Aicinām godināt Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņu

11.novembrī 10:00 Priedaines kapos tiks iedegtas svecītes Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņai.

Šogad ar iedzīvotāju iniciatīvu un uzņēmēju atbalstu tur tika veikti arī labiekārtošanas darbi.
Balvu novada iedzīvotāja Ausma Plūme vērsās Balvu novada pašvaldībā ar lūgumu rast iespēju sakārtot Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Bukāta kapavietu, kuru pieskata vien tuvējie “kaimiņi”, jo tuvinieku, acīmredzot, nav. Kopā ar Bērzkalnes pagasta pārvaldnieci Skaidrīti Salenieci un vēstules autori devāmies uzmeklēt J.Bukāta atdusas vietu Priedaines kapos. Par dalību Brīvības cīņās liecināja vien uz papīra uzdrukāts uzraksts pie vienkārša koka krusta. Atsaucās Tālis Korlašs. Īsā laikā kopā ar savu “TAKO AKMENS” komandu izveidoja J.Bukāta nopelniem atbilstošu piemiņas zīmi, pats arī uzņemoties ar pieminekļa uzstādīšanu saistītās izmaksas.
Paldies!

Priedaines kapos atdusas vietu raduši 4 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, vairāki Brīvības cīņu dalībnieki un starp tiem arī leģendārais Balvu stiprinieks Jānis Pilmanis. 
Aicinu katru apzināt savas apkārtnes vēsturi un 11.novembrī aizdegt svecīti varoņu piemiņai!

Balvu Novada muzeja vadītāja I.Supe.

Tālāk ir aplūkojami daži foto no J.Bukāta atdusas vietas un rastā risinājuma realizētājs Tālis Korlašs un informācija par Jāni Bukātu no Lāčplēša kara ordeņa kavalieru mājaslapas.

 Pirms

Tagad

BUKĀTS JĀNIS Ādama dēls
Latgales partizānu pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. gada 25. martā Balvu pagastā. Zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., 1915. g. novembrī pārnācis dienēt 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, apbalvots ar Jura krusta III šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 17. maijā, pats noorganizējis partizānu rotu, tajā pildīdams virsnieka pienākumus. Par drošsirdību kaujās paaugstināts līdz seržantam. Par sevišķiem nopelniem apbalvots arī ar Francijas Kara bronzas medaļu.

1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Stulpiņu sādžas Bukāts ar savu vadu nepamanīts aizvirzījās garām ienaidnieka sargposteņiem. Kad vads beidzot tika atklāts un ienaidnieks pret to vērsa spēcīgu uguni, Bukāts pirmais devās uzbrukumā, aizraudams sev līdzi visu vadu, izsita ienaidnieku no Stulpiņu sādžas un saņēma vairākus gūstekņus.

Atvaļināts 1921. gadā, dzīvojis Balvu pagasta Vējavas fermā. Piešķirta jaunsaimniecība Liepkalnes pagasta Ozolmuižā. Miris 1931. gada 3. oktobrī. Apbedīts Balvu pagasta Lemeševas kapos.