Leģendārais stiprinieks Jānis Pilmanis

Jānis Pilmanis dzimis 1883.gada 4.aprīlī Jaungulbenes pagastā. Vecāki pārcēlušies dzīvot uz Rugājiem. J.Pilmanis beidzis pagasta skolu, iemācījies mūrnieka amatu.
Bijis Latvijas Neatkarības kara dalībnieks Latgales partizānu pulka sastāvā. Pēc kara J.Pilmanis iekārtoja savu saimniecību Balvu pagasta “Celminiekos” (tagad Kubulu pagasts).

Piedalījies Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa pamatu veidošanā. “Pieminekļa atklāšanas laikā visu skatus saistija kāds vīrs, ko draugi partizāni atnesa uz rokām. Tas bija vecais, no lielinieku varas daudz cietušais partizāns Jānis Pilmanis. Tagad viņu piemeklējusi grūta slimība un saliekusi kādreiz vareno un spēcīgo stāvu. ... Būdams akmeņkalis, priekš saslimšanas viņš cītīgi strādājis pieminekļa pamatnes celšanas darbus un uzcēlis lielāko daļu. Acis nenolaizdams, viņš sekoja katrai sava bijušā virspavēlnieka kustībai un gaidija, kad tas pieies arī pie viņa. Un kad ģenerālis piegāja un saņēma viņa roku, tad vecais partizanis, kuram slimība laupijusi kustību, acīm sapratās ar savu bijušo virspavēlnieku.” /“Lāčplēsis”, Nr.6 (11.11.1938)/ Laikrakstā “Brīvā Zeme”, Nr.183 (16.08.1938), ievietota fotogrāfija, kurā redzams kā ģenerālis J.Balodis sasveicinās ar J.Pilmani pieminekļa atklāšamas dienā 1938.gada 14.augustā.
Jānis Pilmanis bija profesionāls mūrnieks un akmeņkalis. Vēl tagad dažviet saglabājušās no skaldītiem laukakmeņiem viņa celtās saimniecības ēkas.
J.Pilmanis bija spēkavīrs, par viņa spēku klīda leģendas. Fragmenti no rakstiem, kas publicēti 20.gs.30.gadu preses izdevumos par Jāni Pilmani un viņa brīnumaino spēku.
“Bijis varens stiprinieks, dažreiz pat gājis cīkstīdamies pa tirgiem. Bet lielinieku laikā viņam iznācis tā, ka sarkanie viņu sagūstījuši, kādu laiku turējuši Gulbenes pils pagrabos, tad veduši aiz parka lejā pie šķūņa šaut nost. Pašam Pilmanim vajadzējis rakt sev kapa bedri. Un viņš to izracis. Pēc tam piegājis klāt abiem sarkanajiem, kas turpat sēdējuši, un teicis: „Redzat, biedri, es zinu, ka man jāmirst. Bet priekš nāves man vēl gribētos uzvilkt vienu dūmu." Labi. Viens no sarkanajiem ieņēmis šauteni padusē un devis Pilmanim smēķi. Tad Pilmanis pagrābis lielinieka šauteni aiz stobra, varen ātri sitis tiem. Sargi pakrituši nesamaņā. Pilmanis aizbēdzis. /“Brīvā Zeme”, 04.08.1936/
Tas pats Pilmanis, kas pēc sava kapa izrakšanas tiek ar sargu pasišanu sveiks laukā no lielinieku tribunāla nagiem, vēlāk Orloviešu mājās dabū no igauņiem ložmetēju un to ar visiem piederumiem nes 23 kilometrus līdz Pokratas muižai, kur tad mituši Rugāju partizāni. Tā zaļie tikuši pie sava pirmā ložmetēja. /“Pērkonkrusts”, 19.11.1933/
Vissmagākie gadi Pilmaņu ģimenei bija kad Latviju okupēja PSRS karaspēks. “Sarkanie atbrauca ar smago mašīnu, atstāja to uz Vetkas ceļa, jo līdz Pilmaņu mājai nevarēja iebraukt. Stiprinieks jau bija gulošs. Tā ka Pilmanis miesās bija dūšīgs un smags, gabaliņu panesuši, tie nometa Pilmani ceļa malā grāvī. Tikai noteica: “Lai sapūst tepat” (krievu valodā)” (Āze A. “Brīvības cīņu dalībnieks - stiprinieks Jānis Pilmanis”, 21.lpp.)
Jānis Pilmanis miris 59 gadu vecumā 1942.gadā, apbedīts Bērzkalnes pagasta Priedaines kapos.
2019.gadā izdota Annas Āzes sakārtotā atmiņu burtnīca “Brīvības cīņu dalībnieks - stiprinieks Jānis Pilmanis”.

Fragments no A.Āzes sakārtotās atmiņu burtnīcas: “J.Pilmanis balveniešiem ir dzīva leģenda. Jānis Pilmanis nebija milzis, kādi pasakās tiek tēloti stiprinieki. Viņš bija vidējā auguma, platiem pleciem, vareni muskuļotām rokām. Mīlēja nēsāt pagarus matus - gandrīz līdz pleciem. Tie bija kupli, tāpat kā labi koptā bārda. Gaitā lēns, nosvērts. Ar savu izcilo spēku citu priekšā nedižojās. Ar līdzpilsoņiem saticīgs. Smaidošs un labestību apgarots. Samtainu balsi, labsirdīgām zilām acīm. ... Jāni Pilmani! Manas apkopotās un atmiņu burtnīcā uzrakstītās rindas ir pateicības apliecinājums tev, Tavam neparastajam spēkam, Tavam nesavtīgajam darbam, Tavai dzīves ziņai. Šajā pasaulē ir tādi spēki, kuri sapazīstina cilvēkus, lai tie kopā no sirds, stipriniekam pateiktu: “Paldies, ka Tu biji!”

Foto: Jānis Pilmanis ap 1935.gadu. No mazmeitas M.Sprudzānes personīgā arhīva.
Foto: Jānis Pilmanis ar sievu Emmu un meitu Edu 1927.gadā. No A.Āzes apkopotās atmiņu burtnīcas “Jānis Pilmanis Brīvības cīņu dalībnieks-stiprinieks”, 11. lpp.

Informāciju sagatavoja vecākā speciāliste vēsturniece Ruta Akmentiņa, izmantoti Balvu novada muzeja krājuma, periodika.lv materiāli, Āze A. “Jānis Pilmanis “Brīvības cīņu dalībnieks -stiprinieks”, 2019-28 lpp.