ZIEMEĻLATGALES MĀKSLINIEKU KONKURSS – IZSTĀDE!
Lai saglabātu nākamajām paaudzēm šodienas mākslas vērtības un papildinātu muzeja krājumu, Balvu Novada muzejs aicina māksliniekus,kas savā sirdī jūtas piederīgi Ziemeļlatgalei, iesniegt darbus konkursam – izstādei, kura notiks šā gada decembrī.
Tēma – “Mana Ziemeļlatgale”.
Iesniegšanas termiņš – no 2020. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 1. decembrim.
Katrs autors var iesniegt līdz 3 darbiem. Tie var būt gan jauni, gan iepriekšējos gados radīti mākslas darbi.
Profesionāla un atbildīga žūrijas komisija izlems, kuri darbi tiks iepirkti muzeja krājumam. Balvu fondu veido muzeja apmeklētāju ziedojumi.
Vairāk informācijas konkursa nolikumā.
Kārlim Lācim - 130
Pirms 130 gadiem 10.jūlijā Madonas apriņķī, dzimis Neatkarības kara dalībnieks, advokāts, Balvu pilsētas vecākais Kārlis Alberts Lācis.
1898.gadā ģimene pārcēlās uz Bērzpils pagastu. Latgales skolās mācību valoda bija krievu, vecāki sūtīja dēlu mācīties uz Vidzemi. K.Lācis beidza Lubānas pagasta Rupsalas pamatskolu, iestājās Lubānas draudzes Ministrijas skolā, kad skolu slēdza K.Lācis atgriezās tēva mājās, palīdzēja saimniecībā un sapņoja par iestāšanos Mērniecības skolā, bet Vitebskas gubernators neizdeva apliecību par politisko uzticamību. K.Lācis pašmācības ceļā sagatavojās vidusskolas gala eksāmeniem, viņš beidza Daugavpils Saharova komercskolu, mācījās Rīgas Politehniskajā institūtā. Tika iesaukts armijā, 1916.gadā beidza Konstantīna Kara skolas četru mēnešu kursus, bet veselības dēl no armijas atvaļināts.
Siera siešana
Latviešu zemnieku sētā līdz pat 20. gs. sākumam sieru gatavoja no biezpiena (latgaliski sipisnīks). Mīkstais sildītais siers bija galvenais siera veids Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, bet presētais, cietais siers tika gatavots Latvijas austrumu daļā - Sēlijā un Latgalē.
Siera gatavošanā dažādos novados, nereti pat vienā apvidū, bija vērojamas atšķirības, piem., biezpiena un piena daudzuma attiecību izvēlē, piedevu (sviesta, krējuma, olu, sāls, ķimeņu) daudzumā un pievienošanas veidā.
Latviešu folklorā atklāta siera rituālā nozīme - tas tika gatavots lielākajos cilvēka mūža godos, darba un gadskārtu svētkos. Arī mūsdienās Ziemeļlatgales lauku saimnieces goda lieta (saimniekiem - ols) ir prasme sit, vuoreit sīru. Tas ir viens no iecienītākajiem Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem, ko katra saimniece gatavo tikai pēc viņai labi zināmas receptes.
Video no Balvu Novada muzeja arhīva.
Siera sējēja - Jevgenija Pundure (dzimusi Žukovska), Vīksnas pagasts "Gobas''.
Filmēja Astra Tjunīte.
Balvu Novada muzejā – nozīmīgs ieguvums
Izstādes atklāšana Balvu Novada muzejā 08.11.2019. 1. no kreisās – Inta Ruka. Foto – D.Teilāne.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Balvu novada muzeja krājums papildināts ar nacionāli nozīmīgu fotogrāfiju kolekciju - “Zem tām pašām debesīm”, kas tapusi fotogrāfei Intai Rukai 3 gadu garumā – vasarās apmeklējot Ziemeļlatgali. Fotogrāfiju varoņi ir vietējie cilvēki – pieaugušie, bērni, sirmgalvji, politiķi un visdažādāko profesiju pārstāvji – katrs ar savu likteni un stāstu. Fotoportreti un īsie sarunas fragmenti, kas tos papildina, arī pēc daudziem gadiem nākamajām paaudzēm liecinās par Latvijas cilvēku dzīvi un likteņiem, par mūsu vēsturi no Otrā pasaules kara gadiem līdz pat pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim.
Maijs
Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir Svētās Jaunavas Marijas mēnesis – laiks, kad tai tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas. Lai gan Svētajai Jaunavai Marijai veltītie maija dievkalpojumi ir katoļu pasaulei vispārraksturīga parādība, to Latgalē un Augšzemē izplatītā brīvdabas forma gan norises apstākļu, veidojuma un pārmantošanas aspektā, gan šīs prakses vērienīguma ziņā ir izcila – atzīst muzikologs Mārtiņš Boiko.
Maija dievkalpojumus ļaudis sauc par „dzīduošonu pi krusta” un notur pēc pašu ierosmes – bez garīdznieku klātbūtnes un vadības. Dievkalpojumu vadītāji ir no pašu vidus. Šī tradīcija kā viena no mūsu vērtībām iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Šobrīd tiek apkopoti materiāli un muzejs piedalās pieteikuma “Maija dziedājumi pie krucifiksiem Ziemeļlatgaē” sagatavošanā, lai tos iekļautu arī Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Ar bagātajām maija dievkalpojumu tradīcijām Ziemellatgalē var iepazīties Balvu reģiona kultūrvēstures datubāzē, Latvijas kultūras kanona mājas lapā un Balvu Novada muzeja ekspozīcijā.
Video no Balvu Novada muzeja ekspozīcijas.
4.maijs pirms 30 gadiem. Rīga - Balvi.
Šogad svinam 30 – tāda jauneklīga un skaista jubileja mūsu valsts atjaunotajai Neatkarībai. Gan toreiz – 1990.gadā, gan tagad gaisā virmo satraukums – lai gan pavisam atšķirīgs. Toreiz izšķīrās Latvijas liktenis. Latvijas PSR Augstākā padome balsoja “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” . Kā raksta LTV ziņu dienesta korespondente Judīte Čunka: “Debates ilga visu dienu, atmosfēra zālē bija tik nokaitēta, ka sēdes vadītājam, Anatolijam Gorbunovam, ik pēc brīža vajadzēja apsaukt vai mierināt kādu runāt gribētāju. Balsojums par Latvijas neatkarības deklarāciju sākas tikai vēlā pēcpusdienā.” Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, vajadzēja vismaz 134 balsis. Tautas frontes pārstāvjiem bija tikai 132. Atlika cerēt uz neatkarīgo deputātu atbalstu. 57 deputāti, neatkarības idejas pretinieki, balsojumā nepiedalījās. Vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem pieņēma ar 138 balsīm. Pēc balsojuma virmoja emocijas - arī ārā, zem parlamenta ēkas logiem, kur tūkstošiem cilvēku, elpu aizturējuši, gaidīja un skaitīja līdzi.
