Vēstures konference Gaujienā "Atzelei 900"
2011.gada 16.aprīlī gan vēstures pētnieki un interesenti, gan muzeju darbinieki, gan vēstures skolotāji, gan vidusskolēni, kuri bija rakstījuši esejas, tikās vēstures konferencē Gaujienas Tautas namā, kura veltīta Atzeles (rakstība ir dažāda: Adzele, Agzele u.c.) zemes 900 gadiem. No Balviem šajā konferencē piedalījās Novada muzeja darbinieces: Astra Ločmele -Ambarova un Irēna Šaicāne. Konferencē vairāki referenti izvirzīja diskutējamus un joprojām pētāmus jautājumus. Novadpētnieks Harijs Grāvis apkopojis plašus un daudzveidīgus materiālus par Gaujienu, kuri ir redzami un lasāmi skaistā grāmatā par Gaujienu.
Tālavas zemju dalīšanas aktā Atzele minēta 1224.gadā. Tulkojot šo tekstu, vēsturnieks A.Švābe identificējis Atzeli ar Gaujienu, kur Livonijas ordenis uzcēla savu pili, kas dēvēta par Scholss Adsel. Tātad – Lielā Atzele.
Taču vēsturnieks M.Auns ar dažādiem pieņēmumiem pamatoja, ka Atzeles centrs drīzāk varētu būt Alūksnes Tempļa kalns. Visticamāk, ka Gaujiena ar Zvārtavu, bijusi Tālavas sastāvdaļa, un tikai kopš 1224.gada tā saistīta ar Atzeli, ar laiku pārņemot un saglabājot seno zemes nosaukumu. Tātad –Mazā Atzele.
Kāpēc 900 gadi? Par pamatu tiek ņemts 1111.gads, kad Novgorodas kņazs Mstislavs iebruka zemē, kas Novgorodas hronikā saukta par Očelu. Daļa vēsturnieku to saista ar Atzeli, kaut arī pastāv versija, ka Očela patiesībā meklējama Novgorodas un Igaunijas pierobežā.
2011.gadā Gaujienas novads par godu 900 gadiem, kad minēts Atzeles (Očelas) vārds pirmo reizi, bijušos Atzeles zemes novadus aicina piedalīties daudzveidīgos pasākumos, kas šovasar notiks gan Gaujienā, Lizumā, Alūksnē, Balvos u.c. ar kopēju tēmu „Apceļo seno Atzeles novadu”. 19.novembrī Gaujienā notiks akcijas noslēgums.
Konferences galvenā doma, ka vēstures pētījumi turpināsies, bet šogad Gaujiena visus interesentus aicina piedalīties apceļot seno Atzeles zemi. Gaujienā bijusi Atzeles pils, bet šo nosaukumu lietoja arī lielākas teritorijas apzīmēšanai. Dažādos laikos Atzeles robežas mainījās, ietverot Alūksnes, Balvu, Gulbenes apkārtni un pat Abrenes teritoriju.
Konferences noslēgumā tika apbalvoti arī vidusskolēni, kuri bija rakstījuši esejas „Atzele – mana novada pagātne un tagadne”. Pirmo un trešo vietu ieguva Gaujienas vidusskolas skolēni, bet otrā vieta tika piešķirta Balvu Valsts ģimnāzijas 10.b klases skolniekam Kristapam Gruševam, kurš vēstures skolotājas Irēnas Šaicānes mudināts uzrakstīja eseju šim konkursam, jo viņš skolēnu pētniecisko darbu iesācis rakstīt par Abreni.
I.Šaicāne
Turpinās projekts - Meitas krekla un zīļu vainaga darināšanas darbnīcas
Ar VKKF un LRAA atbalstu nu jau otro gadu pamazām top Baltais Abrenes apriņķa tērps BalvuNovada muzeja ekspozīcijai. Tomēr svarīgākais ieguvums ir ne tikai etnogrāfiski precīzie seno priekšmetu atdarinājumi, bet meistardarbnīcās iegūtās zināšanas,kas palīdz nest tālāk Ziemeļlatgales sievu senās prasmes un latviešu tautas dzīvesziņu.
Šoreiz pēcbaltinaviešu iniciatīvas darbnīcas Ivetas Gabrānes vadībā notika kaimiņnovadāveselas 3 dienas. Un pavisam netradicionāli - paralēli nopietniem folkloras unetnogrāfisko materiālu pētījumiem un praktiskajam darbam zīļu vainagaizgatavošanā, jaunieši veica vietējo iedzīvotāju aptauju, izgāja Baltinavasielās zīļu vainagiem galvā un vēroja apkārtējo reakciju. Neizpalika jautra fotosesija - Kā senā galvas rota iederas šodienas pasaulē? Vai tai ir vieta jaunieša garderobē? Kā cilvēks jūtas un ko var atļauties, un ko – nē, nesot šo seno rotu. Kādu vēsti nes vainaga pērļu raksti un zīmes?
Katrs darbnīcu dalībnieks nāca ar savu ieguldījumu - Arīna bija savākusi veseli virkni tautasdziesmu, kas lika aizdomāties ne tikai par vainaga darināšanas tradīciju un simbolisko nozīmi, bet arī par meitas tikumu; Iveta praktiski virknēja pērles pēc Nacionālā vēstures muzeja krātuvēs redzētā parauga, Anna, Zanda un Diāna pētīja vainagu vēsturi, Kristiāns, Alise un Ilona veica aptauju un apkopoja rezultātus prezentācijā. Meitenes no Rekavas- Santa, Arta un Lība veica fotosesiju un iedzīvotāju reakcijas izpēti, Edgars atbildēja par datorsalikumiem un prezentācijām, Eduards mammai palīdzēja zīmēt vainaga rakstus Nacionālā vēstures muzeja krātuvē. Vakaros tika apkopotas gan Rugāju, Rekavas, Briežuciema gan Balvu un Baltinavas pusē raksturīgās tradīcijas.
Ļoti interesantasizvērtās vakara sarunas ar Baltinaviešiem - novada muzeja vadītāju Antru Keišu, skolotāju Irēnu Kašu, bibliotēkas vadītāju Ināru Bubnovu, sieviešu biedrības "Vaivariņi" vadītāju Mariju Bordāni, pirmsskolasIzglītības iestādes vadītāju Ilzi Ločmeli, vidusskolas direktoru Imantu Slišānu, Bleidelu ģimeni un Rugāju novada vidusskolas direktori Inesi Feldmani. Bet īpašs paldies par atbalstu – Baltinavas novada domes priekšsēdētājai LidijaiSiliņai un dalībnieku vecākiem.
Projekta vadītāja Iveta Supe.
Pētera Džigura grafiku un tušas zīmējumu izstāde
Š. g. 25.augustā aicinām apmeklēt plkst.10.00 dievkalpojumu Balvu Romas katoļu baznīcā plkst. 12.00 Sakrālās kultūras centrā Pētera Džigura grafiku un tušas zīmējumu izstāde - dāvinājums novadniekiem.
O. Rečes gleznu izstāde
Sākot ar 11. janvāri Balvu Novada muzejā būs apskatāmas Olgas Rečes gleznu izstāde.
Abrenes tērpa atdzimšanas darbnīca
Turpinot VKKF un LRAA atbalstīto Balvu Novada muzeja projektu „Abrenes tērpa atdzimšanas darbnīcas”, 16.novembrī Baltinavā tikās rokdarbnieces, kam tradicionālās tautas amatu prasmes kļuvušas par sirdslietu.
Valsts svētku priekšvakarā no Balvu Novada muzeja ekspozīcijas ciemos bija atbraukusi „Austriņa”- Ivetas Gabrānes darinātā Balvu villaine, kuras rakstā viens no visvairāk izmantotajiem simboliem – Austras koks. Tāpēc villaine nes šo vārdu.
Baltinavas tekstilmākslas pulciņa jaunieši pēc iepriekšējās – jostu aušanas darbnīcas bija veikuši izpēti vecmāmiņu skapjos un iepazīstināja klātesošos ar brīnišķīgām, krāšņām jostām no vecmāmiņu pūra. Skolotājas Ivetas Gabrānes vadībā jau izstrādāti tehniskie zīmējumi un drīz taps seno jostu atdarinājumi jauniešu izpildījumā. Savukārt pulciņa dalībniece Iveta Ivanova celu tehnikā noaudusi Abrenes jostu, kuras oriģināls glabājas Latvijas Vēstures muzeja krājumā. Šī josta rotās Abrenes novada balto tērpu Balvu Novada muzeja ekspozīcijā.
Arī „Tilžas Rūķīši” bija sarūpējuši dāvanu – Nanijas un Anitas Gabrānu rokām darinātu Tilžas puišu jostu.
Nākamais solis tautas tērpa izpētē un darināšanā – meitas krekls. Šajā tikšanas reizē varēja iepazīties ar Baltinavas muzejā esošajiem paraugiem, Bleidelu ģimenes dārgumu – Latvijas Atmodas laikā darināto tērpu kā arī ar jauniešu veikto pētījumu.
Muzikālu sveicienu rokdarbniekiem bija atveduši Briežuciema „Soldanī” jaunieši. Savukārt Baltinavas muzejs saņēma jaunu „darbarīku” – digitālo diktafonu, lai seno amatu pratēju stāstus varētu iemūžināt un krāt „Ziemeļlatgales atmiņu bankā”( projektu atbalsta VKKF un LRAA).
Tiksanās ar mākslinieci Elitu Teilāni
10. decembrī plkst. 18:00 notiks tikšanās ar mākslinieci Elitu Teilāni, kuras personālizstāde Balvu novada muzejā būs apskatāma jau no 26. novembra.
Izrāde pie muzeja
25.jūnijā pie muzeja Smiltenes Tautas Teātris spēlēja J.Paļēviča joku lugu "Preilenīte". Ar šo izrādi tika ievadīts Latvijas amatierteātru salidojums, kas notiks Balvos no 16. līdz 18.jūlijam. Izrādes tiks spēlētas pilsētā, novadā, Balvu muižas pilī, klētī (muzejā;), Teātra ielā.
