausta piemiņas vieta pie Viļakas; Baltinavas pagastā - pie Svātūnes ezera.
Atceroties traģisko notikumu 80.gadadienu 11.augustā aicinām apmeklēt visas piemiņas vietas un atceres pasākumu, kas notiks Viļakā.
Atmiņu fragmenti par to dienu notikumiem
