Balvi pirms gadsimta

 

Pusgadsimtu Lubānas un apkārtnes cilvēkus un notikumus fotogrāfējis Alfreds Grāvers (1877-1954). Tolaik fotoaparātā parasti ar īpašu kaseti ielika stikla plati, kurai vienā pusē uzklāta plāna emulsijas kārta, vēlāk to nomainīja celuloida četrstūris, tad sekoja filmas rullītis vairākiem kadriem. Pēc fotogrāfēšanas - plates vai filmas emulsijas apgaismošanas caur fotoaparāta objektīvu – to tumsā ķīmiski apstrādāja un ieguva tā saukto negatīvu. No tā savukārt uz iepriekš īpaši sagatavota papīra varēja kopēt attēlu, ko atkal pēc tam vajadzēja ķīmiski apstrādāt, mazgāt un žāvēt. Šodienas digitālais fotoaparāts ar atmiņas karti izmanto atšķirīgu tehnoloģiju, bet rezultātā tāpat varam iegūt attēlu uz papīra. Atskats nu jau retāk lietotos paņēmienos mūs aizved uz laiku, kad lubānietis Grāvers ar savu fotoaparātu devies arī uz Balviem. Saglabājies viņa darba uzskaites žurnāls par 1907.-1910. gadu (tagad Latvijas Fotogrāfijas muzejā). Savā ziņā tas bija pasūtījumu pieraksts – atzīmēts, kas (parasti uzvārds) kurā dienā fotogrāfēts, cik, kāda izmēra un cenas attēli jāgatavo, vai maksāts pasūtot vai pasūtījumu saņemot. Pirmajā pierakstu gadā atklājas, ka no kopskaitā 338 uzņēmumiem mazliet vairāk nekā trešdaļa izdarīti Lubānā, bet no aprīļa līdz oktobrim apaļi divi simti - Balvos vai to apkārtnē – Kapūnē, Kokorevā, Škilbēnos. Par iepriekšējo laiku pierakstu nav. Pieļauju, pāris agrākajos gados fotogrāfēts vairāk Lubānā, tur vairs pieprasījums nebija tik liels. Savukārt vēl pēc diviem gadiem Grāvers paralēli fotogrāfēšanai izveidoja un vadīja arī grāmatveikalu, kas tāpat prasīja laiku. Kādreizējie fotogrāfa stikla negatīvi tagad nonākuši vairākās vietās, gan jau arī daļa gājusi bojā. Madonas muzejā rudenī gatavojam izstādi sakarā ar A. Grāvera 135. dzimšanas dienu. No viņa mazmeitas Maijas Padomas nesen saņēmām dažus stikla negatīvus, uz kuriem izdevās atpazīt Balvu skatus. Piemēram piedāvāju pāris: Ainava no Balvu muižas loga Kokorevas skolotāji 1909. gada oktobrī (varbūt kādu var atpazīt?) Vēlāk fotogrāfs savu veikumu apliecināja ar īpšu spiedodziņu uz pasūtītājam atdotā attēla. Balvu posmā gatavotajam tas laikam darīts netika. Taču ja kāds mājās atrod radu portretu ar šeit redzamo zīmēto ainavu aizmugurē, tad zinās, ka tas ir Alfreda Grāvera darbs.  

Indulis Zvirgzdiņš Madonas muzejā