Kā BALVI top un svin

Šogad atzīmēsim jau (vai tikai) 96.gadadienu kopš Balviem piešķirtas pilsētas tiesības. Piedāvājam interesentiem iepazīties ar informāciju gan par pilsētas izveidi, gan to, kā tikušas atzīmētas pilsētas gadienas.

1926.gada februārī Balvu iedzīvotāji kopsapulce nolēma lūgt Iekšlietu Ministriju piešķirt Balvu apdzīvotai vietai pilsētas pašvaldības tiesības. 19.martā Balvu pagasta valdes telpās notika ārkārtas sēde, uz sēdi Balvos ieradās Iekšlietu Ministrijas pašvaldību Departamenta nodaļas vadītājs P.Klinklavs. Dienas kārtībā “Bolvos miesta resp. pilsētas pašvaldības dibināšanas jautājums”, vienbalsīgi nolēma “atļaut dibināt Bolvos pilsētas pašvaldību”. Pašvaldību departamenta pārstāvis pārbaudot un uz vietas izpētot situāciju secināja - Balvu pilsētai ir paredzama laba nākotne un tāpēc jaunas pašvaldības dibināšana vēlama visdrīzākā laikā. /LVVA, 3723.f., 2.apr., 112.l./
1926.gadā Balvi par pilsētu nekļuva, bet Balviem piešķīra miesta tiesības.

1928.gada 7.februārī notika Saeimas sēde, sēdi atklāja un vadīja priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš. Dienas kārtībā bija arī likums par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tai skaitā Balvu miestam. Bez iebildumiem pieņēma 1.pantu, ar kuru visiem minētiem miestiem tiek piešķirtas pilsētu tiesības. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.31 (08.02.1928)/
Savukārt 1928.gada 11.februārī Valsts Prezidents izsludināja Likumu par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem, Jaunlatgales apriņķī - Balvu miestam. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.34 (11.02.1928)/
Rīkojumā par 16 jaunu pilsētu pašvaldību darbības uzsākšanu Iekšlietu ministrija paziņoja, ka 25. februārī stāsies spēkā likums par jaunu pilsētu nodibināšanu, beigs darboties līdzšinējās miestu valdes un domes un uzsāks darbu pilsētu valdes un domes. /”Valdības Vēstnesis”, Nr.44 (23.02.1928)/
Balvi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1928.gada 25.februārī notika pirmā Balvu pilsētas domes sēde. Sēdi atklāja plkst.15:00 un to vadīja domes prieķšsēdētājs Ernests Puķītis. Domes priekšsēdētājs apsveica domi un novēlēja “turpmākā darbā nenogurstoši strādāt vietējās pašvaldības un sabiedriskās dzīves pacelšanas un labklājības labā”. /LVVA,3723.f., 2.apr., 114.l./

Pārlasot 1928.gadā izdotos preses izdevumus var secināt, ka notikumiem bagāts bija pilsētas pastāvēšanas pirmais gads. Balvos notika Jaunatnes svētki, Ziemeļlatgales apvienoto koru dziesmu svētki, Ziemeļlatgales lauksaimniecības izstāde, pamatakmens likšana Latgales partizānu pulka kritušo karavīru piemineklim. 1928.gadā Balvu pilsētas dome pieņēma lēmumu griezties pie valdības ar lūgumu atzīt Balvus par apriņķa pilsētu. Bet, pēc pašvaldību departamenta rīkojuma nokārtot ģērboņu lietu, dome izteica vēlēšanos, «lai uz ģerboņa apakšējās daļas, gaiši zilā fonā, uz tuksnešaina Latgales lauka, būtu attēlots partizāņu pulka karavīrs atbrīvošanas gaitās, bet ģerboņa augšējā daļā - ezera malā uzplaukstoša pilsēta austošas saules staru apspīdēta”.

Kā Balvos svinēja pilsētas “apaļās” jubilejas 20 gadsimtā? Neliels ieskats tā laika preses izdevumos.
Pilsētas 10.gadi svinēja 1936.gada 1.aprīlī, dienā kad pirms desmit gadiem darbu uzsāka Balvu miesta pašvaldība. Laikarksts “Latgales Vēstnesis”, Nr.26 (31.03.1936) rakstīja: “1.aprilī Balvu pilsētas valde atzīmēs 10 gadu pastāvēšanas atceri, šim gadījumam ir paredzēta pilsētas valdes svinīga sēde pilsētas valdes telpās, pēc tam Balvu valsts ģimnāzijas zālē pilsētas galva sniegs pārskatu par pilsētas 10 gadu darbību un beidzot mielasts latviešu biedrības “Gaisma" telpās.”
Pilsētas galva Kārlis Lācis sarunā ar laikraksta „Rīts" līdzstrādnieku teica: “Pagājušā gadā uzsākām ierīkot pilsētas aptieku, kura tagad pabeigta un to atklās šinī mēnesī. Uzcelts stalts tirdzniecības nams, kas pilsētai gadā dos apm. 8000 Ls ienākumu, šovasar paredzēts iebruģēt jauno tirgus laukumu. Vecais tirgus laukums pārvērsts bulvārī, apstādot to ar liepiņām un košuma krūmiem. Pagājušā gadā izbūvēts arī sporta laukums, pie kura meža dienās iedēstīta 15. maija birzs.” /”Rīts”, Nr.72 (12.03.1936)/
Svinīgā pasākuma dalībnieki sumināja ministru prezidentu Dr. K. Ulmani, kara ministru ģen. J. Balodi un nacionālo valdību. Ministru prezidentam Dr. K. Ulmanim, kara ministram ģen. J. Balodim un Iekšlietu ministram V.Gulbim nosūtīja apsveikuma telegramas.
Ilgu laiku pilsētas jubileju atzīmēja 7.februārī, dienā kad Saeima pieņēma lēmumu Balvu miestam piešķirt pilsētas tiesības.
Balvu pilsētas 30. gadadienas atzīmēšana notika 8.februārī. Pēc laikraksta “Balvu Taisnība”, Nr.18-19 (13.02.1958) ziņām, svinīgi rotātajā rajona kultūras namā 8. februārī pulcējās pilsētas iestāžu un organizāciju, kā arī tuvāko kolhozu darbaļaudis, lai atzīmēta Balvu pilsētas 30 pastāvēšanas gadus. Goda prezidijā - vecākie Balvu iedzīvotāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un darba pirmrindnieki. Svinīgo sēdi atklāja ilggadīgais sabiedriskais darbinieks, ielu komitejas priekšsēdētājs, pensionars Puķītis. Referātu par Balvu pilsētas izaugsmi pēdējos 30 gados nolasīja pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja Zelma Šulce. Pasākuma laikā pasniegti Goda raksti pilsētas iestāžu un organizāciju darba pirmrindniekiem. Pēc svinīgās sēdes notika kultūras nama pašdarbnieku sagatavotais koncerts.
Pilsētas 50.gade nav plaši atzīmēta. ”... Pilsētai šī gada 7. februārī aprit piecdesmit gadu. Pusgadsimts. Notikumiem un pārmaiņām bagāti gadu desmiti Balvu un balveniešu dzīvē ... .” , tā rakstā “Balvu pilsētai – piecdesmit”, rakstīja laikraksts “Vaduguns” / Nr.16 (07.02.1978)/
Plaši Balvos svinēta pilsētas 60.gade. Vairākas dienas rīkoti dažādi pasākumi. Balvos notika pilsētas sešdesmitgadei veltītās rendzju sacensības. Jaunatnes vakari pilsētas vidusskolās 30. janvārī. 31. janvārī sarīkojums pilsētas parkā. 1. februārī izstāžu «Balviem-60» atklāšana rajona kultūras namā. Ievadvārdus atklāšanas laikā teica Latvijas komunistiskās partijas Balvu rajona komitejas sekretāre J.Gusakova.
Ekspozīcijās bija skatāma uzņēmumu un organizāciju vēsture, arī atsevišķu uzņēmumu izstrādājumi. Rajona patērētāju biedrības, Lauktehnikas rajona apvienības, komunālo uzņēmumu kombināta, 13. ceļu remontu un būvniecības pārvaldes ekspozīcijas. Par savu darbu sākot ar piecdesmitajiem gadiem, fotoattēlos stāstīja remontu un celtniecības iecirkņa ļaudis. Bija apskatāma Sadzīves pakalpojumu kombināta un maizes kombināta ražojumu izstāde. Ieskatu Balvu pagātnē un tagadnē apmeklētāji varēja gūt iepazīstoties ar pilsētas izpildkomitejas veidoto ekspozīciju.
Izstāžu apmeklētājus iepriecināja skolotāja V. Šļunceva un sakaru darbinieka L. Bērziņa gleznas, fotoklubs «Rondo» ar saviem darbiem. /”Vaduguns”, Nr.14 (03.02.1988)/
Pilsētas 60.gades jubilejas sakarā Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Valters Kamiševs teica: “Katram no mums dzīvē nāk un aiziet jubilejas - ievērojamas un mazāk nozīmīgas. Šodien pulcējamies Balvu pilsētas jubilejas svinībās. Aizritējuši sešdesmit gadi, kopš Balviem piešķirts pilsētas statuss. Domāju, ka izteikšu mūsu kopīgo atzinību visiem tiem, kas šodien dalās ar mums svētku priekā - kā pašiem balveniešiem, tā viesiem, kas piedalās mūsu svinībās. Lēmums atzīmēt pilsētas sešdesmit gadu jubileju neietvēra sevī nolūku sarīkot kaut kādas grandiozas svinības. Visa svētkiem gatavošanās programma bija saspringts darbs, kura mērķis vispirms bija izraisīt un sekmēt katra pilsētas iedzīvotāja un darba kolektīva sociālo aktivitāti. Un, domāju, ka tas izdevās. “ /”Vaduguns”, Nr.16 (06.02.1988)/
1998.gadā sagaidot pilsētas 70.gadi tika rīkotas dažādas aktivitātes - izstādes, viktorīnas par pilsētas vēsturi, futbola čempionāts veltīts pilsētas 70.gadei, Balvu lielais un mazais karnevāls, bet Balvu mākslas skola aicināja būvēt sniega pilsētu, savukārt laikraksts “Vaduguns” 11.februārī rīkoja fotokonkursu “Mana pilsēta dzimšanas dienā”.

Pilsētas 80. un 90.gadi svinēja jau jaunajā tūkstošgadē, jaunajā gadsimtā, kurš nāca ar izmaiņām pilsētas infrastruktūrā, Balvos sākās vērienīga ielu un laukumu rekonstrukcija.

Ruta Akmentiņa
Izmantoti LVVA, Balvu Novada muzeja un periodika.lv materiāli (2024)