Martā muzejā pasakas un teikas!

Kurš gan bērnībā nav lasījis pasakas, vai klausījies ik vakara pasaciņu, vai arī sacerējis savas “pasakas”, stāstot izdomāto no “zila gaisa”.

Latviešu tautas pasakas un teikas – daļa no tautas nemateriālā kultūras mantojuma, kas nodota no paaudzes uz paaudzi. Lai gan pasakas un teikas nav izpelnījušās tik lielu uzmanību no pētnieku puses kā tautasdziesmas, tās tomēr ir ļoti vērtīgs materiāls, kas ļauj pētīt tautas tradīcijas un pārdzīvojumus. Tajās daudzveidīgāk izpaužas tautas sulīgā un izteiksmīgā valoda, tās senākās formas.

Runājot par latviešu pasakām nevar nepieminēt tādus ievērojamus pasaku vācējus un apkopotājus kā Ansis Lerhis – Puškaitis(1859 – 1903), kurš apkopojis teikas un pasakas 7 sējumos savā dzimtajā Džūkstes novadā, kā arī profesors, zinātnieks, valodnieks Pēteris Šmits (1869 – 1938), kuram ir vislielākie nopelni šajā jomā. Viņš savāca un sistematizēja, sakārtoja izdošanai 7895 tautas pasakas un teikas 15 sējumos no visas Latvijas teritorijas. Šajos sējumos ir iekļauti ļoti daudzu vācēju pierakstītie materiāli. Tos vāca gan vietējie novadu pētnieki, gan valodnieki, zinātnieki, etnogrāfi, literāti, publicisti, garīdznieki, kultūras un izglītības darbinieki, skolēni u.c. Liela daļa no savāktajām pasakām nāk tieši no Latgales. Pētera Šmita  “Latviešu teikas un pasakas” sējumos ir iekļautas 117 teikas un pasakas arī no Ziemeļlatgales, galvenokārt, pateicoties divām sievietēm – izglītības, kultūras, sabiedriskajām darbiniecēm, Latgales folkloras vācējām - Agnesei Garijonei (84 pasakas un teikas) un Rozālijai Tabinei (4 pasakas un teikas).

Agnesei Garijonei 120

(1897 – 1979)

1897.gada 19.martā Bērzpils pagastā dzimusi Agnese Garijone, izglītības darbiniece (skolotāja, inspektore Ludzas un Daugavpils ģimnāzijā-1940-1944), publiciste (pseidonīmi Bolyune, Purmalīte). 1917.gada rudenī noorganizējusi un vadījusi pirmos Latgales sieviešu - skolotāju sagatavošanas kursus Domopoles (Bērzpils) pagastā, 1918.gadā - Balvos. Sakārtojusi Rozālijas Tabines (Naaizmērstules) rakstu krājumu „Lauku zīdi” un ievietojusi plašāku apskatu par rakstnieces dzīvi un darbu. No mātes Teklas Garijones pierakstījusi un nodevusi profesoram P.Šmitam ap 700 tautasdziesmu. A.Garijones „Atmiņas par Mōti” publicētas 1936.gada „Katoļu Dzeive” un atkārtoti „Tāvu zemes kalendārā, 2007”. Mirusi 1979. gada 18. novembrī, apbedīta Rikavas kapos.