Aktualitātes

Daži fakti un atmiņas par dzelzceļa vēsturi Balvu pusē

1902. gadā kokmateriālu izvešanas vajadzībām no Pitalovas (vēlāk Abrenes) uzbūvēja 67 kilometrus garu šaursliežu (750 mm) atzarojumu līdz Sitai.
2001. gada 1. jūlijā pasažieru pārvadājumiem Balvu rajonā slēdza dzelzceļa līniju, bet kravas pārvadājumiem 2001.gada septembrī. Latvijas Dzelzceļš līnijas slēgšanu pamatoja ar slikto sliežu stāvokli, kas apdraud pasažieru drošību, liela daļa gulšņu bija sapuvuši. Paši dzelzceļnieki gan domāja, ka dzelzceļa slēgšanas process sākts sen un īstenots ļoti pārdomāti.
Pēdējais pasažieru vilciens Vecumi-Pļaviņas-Rīga līnijā aizgāja 2001.gada 1.jūlijā, bet pēdējais kravas vilciens - 2001.gada 29.augustā ar kokmateriālu kravu maršrutā Žīguri-Gulbene.

Neliels fragments no novadnieka Kārļa Serdāna atmiņām(nostāstiem) - par dzelzceļa pirmsākumiem mūspusē (saglabājot autora stilu un saturu).

Caur Balvu-Kubulu meža masīvu no Pitālavas (tagad Abrenes) tuvojās bārdainu krievu armija, bruņojusies ar zāģiem, cirvjiem, kapļiem un lāpstām, cirsdami kokus un atstādami aiz sevis ceļam līdzīgu stigu, kura izbeidzās pie Sitas kroga. Pēc zināma attāluma no apaļiem kokiem uzcēla garas - ar maziem lodziņiem - dzīvojamās telpas, nosaucot par kazarmēm – tādas mūsu tuvākā apkārtnē bija pretī viensētu grupējumiem: Derdziņu, Gobusalas un Fabrikas kazarmes, kuras ieņēma bārdaiņi krievi, varbūt katra 300(?) vai vairāk. Starp strādniekiem bija veči un jaunieši, drīz arī ieradās sieviešu armija - sievas, meitas un bērni. Telpa nebija sadalīta – vidū atradās divas vai trīs siltuma krāsnis ar krievu parauga priekšām (kur varēja cept un vārīt). Gar abām sienām visā garumā vilkās divstāvu lāvas gulēšanai.

Tā iesākās darbi dzelzceļa līnijai Pitalova- Sita. Dzelzceļš galvenokārt bija domāts apkārtējo mežu izstrādāšanai – malkas, kokmateriālu nogādāšanai uz Krievzemes iekšieni. Dzelzceļš neskāra nevienu apdzīvotu vietu – tā Balvi palika tikai attālumā apm. 5 km, Viļaka tāpat, tad, neskatoties uz to, Balvu saimnieciskā dzīve iesāka pārslēgties no preču piegādāšanas pa zemes ceļu uz dzelzceļu. Radās arī plašs apkārtnes iedzīvotājiem nopeļņas avots. Vajadzēja meža strādniekus (malkas un baļķu griezēju), vajadzēja zirdzeniekus, kuri malku un citus materiālus piegādāja pie dzelzceļa. No žīdiem radās arī mežu uzpircēji (Vietējiem saimniekiem zem zināmiem noteikumiem bija tiesības savas saimniecības mežus izstrādāt dažādā veidā. Pakāpeniski iesākās lielo mežu iznīcināšana vai arī lauksaimniecības tīrumu paplašināšana uz mežu rēķina.

Balvu Novada svētkos

Balvu Novada svētkos
Atceroties Novada svētku vasarīgo laiku un sirsnīgo noskaņu. Īpašs Paldies Dacei Teilānei par tērpu dizainu un Dinai Kurgai & MI par "Muzeja slavas dziesmu"!

Pēterim Pētersonam veltītas izstādes atklāšana Balvu KAC

LNA izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks” Balvu KAC

LNA izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks” VIII Starptautiskajā klasiskās dramaturģijas amatierteātru festivālā “Ķiršu dārzs” 2026 programmā

No 3. jūlija Balvu Kultūras un atpūtas centrā apskatāma Latvijas Nacionāla arhīva izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks”. Izstāde tika atklāta VIII Starptautiskā klasiskās dramaturģijas amatieru festivāla “Ķiršu dārzs” ietvaros. Festivāls notiek reizi divos gados pulcinot amatieru teātrus un skatītājus no visas Latvijas un ārvalstīm. Izstādes atklāšanā piedalījās festivāla dalībnieki, Balvu novada pašvaldības pārstāvji. Klātesošos izstādes atklāšanā uzrunāja Aija Mežale – Balvu novada Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta attīstības jautājumos, Balvu novada muzeja direktore Iveta Supe, Balvu kultūras un atpūtas centra direktore Dita Nipere un Latvijas Nacionālā arhīva ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra. LNA eksperte Meldra Usenko uzsverot Pētera Pētersona personības nozīmi citēja dramaturga Paula Putniņa sacīto: “Pēteris Pētersons ir maģiska personība, vienīgais cilvēks manas pieredzes dzīvajā latviešu teātra vēsturē, par kuru varu teikt – cilvēks teātris. Viņa asais prāts, bieži vien neciešami striktie viedokļi, neērtums rēnajā kultūrsabiedrībā, inteliģence, kurai piemita vilinoši neaizsniedzams, klasisks spēks, cilvēks, kurš neprata pakļauties nevienam, izņemot sevi.”

Balvu kultūras un atpūtas centra direktore Dita Nipere pasniedza pateicību Latvijas Nacionālajam arhīvam par radošo līdzdalību VIII Starptautiskā klasiskās dramaturģijas amatieru festivālā “Ķiršu dārzs” 2026.

Izstāde atklāj izcilā režisora, dramaturga, tulkotāja un sabiedriskā darbinieka Pētera Pētersona daudzšķautnaino personību. Par leģendāriem latviešu teātra vēsturē kļuvuši viņa iestudējumi Dailes un Jaunatnes teātros. Viņa radītais dzejas teātris un leģendārā izrāde “Spēlē, Spēlmani!” iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Iestudējums “Spēlē, spēlmani!” Jaunatnes teātrī 1972. gadā tapa pēc tā galvenā režisora Ādolfa Šapiro uzaicinājuma. Izrādes scenāriju Pēteris Pētersons izveidoja kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni, tā pamatā bija dzejnieka Aleksandra Čaka darbi.

Pēteris Pētersons bija Dailes teātra galvenais režisors (1964–1971), Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1993–1998), darbojās kā dramaturģijas konsultants Latvijas Rakstnieku savienībā, bija viens no Latvijas Inteliģences apvienības dibinātājiem. Viņš veidojis Trešās atmodas laikā nozīmīgu sabiedrisko pasākumu režiju, piemēram, 1988. gada folkloras festivālam “Baltica”, koncertam Mežaparkā 1988. gada 7. oktobrī manifestācijas “Par tiesisku valsti Latvijā” dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, atjaunotajiem XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1990. gadā.

Izstāde eksponēta ar Balvu novada muzeja atbalstu. Izstādei izmantoti materiāli no LNA fondiem un Pētera Pētersona ģimenes arhīva.

Izstāde Balvu Kultūras un atpūtas centrā būs apskatāma arī Balvu novada svētkos, kuru moto ir – divas dienas svētku sajūtai un kopā būšanai, kas notiks 2026. gada 17. un 18. jūlijā. Izstāde tiks eksponēta līdz 3. augustam.