Novadniekam Kārlim Serdānam – 120

Drukāt
Kategorija: Aktualitātes
Ceturtdiena, 19 Jūnijs 2025

Kārlis Serdāns bija militārs darbinieks - Latvijas armijas virsnieka vietnieks 7.Siguldas kājnieku pulkā, trimdas darbinieks - Daugavas Vanagu Ročestras nodaļas vadītājs.

Dzimis 1905.gada 20.jūnijā Balvu pagasta Gobusalā, piecu bērnu ģimenē kā vecākais dēls.

Mācījās Balvu tirdzniecības skolā, 1923.gada 4.oktobrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, 1924.gadā beidza Instruktoru skolu. Pēc Instruktoru skolas beigšanas nonāca 7.Siguldas kājnieku pulkā Alūksnes garnizonā, pildīja ierindas un ārrindas dienestu virsnieka vietnieka pakāpē. Dienesta laikā zināšanas papildināja militārā rakstura kursos.

1925.gadā apprecējās ar Aleksandru Pupon (1900-1996), iepazinās viņi Armijas ballē Gulbenē, par kāzu dienu izvēlējās 25.decembri, laulību noslēdza Vecgulbenes miesta dzimtsarakstu nodaļā. Ģimenē piedzima meita Aina (1927- 2022) un dēls Imants (1929-1993).

1939.gada 17.jūnijā11.rotas grupas komandieris kaprālis Kārlis Serdāns apbalvotsar Viestura ordeņa Goda zīmes III pakāpi.

Pēc Latvijas okupācijas 7.Siguldas kājnieku pulku pārveidoja par Sarkanās armijas teritoriālā strēlnieku korpusa285.pulku. 1941.gada 25.janvārī K.Serdāns atvaļināts no 285.strēlnieku pulka virsnieka vietnieka pakāpē. Pēc atvaļināšanas bija lauksaimnieks savā saimniecībā Gulbenes pusē. 

1944.gadā tuvojoties Sarkanajai armijai ģimene pieņēma lēmumu pamest Latviju, neskatoties uz to, ka bija iekoptas mājas, iekārtota saimniecība. Kārlis Serdāns ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, mērķis bija Ansbahā nokļūt ASV okupācijas zonā, izvairoties no PSRS okupācijas zonas. Sākumā ģimene dzīvoja Dinkelsbīles bēgļu nometnē. K.Serdāns strādāja veikalā Ansbahā. Strādāja IRO (Starptautiskā bēgļu organizācija) darbā. 1947.gadā iestājās Daugavas Vanagu Dinkelsbīles nodaļā. 

Pēc mazmeitas Rebekas Serdānes stāstītā: "Vācu zemnieki meklēja strādniekus Bavārijā, tāpēc 4 cilvēku ģimene tika nosūtīta uz mazo vēsturisko Dinkelsbīlas pilsētiņu. Katrs tika nosūtīts uz citu fermu, taču opa uzreiz sāka organizēt latviešu kultūras sabiedriskus pasākumus".

1949.gada 17.septembrī ģimene iebrauca ASV. Divus gadus vajadzēja nodzīvot Kentuki štatā (Beuchel Kentucky),tikai tad varēja doties tālāk uz citu dzīves vietu ASV. Uz pastāvīgu dzīvi ģimene apmetās Ročestrā.

"/.../ ģimene uzkāpa uz buru kuģa, lai nogādātu viņus uz Beučelu Kentuki štatā. Kuģa nosaukums bija USS Muir, kas ražots Kalifornijā un 2. pasaules kara laikā tika izmantots kā transporta kuģis bēgļu pārvadāšanai. Viņi atstāja Brēmerhāfenas ostu, lai nokļūtu Elisailendā, Ņujorkā. Mana tante atcerējās, ka jūra bija vētraina un nemierīga, tik ļoti, ka gandrīz visi uz klāja bija slimi. Viņa stāstīja, ka bija vairākas latviešu ģimenes, diezgan daudz poļu, ungāru, lietuviešu". /R.Serdane/

"Vēl viens nogurdinošs brauciens notika uz Kentuki, kur dzīvoja viņu sponsori, zirgu ļaudis, kuriem bija daudz zemes. Karstums Kentuki štatā bija nepanesams. Opa strādāja zemi, kamēr viņa sieva un meita tīrīja mājas. Mana tante gatavojās atvērt savu vistu biznesu bijušajā vergu kvartālā, viena vienvietīga istaba kalpoja visiem mērķiem. Bet visas vistas nomira no putnu gripas. Bija daudz citu latviešu ģimeņu, kuras visas kļuva par draugiem uz mūžu, īpaši Reimani un Īzaku gimenes.Omai bija gana karstuma, tāpēc līdz 1953. gadam Ford automašīnu karavāna sāka braukt uz Ročesteru, Ņujorkas štatā. Vienīgi Opam bija autovadītāja apliecība, tāpēc viņš nobrauca garo distanci". /R.Serdāne/

Ročestras Daugavas Vanagu saimei Kārlis Serdāns pievienojās 1953.gada februārī, bet jau aprīlī iesaistījās valdes darbā, decembrī sāka pildīt Ročestras nodaļas vadītāja pienākumus. Trīspadsmit gadusbija Daugavas Vanagu Ročestrasapvienības valdes priekšsēdētājs.

20.gs. 50.gadu sākumā K.Serdāns iestājās koledžā Čikāgā. Skolā iestājās nezinot valodu, katru vārdu nācās tulkot. 1959.gada 26.jūnijā beidza "Chicago Technical College", saņēma diplomu un sertifikātu kā arhitektūras zīmētājs.

Par apvienības vadību apbalvots ar ASV Daugavas Vanagu valdes Goda rakstu un Daugavas Vanagu krūšu nozīmi zeltā, Amerikas Latviešu apvienības Atzinības rakstu. Apbalvots ar Goda rakstu par darbu Daugavas Vanagu organizācijā (1955),  Amerikas latviešu apvienības kultūras biroja Goda rakstu par īpašiem sasniegumiem latviešu kultūras dzīves labā (1968).

Daugavas Vanagu (DV) ASV priekšsēdētājs Vilis Hāzners 1968.gada 26.martā Kārlim Serdānam rakstīja: "Savā un DV valdes uzdevumā izsaku Tev sirsnīgāko pateicību par garajiem un lieliskā sasnieguma ziedotiem darba gadiem DV organizācijai, it sevišķi DV apvienībai Ročestrā. Ir jau tiesa, ka ilgi strādājot pienāk arī atpūtas laiks. Bet karavīrs nekad nemirst, viņš tikai uz laiku iziet no ierindas. Lai nu tā būtu attiecībā uz Tevi arīdzan. Paldies par visu veikto. Un tagad domās esi kopā ar mums. Lai kādu dienu atkal atgrieztos ierindā".

Kādā no DV valdes ASV lēmumiem, rakstot par jauna DV Ročestras apvienības priekšsēdētāja Aleksandra Īzaka ievēlēšanu rakstīts, ka bijušais priekšnieks Kārlis Serdāns šajā darbā bija ielicis visu savu sirdi, labākas domas un labākos dzīves gadus, un savā darbībā viņa vadītā apvienība bija vienā no rosīgākām visā DV saimē ASV.

Kārlis Serdāns darbojās Krusta draudzē. Brīvajā laikā nodarbojās ar kokapstrādi, izgatavoja no koka dažādus priekšmetus, ar saviem darinātajiem alus kausiem piedalījās izstādēs.

Miris K.Serdāns ASV 1981.gada 8.aprīli 75 gadu vecumā, apbedīts Katskiļu Brāļu kapos.

Latviešu laikraksts Amerikā "Laiks" (Nr.36., 06.05.1981) rakstīja: "/.../ pēdējā gaitā no Millera bēru nama 10. aprīli viņu izvadīja māc. T.Zlraks. Pie ar Latvijas karogu pārklātā šķirsta stāvēja DV goda sardze /.../  Pēc izvadīšanas bērinieki pulcējās aizgājēja ģimenes mājā, kur tos uzņēma ģimenes piederīgie. Pēc aizgājēja skumst dzīvesbiedre, meita, dēls, vedekla, 3 mazmeitas, Krusta draudze, Daugavas Vanagu apvienība un draugi".

Atmiņu pierakstā "Tālos ciemos” Kārlis Serdāns rakstījis: "/.../ Dzīvam man vairs nav nolemts aiziet uz to pasaules malu, kur mātes daiņo bērniem šūpļa dziesmas latvju mēlē un rāmi pludo Kurna - Bolupe - Pededze tecēdama starp priežu siliem, balto bērzu birzēm un resno (simtgadīgo) ozolu gatvēm. /.../ Un tomēr viņa mīļāka par visu man, šī manu sapņu tālā zeme un šīs zemes pavasara krāšņums tā nespēj mani iepriecināt kā mazās Kurnas krastu ievas, kad es no jauna ožu viņu balto ziedu smaržu, sapņos redzēdams savu dzimteni. /.../"

 

"Opa neieguva ASV pilsonību. Gan viņam, gan Omai līdz nāvei 1981. un 1996.gadā bija zaļās kartītes." /R.Serdāne/

Ruta Akmentiņa,

Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste - vēsturniece

 

 Izmantotā literatūra

  1. Kārļa Serdāna personīgie dokumenti no R.Serdānes privātkolekcijas

  2. K.Serdāna atmiņu pieraksts “Tālos ciemos”

  3. R.Serdānes atmiņu pieraksts “Mūsu Vectēvs Kārlis Serdāns” ( 1905-1981)”

  4. Armijas Instruktoru skola // Latvijas Kareivis, Nr.201 (05.09.1924)

  5. Ar Viestura ordeņa Goda zīmi apbalvotie // Valdības Vēstnesis, Nr.257 (11.11.1939)

  6. DV salidojums Dziesmu svētku laikā // Latvija Amerikā, Nr.61 (31.07.1963)

  7. Mūsu jubilāri // Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.6 (01.12.1965)

  8. Organizācijas ziņas un hronika // Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.5 (01.10.1970)

  9. Daiļamatnieku dienas Ņujorkā // Laiks, Nr.39 (15.05.1974)