Latgaliešu kāzas Rīgas centrā!

Rakstniecības un mūzikas muzejā 22. augustā notika latgaliešu kāzas ar „īstiem” bryuti, bryutganu, vedejtāvu, vedejmõti, krystamõti, krystāvu, podruškõm, brõlinīkīm (folkloras kopa Grodi) un citiem kāzu viesiem. Lai rīdziniekus iepazīstinātu ar latgaliešu kāzu apdziedāšanās tradīcijām, ceļu no Latgales līdz Rakstniecības un mūzikas muzejam mēroja „nelūgtie viesi” – stõmači no Medņevas (Medņevas etnogrāfiskais ansamblis) un Bērzpils (folkloras kopa Saivenis), bet no Rekovas ieradās kāzu čigāni (folkloras kopa Rekovas dzintars). Apdziedāšanās tradīcijas sarīkojuma ievadā skaidroja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne: „Latgalē šur tur vēl joprojām sastopama, bet senāk kā obligāta sastāvdaļa eksistēja šāda tradīcija – kāzās ieradās vietējās sievas dziedātājas, kuras apdziedāja visus svētku dalībniekus. Asprātība parādījās izskata, rakstura un sociālā statusa apdziedāšanā, tomēr dominēja seksuāla un erotiska rakstura dziesmas. Tā ir rituāla darbība, kas kultivē jaunā pāra auglību, kura savukārt nodrošina ģimenes pieaugumu un dzimtas turpinājumu. Vienlaicīgi kopienas ietvaros realizējās stingra sociālā uzraudzība.” Pasākums bija ļoti kupli apmeklēts – muzeja zāle bija pārpildīta, taču tas pozitīvo gaisotni tikai pastiprināja. Uz improvizētajiem kāzu galdiem netrūka ne alus, ne šmakovkas, nedz pašceptās lauku maizes un pīrāgu. Apdziedāšanās starp folkloras kopām izvērtās īstos dziesmu karos. Brīžiem klausītājiem svila ausis no kolorītajiem un aklātajiem dziesmu tekstiem. Daudzi klausītāji itin labi saprata latgaliešu valodu un dziedāja līdzi. Daudzi palīdzēja nesapratējiem tulkojot dziedāto. Savukārt Rekovas dzintara enerģiskā mūzika aicināja dejot ne tikai kāzu dalībniekus, bet arī skatītājus. Vēl krietnu laiku pēc pasākuma beigām muzejā skanēja latgaliešu mūzika un dejas soļi. Pa atvērtajiem logiem latgaliešu kāzu dziesmas skanēja līdz pat Prezidenta pilij. Pasākums “Kāzas Latgalē” tematiski pieskaņots izstādei “Dzejmūzikas erotica”, kas Rakstniecības un mūzikas muzejā atvērta vēl līdz 16. septembrim. Modris Teilāns