Folkloras vācējai, skolotājai Agnesei Garijonei -125

Pirms 125 gadiem, 1897.gada 19. martā Domopoles pagastā (tagad Bērzpils pagasta "Bērziešos"), dzimusi izglītības un sabiedriskā darbiniece, folkloras vācēja, publiciste (pseidonīmi Bolyune, Purmalīte) Agnese Garijone (Agnese Gari-jone, Garjone, Agnese Pokrotniece).

Mācījusies Domopoles pagastskola, izglītību turpinājusi sieviešu privātģimnāzija Rēzeknē, Svētās Katrīnas sieviešu ģimnāzija Pēterburgā beigusi ģimnāzijas pedagoģisko klasi, Latvijas Universitātē studējusi pedagoģiju. Strādājusi par skolotāju, inspektori.
Iesaistījusies sabiedriskajā darbā, piedalījusies Latgales kongresa (1917) sagatavošanā, 1917.gada rudenī noorganizējusi un vadījusi pirmos Latgales sieviešu - skolotāju sagatavošanas kursus Domopoles pagastā, bet 1918.gadā - Balvos. Latvijas katoļu jaunatnes biedrībā ieņemusi valdes locekļa amatu, darbojusies žurnāla "Latgolas Škola" u.c.
1922. gadā pirmā publikācija - raksts "Školōtōju lītā" laikrakstā "Latgolas Vōrds".
Sakārtojusi Rozālijas Tabines (Naaizmērstules) rakstu krājumu „Lauku zīdi” un ievietojusi plašāku apskatu par rakstnieces dzīvi un darbu. No mātes Teklas Garijones pierakstījusi un nodevusi profesoram P.Šmitam ap 700 tautasdziesmu, 127 latviešu tautas pasakas. A.Garijones „Atmiņas par Mōti” publicētas 1936.gada „Katoļu Dzeive” un atkārtoti „Tāvu zemes kalendārā, 2007” Latgaliešu presē pubicēti daudzi Garijones raksti par pedagoģiju un sieviešu tiesību jautājumiem.
Mirusi 1979. gadā Rīgā, apbedīta Rikavas kapos (Rēzeknes novads)
[foto no literatura.lv]

Laikrakstā “Zīdūnis” ( Nr.4, 01.11.1927) publicēts raksts “Atmiņas par Pulinovas kursim”. Fragmenti no raksta: “ ... Pulinovas muiža kurā organizējās, kursi atsarūn Jaunlatgolas apr., Bērzpils pogostā, 55 vērstūs nu Rēzeknes. 35 nu Bolvu st. un 48 verstēs nu Viļānu stacijas. Nasaskotūt uz lelū attōļumu nu dzeļžceļa pīstōtnem Pulinovā sabrauc skūļneicas. .... 1918. g. vocīši okupej Latgolu, skūļneicu satiksme ar mōjom pōrtraukta, portyku nu dzymdynōtōju mōjom sajimt nav īspējams, draud bods, ari te kursu vadeitōja atroda izeju, pivadūt tu nu pošim attōlōkim apvydim... Dorbojās divi grupas skūlōtōjas-vadeitōjas Agneses Gari-Jōnes vadeibā. Kursim mōceibas leidzekli ļūti aprūbežōti, bet Ag. Gari-Jōne tūs savōc nu apkōrtejom skūlom, sajam zīdojumus, un ari pate kūpā ar skūlnīkim tūs pagatovej... Dorbs rit bez seviškim traucējumim, īreikoj ari kūpadynošonu, vysi audzēkni vysūs dorbūs jam dzeivu daleibu. ... Ticeibas mōceibu pasnādz sōkumā bgs Cērciņs, bet vēļok Ag. Gari-Jōne. ... Šinī laikā Latgalīšu Skūlōtōju Savīneiba, kura beja kursu uzturātōja, ari naspēja pabaļsteit leidzekļu tryukuma deļ. Nasaskotūt uz vysim materialim traucējumim dziļā saskaņā skūlōtōjas ar skūlneicom dorbs rit piteikuši normāli, un maja mēneša beigōs nūteik pōrbaudejumi, uz kurim īsarūn bgs Kazimirs Skrinda. Pēc pōrbaudejumim kursantes izvad Ostrovskā lugu „Uz slīgšņa pi dorba” ... Šū lūgu tāloj tikai skūļneicas un skūlnīki, publikas sasalosa ļūti daudzi, tūs skaitā ari vōcīšu komendants. Savōktō nauda dūd īspēju tōļōku apvydus skūlneicom nūkliut mōjōs. ... turpynōt kursus ari nōkamā mōceibas godā, A. Gari-Jōne naaizmērsa un tūs atklōj Bolvūs 1918. g. septembra sōkumā, katōļu draudzes mōjā. Pīsadola ap 40 kursantim. Kai pasnēdzējas teik uzaicynōtas skūlōtōjas: R. Tabyn, M.Grunvaļd, bgs B. Skrinda. Kursūs dorbs rit normāli leidz 1919.g. februara mēnešam, bet lelinīku vaļdeibai napateik A. Gari-Jōnes vadeitī kursi styngri nūteiktā katōļu gorā un tī uzsōk viņas vojōšonu: kursu vadeitōja spīsta Bolvus atstōt... Kursu darbeiba ar tū teik pārtraukta, skūļniki izkleist. Ši kursi daudzim paliks neizdzēšamā atmiņā ar pašaizlīdzeigū kursu vadeitōju Agnesi Gari-Jon, viņa prota pazeit jaunōtni un ari aizraut sev leidz, tamdēļ daudzeji kursu daleibnīki uzajēme strōdōt tautas izgleiteibas laukā kai skōlōtōji...”

Balvu Novada muzeja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, periodika.lv materiāli.

Latviešu tautas ticējumus no Domopoles pagasta savākusi Agnese Garijone. Zīmējumu autore Gaļina Gruziņa