Muzeja darba laiks Lieldienu Brīvdienās!
Ja plānojat apmeklēt muzeju citā dienā, lūdzam pieteikties iepriekš - līdz 13.aprīlim pa tālruni 64521430 vai 26191243, Gaļina.
Apsveikums!
Apsveicam mūsu novadnieci, tautas daiļamata meistari(1990), keramiķi JOLANTU DUNDENIECI skaistajā dzīves jubilejā! Lai daudz radošas iedvesmas un veiksmes piepildīt iecerēto!
Jolanta Dundeniece dzimusi 1967.gada 4.martā Bērzpils pagastā. Mācījusies Bērzpils vidusskolā, kur arī 4.klasē tapis viņas pirmais darbs no māla. Jolantai skolas gados ļoti patika darboties ar mālu, tāpēc likumsakarīgs turpinājums bija mācības Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. 1987.gadā kopā ar vīru Valdi Dundenieku izbūvēja savu keramikas cepli Bērzpils pagasta Saksmalē. 1996.-1999.gadā paralēli radošajam un pedagoģiskajam darbam mācījās Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Tagad Jolanta ir zīmēšanas skolotāja Bērzpils vidusskolā un vada keramikas pulciņu. Par Ziemeļlatgales keramiku, Dundenieku radošo darbību uzņemta filma „Vāpes dziesma” (2000). https://www.facebook.com/balvumuzejs/posts/1262249787118560
https://www.facebook.com/balvumuzejs/posts/1263002817043257
Balvu Novada muzejā var apskatīties Jolantas un Valda Dundenieku darbus, kas atrodas muzeja krājumā. https://www.facebook.com/balvumuzejs/posts/1291272870882918
Martā muzejā pasakas un teikas!
Kurš gan bērnībā nav lasījis pasakas, vai klausījies ik vakara pasaciņu, vai arī sacerējis savas “pasakas”, stāstot izdomāto no “zila gaisa”.
Latviešu tautas pasakas un teikas – daļa no tautas nemateriālā kultūras mantojuma, kas nodota no paaudzes uz paaudzi. Lai gan pasakas un teikas nav izpelnījušās tik lielu uzmanību no pētnieku puses kā tautasdziesmas, tās tomēr ir ļoti vērtīgs materiāls, kas ļauj pētīt tautas tradīcijas un pārdzīvojumus. Tajās daudzveidīgāk izpaužas tautas sulīgā un izteiksmīgā valoda, tās senākās formas.
Runājot par latviešu pasakām nevar nepieminēt tādus ievērojamus pasaku vācējus un apkopotājus kā Ansis Lerhis – Puškaitis(1859 – 1903), kurš apkopojis teikas un pasakas 7 sējumos savā dzimtajā Džūkstes novadā, kā arī profesors, zinātnieks, valodnieks Pēteris Šmits (1869 – 1938), kuram ir vislielākie nopelni šajā jomā. Viņš savāca un sistematizēja, sakārtoja izdošanai 7895 tautas pasakas un teikas 15 sējumos no visas Latvijas teritorijas. Šajos sējumos ir iekļauti ļoti daudzu vācēju pierakstītie materiāli. Tos vāca gan vietējie novadu pētnieki, gan valodnieki, zinātnieki, etnogrāfi, literāti, publicisti, garīdznieki, kultūras un izglītības darbinieki, skolēni u.c. Liela daļa no savāktajām pasakām nāk tieši no Latgales. Pētera Šmita “Latviešu teikas un pasakas” sējumos ir iekļautas 117 teikas un pasakas arī no Ziemeļlatgales, galvenokārt, pateicoties divām sievietēm – izglītības, kultūras, sabiedriskajām darbiniecēm, Latgales folkloras vācējām - Agnesei Garijonei (84 pasakas un teikas) un Rozālijai Tabinei (4 pasakas un teikas).
Agnesei Garijonei 120
(1897 – 1979)
1897.gada 19.martā Bērzpils pagastā dzimusi Agnese Garijone, izglītības darbiniece (skolotāja, inspektore Ludzas un Daugavpils ģimnāzijā-1940-1944), publiciste (pseidonīmi Bolyune, Purmalīte). 1917.gada rudenī noorganizējusi un vadījusi pirmos Latgales sieviešu - skolotāju sagatavošanas kursus Domopoles (Bērzpils) pagastā, 1918.gadā - Balvos. Sakārtojusi Rozālijas Tabines (Naaizmērstules) rakstu krājumu „Lauku zīdi” un ievietojusi plašāku apskatu par rakstnieces dzīvi un darbu. No mātes Teklas Garijones pierakstījusi un nodevusi profesoram P.Šmitam ap 700 tautasdziesmu. A.Garijones „Atmiņas par Mōti” publicētas 1936.gada „Katoļu Dzeive” un atkārtoti „Tāvu zemes kalendārā, 2007”. Mirusi 1979. gada 18. novembrī, apbedīta Rikavas kapos.
Atklāta "Mežģa"20 darba gadu jubilejas izstāde
Balvu Novada muzeja izstāžu zālē otrdienas vakarpusē valdīja neierasta rosība, jo tika suminātas čaklās pulciņa “Mežģis” rokdarbnieces, kuras ar izstādes atklāšanu atzīmēja 20 darba gadu jubileju. Pasākumā pulcējās daudzi interesanti, kuri ciena un apbrīno dāmu radošumu, uzņēmību un rokdarbu amatu prasmes. Izstādē eksponēti Skaidrītes Šneperes, Aldonas Cepurītes, Regīnas Loginas, Velgas Rudukas, Zinaīdas Dokānes, Annas Budevičas, Annas Mačas, Maijas Eņģes, Margaritas Sležas, Intas Gargurnes, Lucijas Laganovskas, Vandas Voronovas rokdarbi.
Jo īpaši lielu uzmanību izpelnījās pulciņa “Mežģis” priekšsēdētāja Skaidrīte Šnepere, kura saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pasākumā Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks sveica Skaidrīti Šneperi par šo novērtējumu, kā arī visu radošo komandu.
Apskatīt izstādi, teikt apsveikuma vārdus un sveikt rokdarbnieces bija ieradušies vairāki desmiti draugu un amata prasmju cienītāju. Viņu pulkā bija arī Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Cunska, kura pateicās par rokdarbnieču veikumu: “Jūs mums visiem darāt prieku. Mīļš, mīļš jums paldies. Lai jums laba veselība, sirdsmiers, optimisms, kura jums noteikti netrūkst, un kaut mēs visi spētu būt tādi kā esat jūs. Paldies, mīļās!”
Izglītības, kultūras un sporta (IKS) pārvaldes vadītājas vietniece kultūras un sporta jautājumos Iveta Tiltiņa Margaritai Sležai, Aldonai Cepurītei un Regīnai Loginai pasniedza IKS pārvaldes Pateicības rakstus par ilggadēju un radošu darbu tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanā un organizēšanā, kā arī visām rokdarbniecēm vēlēja: “Lai izdodas vēl ilgi darīt to, ko darāt un neaizmirstiet šo mantojumu nodot saviem bērniem un mazbērniem. Lai pietiek spēka, miera un mīlestības!”
Kā jau jubilejā, ziedus un dāvanas pasniedza arī Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne un mākslinieciskā vadītāja jeb, kā teica pulciņa “Mežģis” dalībnieces, krustmāte Ilga Oplucāne. Ar klusuma mirkli tika pieminētas tās dalībnieces, kuras nu jau ir aizsaulē, bet devušas nenovērtējamu ieguldījumu pulciņa darbībā.
Gan apsveikuma, gan pateicības vārdus pauda Latvijas Sarkanā krusta Balvu komitejas priekšsēdētāja Rudīte Krūmiņa: “Mēs saņemam no jums cimdiņus, zeķītes, cepurītes, šallītes. Man ir jānoliec galva jūsu priekšā, paldies jums. Vēlu jums izturību, dzīvesprieku un vēl adīt un adīt. Es uz jums skatos un apbrīnoju. Lai Dievs dod man tādu veselību un piedzīvot tādu laiku, lai es varētu tik skaistos gados tik daudz radoši darboties. Lai pirksti jums nenogurst. Lai jums veicas!”
Sveicieni lielajā darba jubilejā un pateicības vārdi par darbu, kas tiek darīts izskanēja arī no citiem atnākušajiem.
Arī pašas rokdarbnieces teica paldies vārdus un dāvināja ziedus visiem saviem atbalstītājiem. Skaidrīte Šnepere pastāstīja par darbošanās aizsākumu, par pieredzēto 20 darba gados, kā arī pastāstīja par darbu komandā.
