Daži fakti par Teātra ielu Balvos

Tuvojas kārtējais (VII) Starptautiskais teātru festivāls "Ķiršu dārzs". Izmantojot Irēnas Šaicānes grāmatas "Balvi un balvenieši" un "Balvi - pilsēta ezeru krastos", var atrast vairākus faktus, kas saistāmi ar Teātra ielu Balvos.

Pirmajā Balvu miesta domes sēdē 1927.gada 22.janvārī tika oficiāli doti nosaukumi 28 Balvu ielām, tostarp Teātra ielai (Virziens no Egles līdz Biedrības mājai), pamatojot ar to, ka šajā ielā notikušas pirmās zināmās teātra izrādes (1904.gadā atklātajā tautas namā, ko dēvējuši par "Čainaja trezvosti"(Skaidrā prāta tējnīca :) vai "Čainaja trezvostj" (Tējas prātīgums"), tagad Bērzpils iela 7). Ēkā bijusi apmēram 5mx10m skatuve un bijušas paredzētas apmēram 120 vietas skatītājiem (attēlā šī ēka gan redzama krietni vēlākos laikos, arī ne visam rakstītajam var piekrist).

1935.gadā ir bijis priekšlikums pārdēvēt Teātra ielu par K.Barona ielu, tomēr Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments to neatbalstīja.

Padomju Savienības laikā 1957.gada 1.oktobrī Teātra iela tika pārdēvēta par Padomju ielu.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992.gada 23.aprīlī Balvu pilsētas Tautas deputātu padome lēma "Par pilsētas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanu". Interesanti, ka šis lēmums tapa Teātra dienu laikā sarīkotās akcijas (12.aprīlī) "Balviem - Teātra ielu" rezultātā, kurā par Teātra ielas nosaukuma atjaunošanu izteikušies 336 pilsoņi, t.sk., pilsētas iedzīvotāji - 175, Padomju ielas - 33. Bet galarezultātā tika mainīts nosaukums ne tikai uz Teātra ielu, bet visu ielu iespējamie vēsturiski nosaukumi, kādi tie ir bijuši uz 1940.gada 17.jūniju.

1992.gada 3.jūlija pilsētas deputātu sēdē izskatīja jautājumu arī par Balvu pilsētas ielu nosaukumiem. Visi 27 klātesošie deputāti par Padomju ielas pārdēvēšanu par Teātra ielu, nobalsoja vienbalsīgi.

Attēls no Balvu Novada muzeja krājuma (no Kārļa Ozoliņa albuma).