1988.gada vasara Balvos

          20.gs. 80.gadu beigās Latvijā sākās aktīva sabiedriski politiska rosība par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Balvos pārmaiņas sākās 1988.gada vasarā. Domubiedru grupa: Vilis Bukšs, Andrejs Bužs, Juris Cibulis, Gvido Lielmanis, Aldis Pušpurs un Antons Slišāns laikraksta “Vaduguns” 1988.gada 30.jūlija numurā aicināja iedzīvotājus apvienoties Tautas frontē. “/.../Mūsu rajona iedzīvotāji, neatkarīgi no jūsu tautības, partijas, reliģiskās piederības, aicinām visus uz diskusiju par pārbūves procesa reālās situācijas apzināšanu savā rajona, par Tautas frontes izveidošanu un tās uzdevumu noteikšanu. Pārdomājiet savus priekšlikumus un nāciet uz sarunu 13.augustā plkst.11 Balvu rajona kultūras namā. Lai diskusija būtu auglīga, pagaidu iniciatīvas grupa lūdz iedzīvotājus būt patiešam aktīviem un piebiedroties gribošiem šajā kustībā. Nāciet, izsakieties, rosiniet, lai vēlāk kopīgi darbotos! /.../”

 LTF koordinācijas centra izveides sapulce Balvos 1988.gada 13.augustā. Foto no muzeja krājuma.

 Atsaucoties uz 30.jūlija aicinājumu 6.augustā laikrakstā “Vaduguns” publicēts Imanta Koliņa raksts “Pret ko un par ko”. Fragments no I.Koliņš raksta: “/.../ Domāju, ka sešiem biedriem, kas parakstījuši mūsu avīzē publicēto kopējas saiešanas aicinājumu, šī ideja radusies ilgāku pārdomu rezultātā. Atceros, ka padomju saimniecības «Viļaka» kompleksa «Gulbis» vadītājs V. Bukšs mūsu avīzē izteica savu viedokli, ka rajonā vajadzētu izveidot iniciatoru grupu pārbūves veicināšanai. Ar viņu un atturības kluba «Ezerrieksts» vadītāju A.Bužu mums bija saruna par šādas grupas vajadzību. Zinu, ka radoši, novatorisku ideju paudēji un cīnītāji par tām savā darbībā ir pedagogs un «Skolotāju Avīzes» korespondents J. Cibulis, kolhoza «Cīņa» priekšsēdētājs A. Slišāns. Personīgi neesmu pazīstams ar G.Lielmani un A.Pušpuru, bet tas manī netraucē veidoties priekšstatam, ka arī šie cilvēki aktīvi iestājas par mūsu sabiedrībā notiekošo revolucionāro procesu virzīšanu. Atbalstu minēto sešu biedru aicinājumu./.../” Raksta autors izsaka domu, ka labi būtu ja ikviens uz šo saiešanu atnāktu ar savu, kaut vai nelielu, bet konkrētu programmu, ar saviem priekšlikumiem. Par Tautas fronti, par tās veidošanu, darbību, mērķiem un uzdevumiem I.Koliņš aicināja rakstīt vēstules “Vaduguns” redakcijai: ”/.../Ja katrs no mums aktīvi pieliksim savu prātu un plecu pārbūves īstenošanā, tad neapšaubāmi lielais darbs uz priekšu sekmīgāk virzīsies.”

 Aicinājumam atsaucās rajona iedzīvotāji. 13.augustā uz diskusiju pionieru un skolēnu namā pulcējās cilvēki, neviens tobrīd viņus neskaitīja, Imants Koliņš savās atmiņās minējis 50-60 cilvēkus, citviet minēti apmēram 80. I.Koliņa atmiņu fragments: “/.../Runāja visi iniciatīvas grupas, arī citi saieta dalībnieki, Latvijas komunistiskās partijas sekretāre Jevgeņija Gusakova, viesis no Rīgas - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības pārstāvis Uldis Zandbergs. Viedokļi ļoti dažādi, atsevišķi - pat nesaprotami.” Diskusījā aktīvi iesaistījās ap 20 dalībnieki, bet par kopīgu darbību Tautas frontē izteica vairāk kā 50 dalībnieki, to apliecinot ar parakstiem.

Fragments no Imanta Koliņa runas LTF koordinācijas centra izveides sapulcē 1988.gada 13.augustā

Diskusijā runāja par to, ka topošajai Tautas frontei jābūt nevis kustībai, bet plašai organizācijai. Koordinācijas centra sanāksmē pieņēma tuvākās darbības virzienus, rosināt, nevis organizēt «no augšas», iniciatoru un atbalsta grupu veidošanos, propagandēt Tautas frontes mērķus un uzdevumus, gatavoties Tautas frontes rajona sapulcei.

Sanāksmē pieņēma lēmumu griezties pie Latvijas komunistiskās partijas rajona komitejas pirmā sekretāra Vitauta Varnas un Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Jāņa Dūdas un ar laikraksta «Vaduguns” starpniecību darīt iedzīvotājiem zināmu, kāda ir pienākumu sadale, kādus jautājumus kārto komunistiskās partijas rajona komitejas sekretāri, rajona izpildkomitejas atbildīgie darbinieki. Griezties pie rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja J. Dūdas, lai risinātu jautājumu par migrācijas pārtraukšanu Balvu un Viļakas pilsētās, Kupravas un Žīguru ciematos. Panākt, lai tiktu publicēts: ko un cik lauksaimniecības produktu ražo rajonā, cik no ražotā paliek rajonā, kāda ir sadale procentos. Cik cilvēku rajonā strādā administratīvajā un pārvaldes aparātā, lauksaimniecībā, rūpniecībā, iestādēs, organizācijās; cik rajonā ir strādnieku, kolhoznieku, apkalpojošās sfēras darbinieku; kas tiek darīts administratīvā un pārvaldes aparāta štatu samazināšanā. Diskusijā izskanēja ierosinājums apspriest rajona Tautas deputātu padomes sesijā jautājumu par ekoloģisko situāciju, it sevišķi par Balvu un Viļakas ezeru saglabāšanu, un turpmākās piesārņošanas novēršanu.

1988.gada 13.augusta sapulces laikā tapušais saraksts, kurā reģistrējās nākamie tautfrontieši.

1988.gada 13.augustā izveidojās koordinācijas centrs astoņu cilvēku sastāvā. Tie bija Juris Annuškāns - sakaru mezgla inženieris, Vilis Bukšs - padomju saimniecības «Viļaka» kompleksa “Gulbis» vadītājs, Andrejs Bužs - pensionārs, Juris Cibulis - Tilžas vidusskolas skolotājs, Imants Koliņš - laikraksta «Vaduguns» redakcijas nodaļas vadītājs, Gvido Lielmanis - Viļakas kinoteātra kinomehāniķis, Aldis Pušpurs - Susāju ciema Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs, Antons Slišāns - kolhoza «Cīņa» priekšsēdētājs. Koordinācijas centrs pieņēma aicinājumu rajona iedzīvotājiem veidot Tautas frontes atbalsta grupas kolhozos, padomju saimniecībās, skolās, uzņēmumos, iestādēs. Pieņēma arī lēmumu, ka turpmāk visus jautājumus kārtos Tautas frontes veidošanas koordinācijas centrs.

Koordinācijas centra darbība netika dokumentēta, apspriedēs nerakstīja protokolus, tādēļ ir saglabājušās tikai atmiņas, piezīmes, dienasgrāmatu lappuses.

Viena no 13.augusta diskusijā izvirzītajām prasībām bija laikrakstā “Vaduguns” regulāri veidot Tautas frontes lappusi. 22.augusta sanāksmē Koordinācijas centrs vienojās, ka lappuses nosaukums būs “Atmoda.” 1988.gada 27.augustā laikrakstā “Vaduguns” publicēta pirmā “Atmodas” lappuse. “Rīta zvaigzne vēsta ausmas tuvošanos. Darba cilvēks mostās, lai ietu savu ikdienas soli. Godīgs tikumisks darba darītājs iet ar domu: kas paliks aiz viņa, kādās pēdās ies viņa pēcteči. Mēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un patiesi! Konkrētos pārbūves darbos rādīsim ka mēs esam apņēmušies krasi mainīt ceļa virzienu! /.../”, šāds aicinājums izskanēja pirmajā “Atmodas” lappusē.

1988.gada vasarā sāka veidoties Latvijas Tautas frontes (LTF) atbalsta grupas rajona ciemos, darba kolektīvos, līdz ar to sākās LTF Balvu rajona nodaļas veidošana.

Vasaras nogalē pie Balvu ezera akcijas „Glābiet jūru” ietvaros notika pasākums, kas guva plašu rezonansi ar tiesu darbiem pret akcijas organizētāju Balvu rajona kultūras nama direktori Marutu Castrovu, bija ierosināta administratīvā lieta par mītiņa organizēšanu bez saskaņošanas ar rajona izpildkomiteju.

Akcijas „Glābiet jūru” ietvaros pasākums pie Balvu ezera 1988.gada septembrī. Foto no muzeja krājuma.

3.septembrī laikrakstā Vaduguns atbalstot Vides aizsardzības kluba iniciatīvu publicēts Ilgas Oplucānes aicinājums “Cilvēk, Tavi ūdeņi mirst!” Tajā teikts: “Paklausi aicinājumam un 3.septembrī plkst.18 aizej pie sava ezera vai pie savas upes, vai jūras, lai apstātos un mazliet padomātu, kas tu esi, no kurienes tu nāc un uz kurieni tu ej. Padomā, kas ir bezgalīgās debesis virs tavas galvas un dziļā jūra, ūdeņi pie tavām kājām, kas lēni mirst. Mums jāglābj sava zeme, bet vispirms tas ir jāaptver un jāsaprot, ka mums jātop vienotiem savā darbā.”

Vides aizsardzības kluba iniciatīva vienā laikā visā Latvijā pulcēties aizlūgšanā par Baltijas jūras saglabāšanu atbalsi guva arī Balvos. 3.septembrī pulksten l8 pie Balvu ezera bija sanākusi grupa iedzīvotāju, lai izteiktu savu nostāju pret vides, ūdeņu piesārņošanu. Tīrus ūdeņus, tīru apkārtni tas ieskanējās uzrunās. Aizlūgšanas vārdus teica Balvu evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andrejs Kavacis. Balvu ezerā uz plosta dega ugunskurs, ezerā ielaida uz paliktņiem novietotās un aizdedzinātās svecītes. Uz A. Kavača aicinājumu sakopt vismaz pulcēšanās vietu atsaucās visi. Tika sameklēti darba rīki, iztīrītas kāpnes, kas veda uz ezeru.

“Līdz smieklīgumam - viens solis”. Raksts ar šādu virsrakstu 1988.gada 24.septembrī publicēts laikrakstā “Vaduguns”, autors jurists Andris Līgotnis. Fragmenti no A.Līgotņa raksta: “/.../ Ir trešais septembris. Pulkstenis rāda 18.Visā Baltijā - Helsinkos, Stokholmā, VFR pilsētās, Igaunijā, Lietuvā un, protams, arī mūsu republikā ļaudis iziet jūras, upju un ezeru krastos, lai vienotos simboliskā lūgšanā par tīriem ūdeņiem. /.../ Balvos notika progresīvs, interesants un, manuprāt, visnotaļ humāni virzīts masu pasākums. /.../ Pasākums aizritēja. Relatīvā mierā pagāja nedēļa. Tomēr uz nedēļas beigām dažos kabinetos sākās savāda rosīšanās, telefonu zvani. Mazāk zinošos konsultēja ar zināšanām vairāk apveltītie, līdz otrdien, 13.septembrī, pulksten 16.30 uz Balvu rajona tautas tiesas priekšsēdētāja Eduarda Veisa rakstāmgalda gulst it kā kārtības vārdā milicijā tapis dokuments - administratīvais protokols. Tas sastādīts par iepriekš minētā pasākuma organizētāju - rajona kultūras nama direktori Marutu Castrovu. Pašlaik, pēc manā rīcībā esošām ziņām, Balvu milicija ir vienīgā šāda tipa iestāde visā Baltijā, kura iepriekš minēto akciju savā rajonā uzskata par nelikumīgu un bargi sodāmu. Jā, iespējamais sods ir visai iespaidīgs - naudas sods līdz 300 rubļiem vai «15 sutkas». Tātad Rīgā, Rojā, Jūrmalā, pat tuvākajās kapitāla zemēs ļaudis, uzstādamies par tīriem ūdeņiem, dara svētīgu darbu, bet Balvos tā ir klaja nelikumība, administratīvi sodāms pārkāpums? /.../ Jāsaka, ka stipri apšaubāma ir arī milicijas iniciatora loma, jo pēc aculiecinieku paskaidrojumiem, pasākuma laikā un vietā miliču uniformās nav bijis, savukārt iekšlietu daļā nekādas pilsoņu sūdzības vai iesniegumi par 3.septembra akciju nav saņemti. Ceru, ka man piedosiet nezināšanu, bet šī protokola idejisko «krusttēvu» vārdus nosaukt nevaru – gluži vienkārši nezinu tos, bet var jau būt, ka paši pieteiksies. Neticiet? Es arī ne. Paskatīsimies, par ko tad tiek apsūdzētā šī kultūras kopēja! Izrādās - par nelikumīga mītiņa organizēšanu. Tātad šis aizlūgums Balvos atšķirībā no citiem Baltijas reģioniem ir kluvis par mītiņu un nelikumīgu tāpēc, ka notika neprasot izpildkomitejas atļauju. /.../ parka nostūrī šis pasākums noritēja ar neapšaubāmi progresīvu lozungu, notika organizatoriski un ētiskī augstā līmenī, bet tas, ka pēc mācītāja A. Kavača aicinājuma klātesošie saveda kārtībā gadu gaitā par miskasti pārvērstās kāpnes uz ezeru, komentārus vispār neprasa. /.../ Jūs noteikti interesēs, kā šo delikāto problēmu atrisināja tiesnesis E.Veiss, ja šādas apsūdzības administratīvo materiālu viņš ieraudzīja pirmo reizi savā jurista praksē? /.../ Viņš piekrita prokurora viedoklim, M. Castrovu attaisnoja un administratīvo lietvedību izbeidza. Gribētos zināt, kas vēlējās padarīt smieklīgu mūsu Balvu rajonu ne tikai republikas, bet visas Baltijas mērogā. /.../”

Vasarā sākušās aktivitātes turpinājās, daudzi iedzīvotāji aktīvi ņēma dalību dažādos pasākumos, turpinājās Tautas frontes nodaļas veidošana. Septembrī koordinācijas centrs rīkoja sapulci, prasību atzīt latviešu valodu par valsts valodu parakstīja 161 sapulces dalībnieks; novembrī Balvu rajona iedzīvotāji pulcējās manifestācijā „Par demokrātiju un atklāsmi”, notika LTF Balvu rajona nodaļas dibināšanas konference, Balvos virs 1.vidusskolas un kultūras nama pacēla sarkanbaltsarkano karogu.

Rakstu sagatavoja Ruta Akmentiņa, vecākā speciāliste vēsturniece

Izmantotā literatūra

1. Balvu Novada muzeja krājuma materiāli:

1.1. LTF koordinācijas centra veidošana Balvu rajonā;

1.2.LTF Balvu rajona nodaļa

2. Koliņš I. Mans tautas frontes laiks, Vītola izdevniecība, 7.-8.lpp.

3. Koliņš I. Sarunas par Tautas fronti // “Vaduguns” Nr.97 (16.08.1988)

4. Koliņš I. Tuvākās darbības virzieni // “Vaduguns” Nr.102 (27.08.1988)

5. Koliņš I. Pret ko un par ko // “Vaduguns” Nr.93 (06.08.1988)

6. Top Tautas fronte // “Vaduguns” Nr.98 (18.08.1988)

7. Ar savu sāpi // “Vaduguns” Nr.102 (27.08.1988)

8. Oplucāne I. Cilvēk, Tavi ūdeņi mirst! // “Vaduguns” Nr.105 (03.09.1988)

9. Krauja I. Vieno kopīga sāpe // “Vaduguns” Nr.106 (06.09.1988)

10. Līgotnis A. Līdz smieklīgumam viens solis // ”Vaduguns” Nr.114 (24.09.1988)