​Izcilam tautas muzikantam un mūzikas instrumentu meistaram JĀZEPAM BOLDĀNAM - 100!

Foto - muzikants, mūzikas instrumentu meistars J.Boldāns.

Foto avots: Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze (06.05.2016.). Boldāns Jāzeps. http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=6, sk. 28.05.2021.

Pirms 100 gadiem (1921- 2000) Briežuciema "Aussalās" dzimis muzikants, mūzikas instrumentu meistars Jāzeps Boldāns.

No tēva Jāzeps mantoja smēdi, kopā ar smēdi pārmantoja arī zelta rokas un gaišu prātu, cieņu un mīlestību pret dziesmu un tautas mūzikas instrumentiem.
20.gs. piecdesmito gadu sākumā ļaudis uz Boldānu māju nāca apskatīt tai pusē pirmo minitraktoriņu, ko Jāzeps pats savām rokām bija izgatavojis. Kādu laiku Aussalā liels brīnums bija arī mašīna, ko Jāzeps bija uztaisījis gandrīz no lūžņiem (“Lauku dzīve”, 1987.gada februāris.)

Mūzika Jāzepam nāca līdzi no tēva, kurš arī labprāt koklēja. Pirmais izgatavotais mūzikas instruments bija kokle, uz to viņu pamudināja mazpulku žurnālā ievietotais kokles gatavošanas materiāls. Jau agrā jaunībā J.Boldāns sāka apgūt vijoļu, cītaru un kokļu izgatavošanu. Kolekciju papildināja klabatas, kas izgatavotas no kļavas koka. Muzikants ir ieskatījies arī simfoniskā orķestra “virtuvē” un tur pamanījis sev piemērotu fleksotonu, arī šo instrumentu viņš daļēji izgatavojis pats. (“Lauku dzīve”, 1987.gada februāris.)

Ļeņingradā J.Boldāns nopirka pūšamo mūzikas instrumentu, ko vēlāk pielāgoja savām vajadzībām un nosauca par sazafonu.

Jāzepa Boldāna mūzikas instrumenti – dūru cītara, lielā un mazā kokle, vijole, akordeons, fleksotons, klabatas, sazafons, bungas un šķīvji.

Apbrīnojama viņa spēja vienlaicīgi spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, ar rokām akordeonu, ar kājām sist bungas un šķīvjus un pūst sazafonu, tieši tas radīja klausītājos vislielāko izbrīnu.

Kopā ar sievu Klāru Boldāni 1986.gadā piedalījās Krišjāņa Barona dienas konferences koncertā. Priekšnesums ieskaņots un ierakstīts videolentē glabājās Latviešu folkloras krātuves krājumā. Atskaņojis Latviešu folkloras krātuves darbiniecei, folkloras pētniecei Zaigai Sneibei (1987) un Latviešu folkloras krātuves ekspedīcijas dalībniekiem (1988, 1990) jaunākās cilmes dziesmu un deju melodijas.

1989.gadā laikraksts “Liesma” (Valmiera, Nr.112. 05.08.1989) rakstīja: “Skatītāji un klausītāji paldies teikuši Briežuciema zemei - tā ir vieta, kur dzīvo un strādā Jāzeps Boldāns. Populārais tautas muzikants kopā ar dzīvesbiedri Klāru pirmoreiz Rīgā uzstājās 1986. gada oktobrī, kad LPSR Zinātņu akadēmijā A.Upīša Valodas un literatūras institūta folkloristi pulcināja labākos teicējus no visiem republikas novadiem. Boldāna ģimene izpelnījās vienreizēju atzinību, kad vienlaikus spēlēja vairākus tautas mūzikas instrumentus...”

Izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma, Balvu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības lasītavas un periodika.lv materiāli.

Ruta Akmentiņa, Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste - vēsturniece.