Balvu Novada muzejs

Oktobris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)

Kategorija: Aktualitātes
Pirmdiena, 29 Septembris 2025

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] oktobra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

Oktobris

1925.gada 1.oktobris Pirms 100 gadiem atklāta firmas "Kārlis Salenieks" pārtikas preču tirgotava ar ceptuvi  Balvos, Rīgas ielā 8. Īpašnieks Kārlis Salenieks, dzimis Balvu pagastā 1888. gada 11. aprīlī, dzīvoja Balvos, Rīgas ielā 8. Atsauces:“Tiesu sludinājumi.” Valdības Vēstnesis. 1934. 13. novembris
1990.gada 2.oktobris Pirms 35 gadiem atklāts pirmais muitas kontrolpunkts uz Latvijas - Krievijas robežas „Vientuļi”
1890.gada 2.oktobrī Pirms 135 gadiem tagadējā Rugāju pagastā dzimis Latgales partizānu pulka seržants, LKOK nr.3/1281 Melnis Staņislavs. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 1.jūnijā. Ordenis piešķirts 1922. gadā. 1920.gada 9.janvārī Latgalē pie Jorsovas sādžas spēcīgā ugunī devās uz sādžu izlūkos, atgriezās ar precīzām ziņām par ienaidnieka spēku izvietojumu, tā sekmēdams sādžas ieņemšanu. Atvaļināts 1920.gada 5.augustā. Dzīvojis Rugāju pagasta Medņu sādžā. No 1931.gada jaunākais uzraugs Rīgas Centrālcietumā. 1940.gadā no darba atlaists. 1941.gada novembrī atgriezies Rugāju pagasta Upeslīčos, amatnieks. Miris 1947.gadā. Apbedīts Rugāju pag. Stāmeres kapos.
1945.gada 5.oktobris Pirms 80 gadiem izdots LPSR AP dekrēts, ar kuru par Abrenes apriņķa centru noteica Viļaku, apriņķim paturot veco Abrenes nosaukumu. 1959.gadā, kad mazos rajonus apvienoja, Abrenes vārds pilnīgi pazuda no Latvijas kartes.
1900.gada 5.oktobris Pirms 125 gadiem tagadējā Rugāju pagastā dzimis Benedikts Zaharāns. Militārais darbinieks, Latgales partizānu pulka kareivis, kapteinis - leitnants. Latvijas kara skolas absolvents (1923). Atvaļināts 1931.gadā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Nepabeigtas agronomijas studijas LU (1930-1931). Miris 1971. gada 23. janvārī. Atsauces: “Miris kapteiņs B.Zaharāns.” Latgolas Bolss. 1971. 27. februāris.;“Latvijas Universitātes studentu datu bāze.” https://www.archiv.org.lv/ (04;.08.2023).
1895.gada 8.oktobris Pirms 130 gadiem Balvu pagastā dzimis Grīslis Eduards, Latgales partizānu pulka kareivis, LKOK nr.3/98. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 1.maijā. Ordenis piešķirts 1920. gadā. 1920. g. 22.maijā Latgalē pie Baraskovas sādžas ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, uzbruka lielinieku postenim un ieguva ložmetēju, šautenes, saņēma gūstekņus. Atvaļināts 1921.gada 14.martā. Jaunsaimnieks Dundagas pagasta Garnupē. 2. Ventspils aizsargu pulka aizsargs. 30.gados sargs Kolkas bākā. 1941.gada 14.jūnijā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Miris 1941.gada 24.oktobrī Sibīrijā.
2015.gada 11.oktobris Pirms 10 gadiem Anitas Ločmeles lugu grāmatas " Ontans i Anne" atvēršanas svētki Baltinavā. Pirmās trīs komēdijas sērijas izrādē «Latgola.lv» tika uzvestas uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, režisors Valdis Lūriņš.
1930.gada 12.oktobris Pirms 95 gadiem Kokarevā (Tilžā) iesvētīta luterāņu baznīca. Baznīcu iesvētīja bīskaps Kārlis Irbe. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Tajā kalpojuši garīdznieki: J. Kundziņš, J. Bīlmanis, G. Kness-Kņezinskis, Miervaldis Ķemers, M. Bļodnieks, L. Taivāns, Ž. Dambis, J. Baumanis, J. Kovals, E. Alpe, M.Vaickovskis. Atsauces “Kokarevā.” Latgales Ziņas. 1930. 17.oktobris. Ābelnice, L. “Draudze ar stipra cilvēka mūžu.” http://www.svetdienasrits.lv/2010/10/09/draudze-ar-stipra-cilveka-muzu/ (03.05.2015).
1950.gada 13.oktobris Pirms 75 gadiem Balvu rajona darba ļaužu deputātu Padomes izpildkomiteja pieņem Lēmumu Nr.447 “Par strādnieku vakara vidusskolas atvēršanu Balvu pilsētā”. Nolemj lūgt “Latvijas PSR Ministru Padomi uzdot Izglītības Ministrijai atvērt strādnieku jaunatnes vidusskolu Balvu pilsētā”. (Alūksnes ZVA 353 f., 1.apr., 4.l.,74 lapa)
1925.gada 13.oktobris (minēts arī 24.X) Pirms 100 gadiem Jaunlatgales apriņķa Rugājos dzimis Mihails Vasiļjevs. “Balvu Taisnības” redaktors (1959-1960), literāts. Mācījies Kurmenes pamatskolā, Rēzeknes Krievu ģimnāzijā, Novgorodas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures un ģeogrāfijas fakultātē. 1965. gadā pārcelts darbā uz Ludzu. Strādāja Ludzas rajona laikrakstā līdz 2000. gadam par galveno redaktoru, vēlāk kā korespondents. Rakstīja par vēstures un kultūras jautājumiem. Ludzas 800 gadu jubilejai laida klajā bukletu ”Ludza” (1977), kopā ar Lūciju Nagli uzrakstīja grāmatu “Atspulgi Ludzas ezeros” Miris 2019.gada 28. XI.
1930.gada 25.oktobris Pirms 95 gadiem Pleskavas apgabala Novorževskas rajona Altunskas ciema (Krievijas PFSR) dzimis visilglaicīgākais Balvu pilsētas vadītājs Valters Kamiševs . Pēc pamatskolas beigšanas iestājas Ļeņingradas mašīnbūvniecības tehnikumā, bet mājas apstākļu dēļ bija spiests no tās izstāties. Iestājas Pleskavas lauksaimniecības tehnikumā. Nebeidzot otro kursu, aiziet dienēt armijā. V.Kamiševam esot dienestā, vecāki pārbrauca dzīvot uz Latviju, uz Balviem, tēvs piedalījās Balvu pienotavas celtniecībā. Demobilizējies 1952.gadā sāka strādāt Balvu pienotavā, pabeidza Balvu vakara vidusskolu. Pienotavas darbinieki Kamiševu izvirzīja par deputāta kandidātu pilsētas padomes vēlēšanām. Ievēlēts par Balvu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju. Nostrādājis 30 gadus no 1960.gada 27.septembra līdz 1990.gada 31.janvārim. Miris 2020.gada 3.aprīlī, apglabāts Balvu pareizticīgo kapos.
2005.gada 27.oktobris Pirms 20 gadiem Balvos pēc rekonstrukcijas svinīgi atklāja tiltu pār Bolupi un renovētās ielas.
1865.gada 28. oktobris Pirms 160 gadiem Šauļu pagastā (Lietuva) dzimis garīdznieks, mākslinieks (kokgriezējs) Rimovičs Antons. Draudžu prāvests Balvos (1896-1914); Andrupenē (1918-1920); Rudzātos (1920-1926); Bikavā (1926-1928). Kalpodams Balvos sekmējis Balvu apdzīvotās vietas attīstību. Atmiņās par A.Rimoviču viņa pēctecis B.Skrinda (1914-1919) viņu nosauca par “Bolvu misteņa dybynotoju un vēja patmaļu taiseitoju”. Līdztekus draudžu reliģiskai aprūpei mācītājs pievērsies arī koktēlniecībai. Viņa reliģiskai tematikai veltītie kokgriezumi glabājās daudzās Latgales baznīcās, daļa nonākusi muzejos. Ar kokgriezumiem 20.gs. 20.gados A.Rimovičs piedalījies izstādēs Rēzeknē un Daugavpilī. Miris 1933.gada 6. jūlijā, apbedīts Rubeņu baznīcas dārzā 2018.gada 4.maijā Balvos atklāts A.Rimoviča skvērs un piemineklis.

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa

Izmantotie avoti, literatūra

1. Latvijas Nacionālais arhīvs;
2. Balvu Novada muzeja materiāli;