Noslēdzies VKKF atbalstītais projekts “Balvu muižas kalpu mājas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija - vērtību glābšanai no iznīcības”

Maziem soļiem uz priekšu rit Balvu muižas izpēte, tālākās attīstības plānošana un secīga dažādu darbu veikšana. Muižas klētī jau vairāk kā 10 gadus mājo Balvu Novada muzejs, 2023.gadā izstrādāts un apstiprināts Balvu muižas apbūves un tai pieguļošo teritoriju apstādījumu un publisko ārtelpu attīstības tematiskais plānojums; veikti renovācijas un labiekārtošanas darbi bijušajā muižas augļu dārzā – “Lāča dārzā”; muižas pils pagrabstāvā un pirmajā stāvā. Izstrādāts projekts bibliotēkas pārcelšanai uz muižas pils ēku. Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs muižas pilī jau pieņem apmeklētājus, bet 2.stāvs un bēniņi klusi gaida savu kārtu.

Bijusī kalpu māja ir daļa no muižas apbūves. Ēkai ir ļoti sarežģīts liktenis – piedzīvojusi dažādus īpašniekus, pielietojumu, pārbūves un vairākus ugunsgrēka postījumus. Kā atzīst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde – vairākkārt veikto pārbūvju rezultātā ēkas arhitektoniskais veidols ir būtiski bojāts, taču muižas kompleksa kontekstā ēkas nozīmīgums joprojām saglabājies tās apjomā, mērogā, siluetā un tās vēsturiskajā atrašanās vietā.
Lai varētu tālāk pilnveidot un attīstīt muižas teritoriju, saglabājot vēl esošās vērtības – izpēte ir pirmais solis. Tā nu pienākusi kārta muižas kalpu mājai. 2025.gada sākumā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Darbus veica 3DAD studio, inventarizācijas vadītājs - arhitekts Uldis Vilciņš. Izpētes grupa atzīst, ka ēkas vēsturiski saglabājusies substance ir ļoti zema, un, galvenokārt, oriģināli ir saglabājusies tikai daļa ēkas nesošās konstrukcijas, bet nekas vairāk. Pieņemot no secinājumiem, ka ēkas pirmsākumi ir 19.gs. vidū, mums nav nevienas skaidras liecības par ēkas fasāžu koka daļām, ka kaut kas no esošā būtu vēsturiski oriģinālais no ēkas būvēšanas gada. Galvenokārt ir divi uzslāņojumi - brīvās Latvijas laiki, un padomju laiki, pie tam padomju laiku pārbūves rezultātā ir iznīcinātas ēkas vēsturiski vērtīgās detaļas. Tāpēc, arhitektu skatījumā, esošajai ēkai ir maza vēsturiskā vērtība, galvenokārt tikai tās ārējam tēlam. Balstoties uz 3DAD izstrādāto vērtējumu, esošo ēku varētu nojaukt, ar ierobežojumu, ka tās vietā paredz līdzīga rakstura, izmēra un apdares ēku. Šo nostāju pastiprina apsekošanas laikā konstatētais ēkas pastiprināti sliktais tehniskais stāvoklis, un nesošo konstrukciju būtiskās deformācijas. Izpētes grupa sniedz arī rekomendācijas par atsevišķu vēsturisko detaļu saglabāšanu un restaurēšanu.
Kā atzīst arhitekts, tālākā rīcība būtu - pasūtīt tehniskās apsekošanas atzinumu, un ar būvkonstruktoru skaidri izrunāt, kuras konstrukcijas ir/nav vērts saglabāt, kā arī nolemt, kuras ēkas daļas būtu jāslēdz piekļuvei to sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Vienlaikus ieteiktu piesaistīt vai nu pilsētas arhitektu, vai kādu citu neatkarīgu arhitektu, kas varētu konsultēt, ko un kā esošās ēkas vietā vislabāk būvēt, ievērojot Balvu muižas apbūves kontekstu, kas saskaņojams un veidojams kopā ar NKMP virsuzraudzību un atļaujām.
Tātad, pirms spert nākamos soļus, jāpieņem lēmums – ko šajā ēkā vēlamies redzēt turpmāk? DIALOGS IR ATVĒRTS – KO ŠAJĀ VIETĀ REDZI TU?
Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe.
P.S. Ar Balvu muižas kalpu mājas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes dokumentāciju var iepazīties Balvu Novada muzejā.