Muzejā tiekas pilsētas vadītāji

  11.februāra vakarā Balvu Novada muzejs aicināja uz tikšanos bijušos Balvu pilsētas vadītājus, lai kopā nosvinētu pilsētas dzimšanas dienu un lai papildinātu informāciju ekspozīcijai par pilsētas vēsturi.   Uz aicinājumu atsaucās četri pilsētas vadītāji – Ināra Ņikuļina, Jānis Trupovnieks, Juris Annuškāns un Dzintars Putniņš.

Tikšanās noritēja svinīgā un mājīgā atmosfērā, pārrunājot bijušos laikus, veiksmīgus un mazāk veiksmīgus projektus, izskanēja arī idejas nākotnei. Viena no pārdomām – izveidojoties novadam mazinājies Balvu pilsētas statusa nozīmīgums, mazinājies pilsētnieku patriotisms. Jānis Trupovnieks ar sajūsmu atcerējās, kā vēl pirms nedaudziem gadiem „Pilsētas svētkos” visi Balvi bija uz viena viļņa. Ināra Ņikuļina atzina, ka sākotnēji, pašvaldībām apvienojoties novadā, bijušo rajona centru statusa svarīgumu netieši mazināja likums, taču dzīve rāda, un kaimiņu pilsētās to ir atzinuši, ka arī pilsēta – tā ir atsevišķa teritoriāla vienība novadā – ar savām tradīcijām, ar sirdi un seju. Arī Balvi to pazaudēt nedrīkst. Caur pilsētu arī viss novads iegūst spēku. Dzintars Putniņš ar skumjām secināja, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atstāt dzimto vietu un doties svešumā. Pilsētas „mēri” tika aicināti nosaukt 3, viņuprāt, nozīmīgas lietas, kas norisinājušās pilsētā, laikā, kad viņi stāvēja vadības priekšgalā. „Trīs – tas noteikti ir par maz!” atbilde bija viennozīmīga. Atmodas laika norises ar milzīgajām pārmaiņām visās sfērās: „Staņislava” pieminekļa atjaunošana; estrādes atklāšana pēc remonta; Lāča dārza izveidošana; daudzās pārmaiņas infrastruktūras sakārtošanā ; šķeldas katlumāja, kas bija 1.tāda Latvijā; Amatniecības vidusskolas, Mākslas skolas un citu iestāžu izveidošanās; pirmais pašvaldības uzņēmums „Turība”, SIA Balvu tirgus; pirmie siltināšanas projekti; starptautiskās sadarbības uzsākšana ar Lieksu, Taivānu; dalība konkursā „Sakārtotākā pilsēta Latvijā”, kur pirmoreiz palikām 2. – aiz Siguldas, bet 2005.gadā ieguvām 1. vietu; pirmās datortehnikas ieviešana pašvaldības darbā; vērienīgie ielu un tilta rekonstrukcijas darbi; pirmoreiz no valsts iegūtais līdzfinansējums katoļu baznīcas rekonstrukcijai; Strūklakas izveidošana un skvēra rekonstrukcija; peldbaseina būvniecība, muzeja, bibliotēkas, biznesa centra rekonstrukcija .... uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.  J.Trupovnieks atzina, ka nekad agrāk, darbojoties kopā ar citiem, nav paveicis tik daudz, kā šajā laikā. Protams, daudzi no šiem projektiem sākumā nemaz nebija tik viennozīmīgi pozitīvi novērtēti. Piemēram – Lāča dārzs, par kura tapšanas gaitu no Dz.Putniņa uzzinājām daudzas interesantas nianses. Dažādas bijušas domas par šo vaibstu pilsētas sejā, tomēr šodiena pierāda – Lāča dārzs kļuvis par vienu no interesantākajām un apmeklētākajām vietām, tomēr svarīgi ir ne tikai izveidot, bet arī uzturēt un attīstīt. Tehniskais projekts šī pilsētai nozīmīgā objekta realizācijai ir, atliek tikai gaidīt savu kārtu tā realizācijai. Bijušie vadītāji domā, ka tas jādara nekavējoties. Juris Annuškāns atzina, ka ne vienmēr vajag lauzties aizslēgtās durvīs – labāk izdarīt kvalitatīvi tieši to, ko tu pašreiz vari, tā ir liela atbildība un uzdrīkstēšanās – rīkoties atšķirīgi, citādi, kad Tev ir pārliecība par labu rezultātu. Noslēgumā radās vēl dažas atziņas – katram pašam jābūt aktīvam, atbildīgam un drosmīgam, tikai tad var cerēt uz rezultātu; šobrīd svarīgi – ieguldīt saimnieciskās darbības veicināšanā, taču tas jādara ļoti profesionāli – īpaši ar tiem objektiem, kuri ir mūsu pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums. Lai veiksmīgi attīstītos pilsēta, nepieciešams pieaicināt nozaru ekspertus, kvalificētus speciālistus, kā arī nodrošināt aizsākto darbu un projektu pēctecību, neraugoties uz vadības maiņām. Muzeja viesiem bija iespēja apskatīt izstādi, noskatīties videomateriālus par pilsētas vēsturi, minēt Irēnas Šaicānes sagatavoto krustvārdu mīklu. Viesi bija ļoti pateicīgi tikšanās organizatoriem, gandarīti par jauki pavadīto pilsētas dzimšanas dienas vakaru. Ceļamaizei pilsētas vadītāji no muzeja darbiniekiem saņēma ābolu ar vēlējumu – lai vienmēr, kā Ņūtonam, ir ābols, kurš pareizajā brīdī uzkrītot uz galvas rada ideju. Ņūtons atklāja gravitācijas likumu – Zemes pievilkšanas spēka likumu.  Arī mums svarīgi sajust šo savstarpējās pievilkšanas spēku, turēties kopā, nepazaudēt vienam otru, tad varēsim paveikt lielas lietas. Balvu Novada muzeja vadītāja IvetaSupe.