Balvu Novada muzejs Lāčplēša diena - Balvu Novada muzejs
Balvu Novada muzejs

Lāčplēša diena

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Piektdiena, 10 Novembris 2017

11.novembris, Lāčplēša diena, diena, kad pieminam Neatkarības kara cīnītājus. Neatkarības kara laikā Balvos izveidojās militārais formējums, ko vēlāk pārdēvēja par Latgales partizānu pulku. Tā sastāvā pārsvarā bija Balvu apkārtnes vīri. Kā atmiņās rakstīja ģenerālis Jānis Balodis, šie vienkāršie lauku vīri mobilizēja paši sevi, lai aizsargātu Latviju. Par drosmi un varonību Neatkarības kara laikā, vairāk kā 50 Latgales partizānu pulka karavīri saņēma Lāčplēša Kara ordeni (LKO), starp viņiem 25 Balvu apkārtnes vīri.

Balvu pagastā dzimis Pēteris Strads, Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada jūnijā Balvos, dienēja Latgales partizānu pulkā. Piedalījies Latgales atbrīvošanā. LKO saņēmis par kauju 1920.gada februārī, kaujas laikā ar ložmetēju izvirzījās priekšā un apklusināja pretinieku, tā dodams iespēju rotai bez zaudējumiem ieņemt sādžu.

Dzīves ceļš uz Balviem atveda Jāni Vāveri. Viņš dzimis Lādes pagastā (1899), Latgales partizānu pulka karavīrs. LKO saņēmis par kauju Vidzemē 1919.gada jūnijā, kad ar 5 karavīriem devies ienaidnieka aizmugurē, uzbruka vācu kavalērijas nodaļai, sakāva to, ieguva ienaidnieka pavēlniecības pavēli ieņemt Vidridžus. Kaujā pie Vidridžiem sedza Latvijas armijas spēku atkāpšanos līdz igauņu pozīcijām.

1937.gadā Balvu slimnīcā miris LKO kavalieris Nikolajs Ivanovs, 6.Rīgas kājnieku pulka virsseržants. N.Ivanovs dzimis Pleskabas guberņā (1895). Latvijas armijā iesaukts 1919.gadā. LKO saņēmis par to, ka 1919.gada oktobrī brīvprātīgi pieteicās iet pāri Daugavai izlūkgājienā, kopā ar citiem karavīriem ievāca nepieciešamās ziņas un bez zaudējumiem atgriezās atpakaļ. Ar ievāktajām ziņām ievērojami atviegloja pulka kaujas uzdevuma izpildi.

Dažādi izvērsās to cilvēku likteņi, kuri bija saņēmuši LKO padomju režīma laikā, daudzi tika apcietināti, izsūtīti uz Sibīriju. Tie kuriem izdevās izvairīties no padomju varas represijām, Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās. Tāds liktenis bija arī rugājietim, bijušajam Latgales partizānu pulka karavīram Pēterim Daukam. Kad viņa ģimeni 1941.gadā izsūtīja P.Dauka nebija mājās. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja par policijas kārtībnieku Rugājos, kara beigās devās emigrācijā. Dzīvoja Lielbritānijā, miris 1981.gadā Londonā, apglabāts Brukvudas latviešu kapos.

 Bērzkalnes pag. Priedaines kapos; Rugāju pag. Cepurnieku kapos, Garosilu kapos, Stāmeres kapos; Balvu pilsētas pareizticīgo un luterāņu kapos u.c. bijušā Balvu rajona kapsētās apglabāti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, cilvēki, kuri ar savu varonību un pašaizliedzību Neatkarības karā ir sekmējuši Latvijas atbrīvošanu.