Mūsu Lāčplēši

Par varonību Neatkarības kara kaujās vairāk 30 novadnieki saņēma augstāko valdības apbalvojumu - Lāčplēša Kara ordeni. Starp viņiem gan tie, kuri dzimuši tagadējā Balvu novada teritorija, gan tie, kurus uz mūsu pusi atveda dzīves un darba gaitas, šeit pavadīti viņu pēdējie dzīves gadi.

Pēc nāves augstākais valdības apbalvojums piešķirts 1920.gadā kaujā kritušajam Hermaim Ludvigam, 1920.gadā no ievainojumiem mirušajam Andrejevam Jegoram.

Bērzpils pusē dzimis ģenerālis Olekšs Kazimirs. Tagadējā Tilžas pagastā dzimis Balodis Vilis, ordenis viņam piešķirts par varonību kaujā par dzimto ciemu, 1919.gada 29.oktobrī kopā ar dažiem kareivjiem viņš devās ienaidnieka aizmugurē, aizsprostoja lielinieku atkāpšanās ceļu un personiski ieguva 3 ložmetējus, tā sekmēdams ciema ieņemšanu bez zaudējumiem.

Deviņi LKOK apbedīti Balvu novada Balvu, Priedaines, Garosilu, Kamoļkalna, Stāmeru, Šķilbēnu kapos.

Augstāko valdības apbalvojumu saņēmuši brālēni Gurckis Voldemārs Jāņa d. un Gurckis Voldemārs Otto d., viens apglabāts Priedaines kapos, otrs Liepājas Centrālajos kapos.

Šķilbēnu pareizticīgo kapos apbedīts Pleskavas guberņā dzimušais bijušais 6. Rīgas kājnieku pulka virsseržants Ivanovs Nikolajs. Pagājušā gadsimta 70.gados Viļakā  miruši Ļubimovs (Lavrentjevs) Aleksejs un Tenisons Eduards. 

Dažādi izvērsās LKOK likteņi Latvijas okupācijas laikā daudzi tika apcietināti, izsūtīti uz Sibīriju vai Otrā pasaules kara beigās devās emigrācijā.

Astoņi LKOK miruši izsūtījuma laikā Sibīrijā, viņu kapavietas nav zināmas. Burmeisters Jānis 1941.gada 21.februārī arestēts, deportēts uz Krieviju. Miris 1942.gada 15.maijā Jeņisejskas cietumā Krasnojarskas apgabalā nesagaidot tiesas spriedumu. Igaunis Stepans 1941.gada 14.jūnijā ar ģimeni  sievu Olgu, meitām Lidiju un Ženiju izsūtīts no Tilžas pagasta Žeikeriem (Lieta Nr. 13623). Atradies Sverdlovskas apg., Sevurallags, miris 1942.gadā. Ģimene atradusies Krasnojarskas apg., Berjozovskas raj. Olga mirusi 1943.gadā, meitas atbrīvotas 1956.gadā.

Dzīves ceļš uz mūsu novadu atveda bijušo 7. Siguldas kājnieku pulka virsseržantu Mendi Teodoru, viņš miris 1986.gadā Žīguru pagasta Katlešu ciemā, apbedīts Liepnā. Kādu laiku Balvos dzīvoja Arvīds Ozols, viņš  bija policists Balvos, 1929.gadā 19. Abrenes aizsargu pulka rotas komandieris.

Mūsu novada Lāčplēši apglabāti arī citās Latvijas un ārzemju kapsētās.

Balvu pagastā dzimis Hugo Brente, viņu dzīves ceļš aizveda uz Jelgavas pusi. Mazdēla Jāņa Brentes atmiņas “/.../ Pēc I. Pasaules kara H.Brente kā brīvības cīnītājs saņem balvu - 17 hektārus zemes un sāk saimniekot "Ozoliņos". 1935.gadā ģimene pārcelas uz Dalbes "Nordeķiem", kur sāk strādāt par mežsargu Nordeķu apgaitā. H.Brente strādā par mežsargu līdz 1945.gada februārim, kad viņu apcietina. Vecotēvu izveda uz soda nometni Krievijas ziemeļrietumos, bet atbrīvo 1948.gadā, kad atbrīvo slimos gūstekņus. Bijis ļoti saticīgas dabas vīrs, rūpējies par ģimeni. Viņam bija divas meitas un dēls - mans tēvs. H.Brente bijis pietiekami patstāvīgs un izlēmīgs, nebijis no valodīgajiem. Vispār Brentes vīrieši nekad nav bijuši lieli runātāji. /.../” (“Ozolnieku Avīze” , 11.2003.)

Pēteris Dauka bija viens no pirmajiem 16 ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotiem, kas apbalvojumu saņēma no prezidenta Jāņa Čakstes 1920.gadā 11.novembrī karaspēka parādes laikā Rīgā. Ģimeni izsūtīja no Rugāju pagasta 1941.gada 14.jūnijā. P.Daukam izdevās izvairīties no izsūtīšanas. Otrā pasaules kara beigās viņš emigrēja uz Lielbritāniju. “Viņš bija kluss virs, tikai viņa tuvākie draugi zināja, ka viņa krūtis greznoja Latvijas augstākā varonības zīme - Lāčplēša  kapa ordenis.” (“Londonas Avīze”, 10.07.1981)

Balvu Novada muzeja krājuma Rokrakstu kolekcijā glabājās LKOK Nikolaja Ivanova, un Alekseja Ļubimova (Lavrentjeva) atmiņu stāstījums ko pierakstīja A.Ļubimova dēls Leonīds Ļubimovs.