Citiem ziedotā dzīve

Pirms 100 gadiem dzimusi ārste, Balvu pilsētas Goda pilsone, Mirdza Sproģe. Strādājusi Balvos par ārstu ftiziatru, bija tuberkulozes slimnīcas galvenā ārste, ārste-rentgenoloģe. 1988.gadā piešķirts Goda pilsoņa nosaukums par ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu rajona iedzīvotāju veselības sardzē.

Mirdza Sproģe dzimusi 1922.gadā 23.septembrī Jelgavas apriņķī Svētē. Pēc pamatskolas beigšanas (1937) turpināja mācīties Jelgavas 2.vidusskolā, kuru beidza 1942.gadā. Tēvs bija skolotājs un gribēja, lai ari meita kļūtu par skolotāju. Bet Mirdza no Jelgavas skolotāju institūta pārgāja uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc LVU Medicīnas fakultātes beigšanas, 1949.gadā saņēma ārsta diplomu un devās uz darbu Balvos.

1949.gadā augustā Viļakas apriņķī ieradās pirmais ftiziatrs (tuberkulozes ārsts) - daktere Mirdza Sproģe (tad daktere Krūma). "Četrdesmit devītajā gadā, kad ierados Balvos, šeit bija ciems, par pilsētu grūti to nosaukt, ar dažām ielām, nedaudz ēkām. Vēl nebija novāktas drupas, ko bija atstājis karš. Skats bija visai nomācošs. Nomalē bija saglabājušās privātas ēkas, cilvēki dzīvoja šaurībā. Visā plašajā Balvu apkārtnē tad bija tikai četri - pieci ārsti un mazajai pilsētiņai savas tuberkulozes slimnīcas nemaz nebija. Bet iepatikās šī vieta, patika ezers, nelīdzenais reljefs” - tā pirmo tikšanos ar Balviem 1988.gadā atcerējās Mirdza Sproģe. 

Balvu ambulancē toreiz bez viņas strādāja vēl četri ārsti - P.Aišpurs, Berkovs, L.Cunskis un K.Luns. “Slimnīca atradās bijušās kazarmas telpās, bija tikai dažas palātas, viena ārstu istaba, kur izdarīja gan izmeklēšanu, gan dažas mazākas operācijas. Elektrība bija tikai dažas stundas vakarā, ūdeni slimnīcas vajadzībām nācās nest no ezera. Otrā ezera krastā cēla jauno slimnīcu. /"Oktobra Karogs”, Nr. 28-29 (07.03.1988)/

Mirdza Sproģe Balvos strādāja par ārstu ftiziatru (1949-1959), vēlāk par tuberkulozes slimnīcas galveno ārstu (līdz 1974). No 1974.gada līdz 1991.gadam ārste turpināja darbu kā ierindas ftiziatre un veica rentgenologa pienākumus. Ilggadējā ārste ftiziatre Mirdza Sproģe, vairākus gadus vadīja arī Balvu rajona Veselības aizsardzības nodaļu.

Balvi bija Mirdzas Sproģes pirmā un vienīgā darba vieta. “... Viņu nereti var sastapt pastaigājamies pie ezera, vecajā parkā gluži kā toreiz, kad viņa tikko te bija ieradusies. Ko visu garajā darba mūža gan redzējusi ārste Sproģe! Viņa pati domā, ka nekā sevišķa nav bijis parastais, ikdienišķais ārsta darbs. Bet bezgala liels prieks viņai ir par cilvēkiem, kas izveseļojušies, jo īpaši par bērniem, kuriem izdevies atdot pilnvērtīgu dzīvi. Prieks, ka šodien slimnīcā un ārstējot ambulatoriski slimajam var dot visu, kas viņam vajadzīgs.

"Kādiem vārdiem ārsti piemin viņas kādreizējie pacienti, tie, kurus viņa atkal "nostādījusi uz kājām"? Un tādu Balvos ir daudz, un visi tie saka vissiltāko paldies ārstei Sproģei pašaizliedzīgajam, stiprajam, nesavtīgajam cilvēkam, kas savu dzīvi vārda vistiešākajā nozīmē atdevis citiem.” /Fragments no 1978.gadā žurnālā “Veselība” Nr.2 (01.02.1978) publicētā raksta “Citiem atdotā dzīve”/

Darba gados ārste saņēma daudzus apbalvojumus - par teicamu darbu apbalvota ar nozīmīti “Medicīnas teicamnieka goda nosaukums” (1957), “Darba Sarkanā Karoga ordeni” (1965), jubilejas medaļu “Par izcilu darbu” (1970). Balvu rajona tautas deputātu padomes izpildkomiteja apbalvojusi ar Goda rakstu par panākumiem rajona iedzīvotāju apkalpošanā un aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē (1977), apbalvota ar Balvu rajona izpildkomitejas Goda rakstu par panākumiem iedzīvotāju veselības aizsardzībā, aktīvu sabiedrisko darbu un sakarā ar Balvu tuberkulozes slimnīcas 30. gadadienu (1989). Vairakkārt bijusi pilsētas un rajona padomes deputāte.

1988.gada 3.februārī Balvu pilsētas izpildkomitejā notika 19.sasaukuma 4.sesija, kuras darba kārtībā bija viens jautājums - pilsētas Goda pilsoņa vēlēšanas. Ieteikumi jau iepriekš izteikti darba kolektīvos, izvirzītas četras kandidatūras. Viena no kandidatūrām – prettuberkulozes dispansera ārste Mirdza Sproģe. Kā zinošu, labu, iejūtīgu ārsti, kā prasmīgu ievadītāju darbā dakteri Sproģi raksturoja prettuberkulozes dispansera galvenais ārsts V. Andrijevičs. Deputātu lēmums bija gandrīz vienbalsīgs - par pilsētas Goda pilsoni Balvu jubilejas sešdesmitajā gadā ievēlēt ārsti Mirdzu Sproģi.

M.Bite: "Sproģīte bija un palika brīnišķīgs sirds cilvēks. Lai ko viņai palīdzēju, viņa aizvien pateicās un ar visu bija mierā. Kad vannasistabā ieklāju mīkstu celiņu, lai nesalst kājas, viņa lūdza tādu nopirkt un aiznest arī uz tuberkulozes slimnīcu. Dakterīte teica, ka nav labi, ja slimnieki no vannas kāpj uz aukstām flīzēm. Visu savu mūžu viņa domāja par citiem, un tāda palika arī savās pēdējās dienās.”  

Mūžībā Mirdza Sproģe aizgāja 2004.gada 14.novembrī. Apbedīta Rugāju pagasta Cepurnieku kapos blakus vīram. Mūža pēdējo mēnesi viņa pavadīja pansionātā “Balvi”. "... Atmiņā Mirdza Sproģe paliks ar prasmi dzīvot, būt Cilvēkam ar lielo burtu.” /no M.Sprudzānes raksta “Tādi cilvēki ir retums” laikrakstā “Vaduguns” 17.11.2004/

 Foto: Balvu slimnīcas personāls 20.gs. 40.gadu beigās - 50.gadu sākumā (Balvu Novada muzejs)

"... Ārste smaida. Smaids ir sirsnīgs. Nemaldīgi nojaušams, ka tā ir laipna, vienkārša sieviete. Viņa sēž man pretim un stāsta... Tikai par to, ko jautā, nekā vairāk. Šķiet, viņas atturība drīzāk ir iedzimtas nosvērtības nevis apdomātas piesardzības rezultāts, bet skaidrie, saprātīgie spriedumi iegūti ilgu sasprindzināta darba gadu pieredzē ... .” /"Veselība”, Nr.1 (01.01.1966)/

"... Ir tāds sakāmvārds: "Dzīve pati izmāca". Uz ārsti Sproģi to nevar attiecināt jau kopš jaunības raksturīga liela pienākuma apziņa, pašaizliedzība, sevis nežēlošana: pēckara periodā, vēl studente būdama, viņa piedalās cīņā pret tīfu Zilupes pusē, pakļaujot sevi riskam saslimt ... Studiju laikā braukts uz Daudzeses mežiem zāģēt malku, vēlāk patstāvīga darba gados gadījusies ilga maldīšanās miglā ar pilota vadīto divplāksni, lidojot no Rīgas uz Jēkabpili, nevienreiz vien 30 grādu salā ceļots no Balviem uz Viļaku vaļējā kravas mašīnā ar "ugunskuru spainī"". / "Veselība", Nr.2 (01.02.1978)/ 

Ārste Edīte Gorkina atceras, ka Balvos ieradusies jauna, skaista sieviete, kura garos matus nēsājusi, apvītus bizē ap galvu. Atmiņā tas tāpēc, ka Mirdzai tolaik nebija kur dzīvot, un kādu laiku viņa mitinājusies pie E.Gorkinas tēva - daktera Cunska ģimenē viņa darbistabā. “ Par viņu teica - dakterīte, mūsu Sproģīte. Viss aktīvs darba mūžs kopā ar slimniekiem. Par sevi viņa nedomājusi, gādājusi, lai pacienti ātrāk veseļojas, pat zāles par savu naudu pirkusi. Pedantiska un rūpīga viņa bija, sevišķs vecā kaluma dakteris, kādu šodien vairs nav”. /Fragments no atmiņu pieraksta, 2004/ 

Foto: Mirdza Sproģe (1 no kreisās) darbā, 1969.gads (Šaicāne I. Balvi pilsēta ezeru krastos, 264.lpp.)

Balvu Novada muzeja vecāka speciāliste - vēsturniece Ruta Akmentiņa

Izmantoti Balvu Novada muzeja un "periodika.lv" materiāli

Tutulattēls: Mirdza Sproģe 2001.gadā, fotogrāfe Dace Teilāne (Balvu Novada muzejs)