Februāris tuvākā un tālākā pagātnē (2025)
Kategorija: Aktualitātes
Sestdiena, 01 Februāris 2025
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] februāra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
Februāris |
|
1930.gada 1.februāris | Pirms 95 gadiem Viļakas pagasta Ūlasu ciemā dzimis Valerijans Rundzāns. Pēc profesijas - tehniķis elektriķis. Dzejot sācis 65 gadu vecumā, Leontija Vizuļa un Viļa Bukša iedrošināts. Uzrakstīts stāstījums "Mani "Ūlasi vēl dzīvo" (1995) par dzimto ciemu un tā ļaudīm pēc Otrā pasaules kara, iznākusi dzejas grāmatiņa datorsalikumā "Manas emocijas Viļakā" (1997). "Emociju gūstā dzimtajā novadā" (1999), "Atbalss provincē" (2003), "Veltījums dzimtā novada skolām" (2004). 2011.gadā "Vītola izdevniecībā" iznākusi V.Rundzāna dzejas grāmata "Nav manis bez Dzimtenes dziesmas”. Miris 2016.gada 3.oktobrī, apglabāts Sv.Mateuša kapos Viļakā |
2005.gada 11.februāris | Pirms 20 gadiem iesvētīts Balvu pilsētas karogs. |
1920.gada 12.februāris | Pirms 105 gadiem K.Ulmanis apmeklēja Viļaku un Balvus. Latvijas Ministru kabineta vadītājs pēc Latgales atbrīvošanas devās novada apmeklējumā no 7.februāra līdz 12. februārim. Literatūrā tas dēvēts par K.Ulmaņa Latgales pirmo apmeklējumu. Viļakā bija ierīkoti goda vārti. Ciemiņus sagaidīja pagasta vecākais Jaunzems, vietējais prāvests Cērcins, ebreju delegācijas pārstāvji. Balvu apmeklējums fiksēts fotogrāfijā kopā ar pulkvedi Krišjāni Berķi pie Latgales divīzijas štāba (attēls apskatāms Balvu Novada muzeja ekspozīcijā par Latgales partizānu pulku). Tautas sapulcē piedalījušies 5000 iedzīvotāji. |
1915.gada 21. februāris | Pirms 110 gadiem Viļakas pagastā dzimis Jūsmiņš (Bukovskis) Aloizijs. Latvijas filharmonijas solists, koklētājs, akordeonists. Pēc laikabiedru stāstītā pievienojies ceļojoša cirka trupai, kas sniegusi izrādes dzimtajā pusē, visu apguva pašmācības ceļā. Pateicoties neatlaidīgajām mācībām, talantam mūzikā izdevās sasniegt stabilas zināšanas un prasmi. Neilgu laiku strādājis Abrenes apriņķa Viļakas pilsētas skolā kā mūzikas skolotājs. 1959.gadā A.Jūsmiņš un vēl četri aktieri uzstājās Latvijas Valsts cirka ar savu numuru "Muzikālie ekscentriķi”. Rīgā daudzos kultūras namos vadījis mākslinieciskās pašdarbības ansambļus. Strādāja kā aktieris solists Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Ar kokles spēli pabijis daudzās Padomju Savienības vietās. Uzstājies arī Balvos skolotāju konferencē. Dzīves pēdējos gados strādāja Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā kā zinātniskais līdzstrādnieks kokles spēlē. Miris 1979. gada 16. jūlijā, apbedīts Jaunciema kapos. |
1990.gada 27.februāris | Pirms 35 gadiem Valsts karoga maiņa pie Balvu pilsētas un Balvu rajona valdes ēkām |
1940.gada 27.februārī | Pirms 85 gadiem Abrenes apriņķa Tilžas pagasta dzimis kordiriģents, mūzikas pedagogs Seņka Jāzeps. Mācījies Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. 1970.gadā iesaistījās Ludzas rajona skolotāju kora organizēšanā un bija tā kormeistars, līdz 2003.gadam - diriģents. Ar kori piedalījies XVI - XXIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, visos skolotāju koru salidojumos, Latgales novada dziesmu svētkos. Bijis Ludzas rajona koru virsdiriģents (1962.-1963. un 1981.-2001.ā), Latgales novada 50 gadu atceres dziesmu svētku virsdiriģents Daugavpilī (1990.) Kopš 1975.gada vadīja Ludzas senioru ansambli "Sarmas zieds". Vairākas reize saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas pateicības un atzinības rakstus. Miris 2010.gadā, apglabāts Bērzpils pagasta Ičas kapos. |
1925.gada februāris | Pirms 100 gadiem Viļakas pagasta Viduču ciemā dzimusi Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja Babāne Aniceta. Kad 1987.gadā Medņevā nodibinājās etnogrāfiskais ansamblis, Aniceta Babāne bija to trīspadsmit sievu starpā, kas pirmās deva tam skanējumu. Piedalījusies festivālos "Baltica" (izņemot pirmo), dziedājusi Rīgā, Bauskā, Kuldīgā, Jelgavā, Iecavā. Ar Anicetu ansamblī ienākušas vairākas talku un Līgo dziesmas. Mirusi 2007.gadā. |
1985.gada februāris | Pirms 40 gadiem nodegusi Balvu pareizticīgo draudzes baznīca. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa