4.maijs
Andris Līgotnis(1959-1997), Juris Cibulis, Kazimirs Šļakota, deputāti no Balvu rajona, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par neatkarības atjaunošanu.
1989.gads un 1990.gads bija PSRS tautas deputātu, vietējo deputātu padomju un Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu laiks. Augstākās Padomes vēlēšanu dienā LTF (Latvijas Tautas frontes) štābs Balvos bija atvērts visu diennakti, nāca cilvēki, zvanīja telefons, katram bija ko pavēstīt. Koordinācijas centra vadītājas Baibas Voikas piezīmes: “Balsu skaitīšana: 20.01. Sajūsmas brēcieni aiz loga. Līgotnim urā! Kubulos graujošs panākums, 20.33. pirmās bezdelīgas no Briežuciema, LTF labvēlīgas, Cibuļa kungam it sevišķi…..”. LPSR Augstākās Padomes vēlēšanāsno Balvu rajonā uzvarēja visi LTF atbalstītie kandidāti: Balvu 107. vēlēšanu apgabalā A.Līgotnis, Rugāju 109.vēlēšanu apgabalā J.Cibulis, Viļakas 108.vēlēšanu apgabalā K.Šļakota.
Balvu rajona iedzīvotāji aktīvi iesaistījās Augstākās Padomes priekšsēdētāja kandidatūras apspriešanā. Par to, ka A.Gorbunovu vēlās atkārtoti redzēt AP priekšsēdētāja amatā ar 1544 parakstiem apliecināja Balvu rajona iedzīvotāji. ‘Par’ 453 paraksti savākti no Kubulu pagasta, 169 - Bērzpils, 152 - Ploskenas, 78 - Briežuciema, 50 - Rugājiem. Parakstu lapas nosūtīja AP prezidijam, lai 3.maijā pirmajā sesijā iepazīstinātu deputātus ar Balvu rajona vēlētāju gribu.
21. aprīlī Daugavas stadionu Rīgā piepildīja jaunievēlētie parlamenta un visu lojālo pašvaldību deputāti, vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku. Gandrīz visi sanākušie parakstīja aicinājumu jaunajai Augstākajai Padomei – balsot par Latvijas neatkarību, tai skaitā arī deputāti no Balvu rajona.
1990.gada 4.maijā 138 deputātiem balsojot ‘par’ pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
A.Līgotņa teiktais laikrakstam “Vaduguns” 1990.gada maijā: „Kad tika lasīti balsošanas rezultāti, troksnis uz ielas kļuva nepanesams, tūkstošbalsīgais koris sāka skaitīt balsis, kas tiek nodotas ‘Par’ A.Gorbunovs spiests lūgt līdzjutējus netraucēt parlamenta darbu, un lūgums tiek izpildīts - aiz logiem iestājās klusums. Skaitīšana turpinās čukstus. Pie 132 ‘par’ iela uzsprāgst. Tautas liktenis izlemts. Tik varenus saucienus “malači, malači...” nav dzirdējusi neviena auditorija Latvijā ne pirms, ne pēc Kristus dzimšanas.”
Izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli.
Vēl tikai šonedēļ apskatāma izstāde "Atmiņas par Sibīriju''
Vēl tikai šonedēļ apskatāma izstāde "Atmiņas par Sibīriju''!
Daudz laimes!
Šodien savu 75. dzimšanas dienu svin grafiķis Pēteris Džigurs.
Balvu Novada muzejs sveic mākslinieku nozīmīgajā dienā un novēl stipru veselību!
Pirms 93 gadiem darbu sāka Balvu miesta pašvaldība.
Pirms 93 gadiem, 1926.gada 1.aprīlī, darbu sāka Balvu miesta pašvaldība.
1926.gada 21.februārī Balvu latviešu biedrības “Gaisma” ēkā sanāca 186 balvenieši, kuri ar pilnvarām pārstāvēja ap 600 Balvu iedzīvotājus, lai lemtu par pilsētas pašvaldības dibināšanu. Sapulcē atzina, ka Balviem noteikti ir pilsētniecisks raksturs, to norāda apbūvētās zemes platība, valsts un sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaits, kuru nodarbošanās nav zemkopība, bet tirdzniecība un amatniecība.Balvu iedzīvotāju lūgumu piešķirt Balviem pilsētas tiesības, parakstīja pagaidu valdes priekšsēdētājs Kārlis Lācis un sekretārs Reinholds Smurģis, 1926.gads. (LVVA 3723 f., 2.apr., 112 l.)
1926.gadā 19.martā Balvu pagastā, izpildot Iekšlietu ministra rīkojumu, ieradās Iekšlietu ministrijas pašvaldību Departamenta nodaļās vadītājs P.Klinklavs. Viņa uzdevums bija noskaidrot: 1) saimniecisko stāvokli un attīstības izredzes; 2) vēlamas administratīvās robežas; 3) sastādīt projektu par finansiālajām attiecībām starp nākamā miesta pašvaldību un pagasta pašvaldību.
Komisijas atzinums - ievērojot Balvu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, labus un daudzus satiksmes ceļus, kā arī tendenci uz tirdzniecības attīstību, Balviem paredzama laba nākotne un tāpēc jaunas pašvaldības dibināšana vēlama visdrīzākā laikā.
1926.gada 31.martā Balviem piešķīra miesta pašvaldības tiesības, izdalot to no Balvu pagasta pašvaldības sastāva. Līdz ar robežu noteikšanu, iznāca ka miestā robežās dzīvo 1811 iedzīvotāji, ir 240 koka ēkas un 22 mūra ēkas.
Foto Balvi 20.gs.20.-30.gados
Informācijas sagatavošanai izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli.
Atklāta izstāde "Atmiņas par Sibīriju''
22.martā Balvu Novada muzejā, pieminot 1949.gada deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, atklāta izstāde “Atmiņas par Sibīriju’’.
Nolasot vairākus fragmentus no Politiski represēto atmiņu pierakstiem un akcentējot faktu, ka šī gada 25.martā aprīt 70 gadi kopš 1949.gada deportācijas, pasākumu atklāja Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe.
Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aigars Pušpurs uzrunājot klātesošos novēlēja nevienam nepiedzīvot tik dramatisku un grūtus dzīves notikumus.
Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, priekšmeti un apkopoti vairāku izsūtīto ģimeņu likteņu stāsti gan par deportāciju 1941., gan 1949.gadā.
Kā uzsvēra izstādes autore – Balvu Novada muzeja vecākā specialiste, vēsturniece Ruta Akmentiņa: “1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada martā daudzus Latvijas iedzīvotājus pēc iepriekš sastādītajiem sarakstiem un plāna varmācīgi un bez jebkāda tiesas sprieduma, piespiedu kārtā izsūtīja no dzimtajām mājām, no ierastās vides. Aizrestotos lopu vagonos tos aizveda tūkstošiem kilometru tālu, kur cilvēki bija pakļauti pazemojumiem, beztiesībai, badam, nāvei. Paldies ikvienam, kas uzticēja muzejam savas liecības par šiem vēsturiskiem notikumiem!’’
Pasākumā piedalījās arī Balvu novada Politiski represēto nodaļas biedri, skolēni un interesenti.
Noslēgumā Dainis Avotiņš uzdāvināja muzejam savu dzimtas grāmatu “Salauztie likteņi’’.
Izstāde Balvu Novada muzejā būs apskatāma līdz 30.aprīlim.
Fotogrāfijas no pasākuma: ŠEIT
