Pēterim Pētersonam veltītas izstādes atklāšana Balvu KAC

    LNA izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks” Balvu KAC

    LNA izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks” VIII Starptautiskajā klasiskās dramaturģijas amatierteātru festivālā “Ķiršu dārzs” 2026 programmā

    No 3. jūlija Balvu Kultūras un atpūtas  centrā apskatāma Latvijas Nacionāla arhīva izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks”. Izstāde tika atklāta VIII Starptautiskā klasiskās dramaturģijas amatieru festivāla “Ķiršu dārzs” ietvaros. Festivāls notiek reizi divos gados pulcinot amatieru teātrus un skatītājus no visas Latvijas un ārvalstīm. Izstādes atklāšanā piedalījās festivāla dalībnieki, Balvu novada pašvaldības pārstāvji. Klātesošos izstādes atklāšanā uzrunāja Aija Mežale – Balvu novada Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja  vietniece  izglītības, kultūras un sporta attīstības jautājumos, Balvu novada muzeja direktore Iveta Supe, Balvu kultūras un atpūtas centra direktore Dita Nipere un Latvijas Nacionālā arhīva ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra. LNA eksperte Meldra Usenko uzsverot Pētera Pētersona personības nozīmi citēja dramaturga Paula Putniņa sacīto: “Pēteris Pētersons ir maģiska personība, vienīgais cilvēks  manas pieredzes dzīvajā latviešu teātra vēsturē, par kuru varu teikt – cilvēks teātris. Viņa asais prāts, bieži vien neciešami striktie viedokļi, neērtums rēnajā kultūrsabiedrībā, inteliģence, kurai piemita vilinoši neaizsniedzams, klasisks spēks, cilvēks, kurš neprata pakļauties nevienam, izņemot sevi.”

    Balvu kultūras un atpūtas centra direktore Dita Nipere pasniedza pateicību Latvijas Nacionālajam arhīvam par radošo līdzdalību VIII Starptautiskā klasiskās dramaturģijas amatieru festivālā “Ķiršu dārzs” 2026.

    Izstāde atklāj izcilā režisora, dramaturga, tulkotāja un sabiedriskā darbinieka Pētera Pētersona daudzšķautnaino personību. Par leģendāriem latviešu teātra vēsturē kļuvuši viņa iestudējumi Dailes un Jaunatnes teātros. Viņa radītais dzejas teātris un leģendārā izrāde “Spēlē, Spēlmani!” iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Iestudējums “Spēlē, spēlmani!” Jaunatnes teātrī 1972. gadā tapa pēc tā galvenā režisora Ādolfa Šapiro uzaicinājuma. Izrādes scenāriju Pēteris Pētersons izveidoja  kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni, tā pamatā bija dzejnieka Aleksandra Čaka darbi.

    Pēteris Pētersons bija Dailes teātra galvenais režisors (1964–1971), Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1993–1998), darbojās kā dramaturģijas konsultants Latvijas Rakstnieku savienībā, bija viens no Latvijas Inteliģences apvienības dibinātājiem. Viņš veidojis Trešās atmodas laikā nozīmīgu sabiedrisko pasākumu režiju, piemēram, 1988. gada folkloras festivālam “Baltica”, koncertam Mežaparkā 1988. gada 7. oktobrī manifestācijas “Par tiesisku valsti Latvijā” dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, atjaunotajiem XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1990. gadā.

    Izstāde eksponēta ar Balvu novada muzeja atbalstu. Izstādei izmantoti materiāli no LNA fondiem un Pētera Pētersona ģimenes arhīva.

    Izstāde Balvu Kultūras un atpūtas centrā būs apskatāma arī Balvu novada svētkos, kuru moto ir  –  divas dienas svētku sajūtai un kopā būšanai, kas notiks 2026. gada 17. un 18. jūlijā. Izstāde tiks eksponēta līdz 3. augustam. 

    "Muzeja dārgumi 3", "Balvu muiža", "Jānim Ūdrim - 120"

    Atnāciet un aplūkojiet!


    Izstāde "Balvu muiža"

     


    Jānim Ūdrim - 120!

    4.jūlijs - ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena

    Holokausts Latvijā sākās līdz ar pirmajām nacistiskās Vācijas okupācijas dienām 1941.gada jūnijā. Balvos nacistiskais karaspēks ienāca 2.jūlijā, jūlijā arī notika ebreju pārvietošana uz dzeloņstiepļu iežogotu kvartālu pilsētā, ko sauca par Balvu geto. 
    Balvu ebreju nošaušana sākās 1941.gada augustā Balvu pagasta Celmenes mežā. Trīs cilvēki Balvos bija nošauti jau 1941.gada 12.jūlijā. 
    Pēc Balvu Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā esošās “Miršanas aktu ierakstu grāmatas” (katram vienkārši ieraksts "miris"...), 1941.gada 9.augustā Celmenes mežā nogalināti 298 ebreji, tai skaitā 115 vīrieši, 182 sievietes, 112 bērni. Celmenē nošauti ne tikai Balvu ebreji, nogalināto cilvēku dzīves vietas uzrādītas arī Rīga, Daugavpils, Jelgava, Tukums, Lietuva. 
    Grupa Balvu ebreju, kuri mēģināja bēgt, ienākot nacistu karaspēkam, tika sagūstīti, vēlāk nošauti kopā ar Gulbenes ebrejiem. Dažiem Balvu ebrejiem izdevās izglābties šķērsojot frontes līniju.
    Pēc vēsturnieka Aigara Urtāna pētījuma “Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis”, Balvu mācītājs Andrejs Ābeltiņš sava dzīvokļa pagrabā Balvos slēpa četrus ebrejus - Judeli Grīnmanu, Zusmani Latvinski, Jankeli Soloveju un Prīmani Meijeru, no kuriem izglābties izdevās tikai J. Grīnmanam. Viņam A.Ābeltiņš iedeva zirgu, un J. Grīnmans slepus devās austrumu virzienā. Viņš veiksmīgi pārgāja frontes līniju, un glābšanās izdevās. Par pārējo trīs ebreju nogalināšanas apstākļiem informācijas nav. Balvu skolotāju Klāru Česnu, savās lauku mājās Bērzpils pagastā visus kara gadus slēpa un izglāba Pāvels Akulovs. 
    Pēc kara nošauto Balvu ebreju radinieki slepkavības vietā uzstādīja pieminekli ar uzrakstu krievu valodā “Mūžīga piemiņa mirušajiem Balvu ebreju iedzīvotājiem, vācu okupantu nošautajiem 1941.g. 9.augustā”.

    Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Latvijā saistīta ar 1941. gada 4. jūliju, kad nacistu okupācijas vara Rīgā nodedzināja Lielo Horālo sinagogu un vēl četras sinagogas.

    https://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/4-julijs-ebreju-tautas-genocida-upuru-pieminas-diena