Aprīlis tuvākā un tālākā pagātnē (2025)

Kategorija: Aktualitātes
Trešdiena, 26 Februāris 2025

Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2025] aprīļa mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas

Aprīlis

1925.gada 1.aprīlis Pirms 100 gadiem oficiāli sāk darboties no Ludzas apriņķa atdalīts Jaunlatgales (Abrenes) apriņķis. Par apriņķa centru sākotnēji izvēlēti Balvi, uz kurieni tajā paša dienā pārcelts apriņķa kara priekšnieks, bankas nodaļa, nodokļu inspektors. (Balvi par apriņķa centru nav apstiprināti)
1885.gada 5.aprīlis Pirms 140 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Burmeisters Jānis, Latgales partizānu pulka leitnants, LKOK nr.3/1282. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 10.jūlijā
Apbalvots 1922.gadā par kauju Latgalē pie Plešovas sādžas, 1919.gada 24.oktobrī ar savu rotu pārrāva ienaidnieka nocietinājumu līniju, saņēma 186 gūstekņus, ieguva 2 ložmetējus u.c. trofejas. Atvaļināts 1920.gada 7.jūnijā, ieskaitīts robežsardzē, pildījis dažādus amatus līdz 1928. gadam, pēc tam dzīvojis Šķilbēnu pagastā, vēlāk iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā, bijis uzraugs Daugavpils policijas prefektūrā. 1941.gada 21.februārī arestēts, deportēts uz Krieviju. Miris 1942.gada 15.maijā Jeņisejskas cietumā Krasnojarskas apgabalā, nesagaidot tiesas spriedumu.
1900.gada 8.aprīlis Pirms 125 gadiem Baltinavas pagastā dzimis Antons Supe. Pašvaldības darbinieks, Baltinavas pagasta vecākais līdz 1939.gada augustam, lauksaimnieks, Baltinavas spirta kopdedzināšanas vadītājs. 1941.gadā ģimene represēta, izsūtīta uz Sevurallagu. 1957. gadā atbrīvoti.
Atsauces: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 468.lpp.; Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvijas Valsts arhīvs: Nordik, 2007. 123.lpp.
2000.gada 11.aprīlis  Pirms 25 gadiem nodibināts 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda Balvu klubs „Vairogs”.
 1950.gada 12.aprīlis

Pirms 75 gadiem Abrenes rajona Susāju ciema padomes Birznieku ciemā dzimis Ainis Šaicāns. Mācījās Žīguru pamatskolā (1957-1965), Viļakas vidusskolā, studēja LVFKI. Pamatskolas un vidusskolas gados spēlēja futbolu, bija Balvu rajona jaunatnes un pieaugušo izlašu sastāvā. Skolas gados spēlēja skolas estrādes grupā, skolas pūtēju orķestrī un dziedāja skolas jauniešu korī. Studiju laikā spēlēja futbolu Rīgas meistarsacīkstēs komandas „Orions” sastāvā. Divus gadus izcīnīja Latvijas augstskolu čempiona nosaukumu futbolā. Studiju gados spēlēja un dziedāja institūta estrādes ansamblī.
Strādāja par sporta skolotāju Viļakas vidusskolā (1972-1976). No 1977.gada Balvos - treneris vairākām bērnu un jauniešu komandām. Sporta skolotājs Balvu vidusskolā, par sporta darba attīstību, bērnu un jauniešu iesaistīšanu sportiskās aktivitātēs apbalvots ar krūšu nozīmi „Teicamnieks tautas izglītības darbā” (1988).
Sākoties “Trešajai Atmodai”, iesaistās Tautas frontes aktivitātēs. Ar grupu „Leijerkastnieki” muzicē daudzos Tautas frontes Balvu nodaļas pasākumos. 1988.gada februārī ievēlēts par sporta biedrības „Daugava”, (vēlāk „Vārpa”) Balvu rajona padomes priekšsēdētāju. Vienlaikus veic Balvu rajona Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja amata pienākumus. 1990.gadā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par Balvu rajona padomes deputātu. Strādāja rajona Valsts dienesta pārvaldē (1991-1992). Rajonā organizē pirmo atjaunotās Latvijas Republikas armijas iesaukumu, piedalās Latvijas robežas atjaunošanas darbos. Balvu rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieks (1992.gada 6.aprīļa - 21.oktobrim), līdz 1994.gada 9.jūnijam - priekšsēdētājs. Ar A.Šaicāna iniciatīvu un atbalstu 1994.gada vasarā Balvos notiek 18.Lauku sporta spēles.
Deputātu pilnvaru laikam beidzoties, A. Šaicāns vairs nepiedalās rajona padomes vēlēšanās. Strādā kā Balvu pilsētas Domes speciālists kultūras, izglītības un sporta jautājumos (1997-2000), Balvu pilsētas Sporta centra direktors (no 2001).
No 2000.gada Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona futbola līgas vadītājs. Bija iniciators futbolkomandas „Balvu Vilki” izveidošanā. 2002.gadā Latvijas Futbola federācija un Latvijas Jaunatnes futbola līga pirmo reizi organizēja Latvijas reģionālo jaunatnes izlašu turnīru Balvos. Sakarā ar UEFA (Eiropas futbola asociāciju savienība) 50 gadu jubileju 2004.gadā Ainis Šaicāns saņēma UEFA diplomu par futbola servisa attīstīšanu.
Apbalvojumi: Balvu pilsētas Domes Atzinības raksts par ieguldījumu pilsētas kultūras un sporta dzīvē (2008), piešķirta jubilejas zīme „Valsts robežsardzei 80 gadu” (1999), Ministru kabineta Atzinības raksts par darbu, kas veicinājis Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu un pašvaldību demokrātijas nostiprināšanu (2004).
Miris 2011.gada 25.oktobrī (Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze)

1925.gada 24.aprīlis Pirms 100 gadiem dibināts 19. Jaunlatgales (Abrenes) aizsargu pulks. Parakstīta komandiera Maršalka pirmā pavēle. Nozīmīgākie notikumi: 1932. gada februārī pulka 2 bataljonu vietā izveidoti 3 bataljoni, pa 2 rotām katrā bataljonā, jātnieku eskadrons pārveidots par jātnieku divizionu ar 2 eskadroniem;  1935.gadā uzbūvēts aizsargu nams; 1938. gadā pārdēvēts par 19. Abrenes aizsargu pulku. 1943. gada 1.augustā atjaunota pulka darbība. Pulka komandieri: Fridrihs Maršalks (1925-), Staņislavs Kursītis (-1934), Gustavs Mežulis (1934-1938). Atsauces: “19. Jaunlatgales aizsargu pulka 10 gadi.” Aizsargs, 1935, Nr. 4.

Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa

Izmantotie avoti, literatūra

1. Balvu Novada muzeja materiāli:
  1.1. Balvu hronika;
  1.2. Tematiskā mape “Novadnieki”;
  1.3. Informatīvā lapa “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – novadnieki”
  1.4. Latgales partizānu pulks
2. Šaicāne I. Balvi - pilsēta ezeru krastos, Vītola izdevniecība, 2009.- 447 lpp.
3. Šaicāne I.Balvenieši padomju režīma gados 12.-16.lpp.
4. Lācplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiskā vārdnīca, Jāņa sēta, 1995.
5. Datu bāze „Latgales dati”
6. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze