Pirms 120 gadiem dzimis Staņislavs Stukmanis

1904. gada janvārī Domopoles (tagad Bērzpils) pagastā dzimis pašvaldību darbinieks Balvu pilsētas vadītājs /1941–1944/ Staņislavs Stukmanis.
Strādājis par dārznieku. Bijis aktīvs pašdarbnieks, dziedājis baznīcas korī, piedalījies IX Latviešu Dziesmu svētkos 1938.gadā, Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Balvu nodaļas kora sastāvā. 1940.gada jūnijā piedalījies Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Brīvajā laikā rakstīja dzeju, komponēja, gleznoja, skolā gan bija mācījies tikai dažus gadus.
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā uzņēmās pildīt Balvu pilsētas galvas pienākumus (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos, 219. lpp.)
St.Stukmanis bija izsūtīts uz Sibīriju, no izsūtījuma atgriezās smagi slims. Miris 1967.gadā 63 gadu vecumā, apbedīts Rugāju pagasta Dubļukalna kapos

Atmiņas par Staņislavu Stukmani

• “Strādāja par dārznieku, prata mūrnieka darbus, palīdzēja man darināt tautastērpus - zīmēja ornamentus, prata arī skaisti izšūt. Darbojās kā Katoļu Jaunatnes biedrības priekšnieks, biedrībai bija arī savs karogs. Pēc kara Rīgā tiek apcietināts, no izsūtījuma atgriezās kā 1.grupas invalīds, sākumā bija gulošs, vēlāk ar kruķu palīdzību varēja pārvietoties, dzīvoja pie manis, palīdzēja pīt kapu vainagus...”. /māsa Marija Garā (Stukmane), 1994)/
• “Mans vectēvs un vecmamma dzimuši Dricēnos, pakāpeniski gājuši uz Balvu pusi, pēdējā mammas dzīves vieta pirms aiziešanas uz Lācupi bija Dubļukalns. Staņislavs bija jaunākais, ģimenē septiņi bērni izauguši, dzīvoja trūcīgi. Nebija savas mājas, zemes. Īrēja pie saimnieka kūti gotiņai, visu vajadzēja atstrādāt. Kad beidzās karš, pārbrauca ar māsu uz Rīgu, mainīja uzvārdu, strādāja par sētnieku. Gāja garam skolotājs A. un nodeva čekai. Mans brālis bija klāt, kad Staņislavu arestēja, viņš bija atgriezies no kara, strādāja milicijā. Staņislavs bija teicis: “Albertiņ, palīdzi man!” Vēlāk Alberts stāstīja: “Bet ko es varēju palīdzēt, es biju formā, nevarēju atzīties, ka mans radinieks”. Nosēdēja 10 gadus, kad atgriezās nebija pensijas, bija valsts ienaidnieks. Ļoti mīlēja puķes, kaplēja celiņus, zāģēja malku. Viņam tika uzbūvēta piemērota pirts, lai varētu nomazgāties. Adīja sev jaku, izšuva tīkliņa aizkarus, lai nopelnītu iztiku, taisīja papīra puķes vainagiem. Bija labsirdīgs, laipns, gudrs, vienmēr varēja prasīt padomu. Izgudroja Balvu tautastērpu - vilnas balti svārki, apakša rotāta, veste gar malām rotāta. Bet to neapstiprināja. Jaunības gados taisīja baznīcai Krusta ceļa bildēm rāmjus, izšuva priekš Svētās Mises drēbes. Kad atgriezās no izsūtījuma drēbes vēl kalpoja. ... Bija atnākusi ciemos kāda sieviete, Staņislavs teica: “Es tev kaut ko parādīšu”, kā cēlās no gultas tā nomira.”/Lucija Baikova (Kopāne), “Atmiņas par mātes brāli”, 2006/

Ruta Akmentiņa (2024)

Izmantotā literatūra

1. Balvu Novada muzeja krājuma materiāli no rokrakstu un fotomateriālu kolekcijas par St.Stukmani
2. Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos, 2009.-219 lpp.
3. IX Latviešu dziesmu svētki https://fliphtml5.com › zxrsc › garf › basic
4. Latgales dati, https://latgalesdati.du.lv › persona

Fotogrāfijas no Balvu Novada muzeja krājuma

1. Staņislavs Stukmanis 20.gs.30.gados.
2. Staņislavs Stukmanis pēc atgriešanās no Sibīrijas Balvos 20.gs.50.gadu beigās